Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS
KATEGORIJA
Tēma
 
Dienasgrāmata
Jaunrade
Jaunumi
Kritika
Notikumi
Raksti
Sarunas
Viedokļi
  • LU Akadēmiskais apgāds Rīgas svētku pasākumā "Grāmatu iela" Vērmanes dārzā 18.08.2017

    Šogad Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais apgāds ar plašu vērienu piedalīsies Rīgas svētku pasākumā "Grāmatu iela", kur ne tikai lasītājus iepazīstinās ar 80 apgāda izdevumiem, bet arī divu dienu laikā interesenti varēs tikties ar triju jaunāko grāmatu autoriem – LU profesoriem Janīnu Kursīti un Valdi Muktupāvelu, kā arī vēsturnieku Jāni Riekstiņu.

  • Pašiem sava Hanaka
    18.08.2017

    Rakstnieces Kristīnes Ulbergas vārds latviešu literatūrā kļuva plašāk pazīstams, kad 2008. gadā viņas debijas romāns jauniešiem "Es grāmatas nelasu" ieguva otro vietu Jāņa Baltvilka konkursā "Baltā vilka grāmata". Dažus gadus vēlāk – 2012. gadā – tika izdots Ulbergas pirmais romāns pieaugušajiem "Zaļā vārna", kurš guva atzinību ne tikai no lasītājiem, bet arī kritiķiem Jaunākais rakstnieces darbs ir sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" iznākušais romāns "Tur" ("Dienas Grāmata", 2017), kura noformējums neviļus liek iedomāties par maģisko un mītisko pasauli (krauklis – noslēpumainais, maģijas apvītais sengrieķu dieva Apollona kalps).

  • Lībiešu dzejas vakars Ventspilī 18. augustā
    16.08.2017

    Piektdien, 2017. gada 18. augustā, plkst. 19.00 Ventspils Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā notiks lībiešu dzejas vakars, kurā piedalīsies lībiešu mūsdienu dzejnieki – Baiba Damberga, Ķempju Kārlis un Valts Ernštreits. Pasākumā būs klausāma dzeja Kurzemes un Salacas lībiešu valodā līdz ar atdzejojumiem latviski, angliski un citās valodās. To lasīs gan paši autori, gan 2017. gada Lībiešu vasaras universitātes dalībnieki – augstskolu studenti no sešām dažādām valstīm, kuri no 12. līdz 20. augustam Ventspils novada Miķeļtornī iepazīst lībiešu valodu, vēsturi un kultūru.

  • Akmeņi kā dimanti
    15.08.2017

    Igauņu intelektuāļa, dzejas novatora, tulkotāja un literatūras teorijas pasniedzēja, Baltijas Asamblejas balvas ieguvēja dzejnieka Haso Krulla dzejoļu izlase "Kad akmeņi vēl bija mīksti" ("Mansards", 2017) ir saturiski un mākslinieciski apjomīgs izdevums, kura sešās nodaļās ("Melnbalts", "Kad Manabožo", "Svari", "Džezs", "Ziema", "Kad akmeņi vēl bija mīksti") atdzejotājs Guntars Godiņš apbrīnojami pārdomāti ietilpinājis iezīmīgāko no visas dzejnieka daiļrades, kas datējama ar periodu no 1986. līdz 2014. gadam.

  • Apgāds "Mansards" izdod Frederika Beigbedera "Ekstazī stāstus"
    14.08.2017

    80. gados par naktsdzīves neatņemamu sastāvdaļu kļūst mazās ekstazi tabletes, ko citi dēvē arī par 'mīlestības zālēm' ar iespaidīgiem blakusefektiem. Tās liek dejot visu nakti tehno ritmos, pakļauties karstuma viļņiem, glāstiem un ciest no dehidratācijas. 'Mīlestības tabletes' baudīja arī tie, kas grieza zobus, cieta no eksistenciālām sāpēm un mēģināja izdarīt pašnāvību. Kā jebkuram piedzīvojumam, arī ekstazī ir savi kāpumi un kritumi un autors, vairs tās nelietojot, arī citiem neiesaka bojāt savas smadzenes. Katrs no šiem stāstiem ir kā spēcīgs franču aromāts, pēc kuru izlasīšanas ir vēlme ievilkt svaigu gaisa malku.

  • 30 000 GADU 80 STUNDĀS. Mākslas vēstures lekciju cikls Izglītības programma pieaugušajiem 14.08.2017

    Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs piedāvā iespēju apgūt zināšanas mākslas vēsturē. No 2017. gada 2. septembra līdz 2018. gada 12. maijam katru otro sestdienu plkst. 11.00 – 16.00 ir iespējams apgūt izglītības programmu pieaugušajiem "30 000 gadu 80 stundās. Mākslas vēstures lekciju cikls", kas piesaista apmeklētāju interesi jau piekto gadu. Pavisam paredzēta 51 lekcija, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

  • Jāņa Rozes apgādā iznācis Jevgeņija Vodolazkina romāns "Aviators"
    11.08.2017

     

    Jevgeņijs Vodolazkins (1964) ir filoloģijas zinātņu doktors, senkrievu manuskriptu speciālists Krievu literatūras centrā Sanktpēterburgā, daudzu akadēmisku publikāciju autors, dramaturgs un prozaiķis. Starptautiski cildināto, daudzās valodās tulkoto romānu "Laurus" (Jāņa Rozes apgāds, 2014) atzinīgi novērtējuši arī latviešu lasītāji.

     

  • Vēstule uz nekurieni
    10.08.2017

    Lielākajai daļai lasītāju rakstnieks Vladimirs Kaijaks viennozīmīgi ir pazīstams kā tetraloģijas "Likteņa līdumnieki" autors, pēc kuras motīviem uzņemts populārais seriāls ar tādu pašu nosaukumu. 2009. gadā tiek izdots Kaijaka romāns "Meitene no nekurienes". Iespējams, arī šo darbu autors bija iecerējis kā triloģiju vai tetraloģiju, jo nākamo Kaijaks raksta romānu "Vēstule", kas ir tiešs romāna "Meitene no nekurienes" turpinājums. Diemžēl 2013. gadā rakstnieks dodas mūžībā, atstājot romānu "Vēstule" uzrakstītu tikai līdz 167. lappusei. Iesākto darbu turpina un pabeidz rakstnieka dzīvesbiedre, prozaiķe un dramaturģe Māra Svīre.

  • Izdots jaunākais Arnolda Auziņa darbs "Bīstamā līdzība"
    08.08.2017

    Agāds "Jumava" laidis klajā pazīstamā rakstnieka un publicista jaunāko romānu "Bīstamā līdzība".

  • Iznākusi Poļinas Žerebcovas grāmata par karu Čečenijā "Smalkais sudraba pavediens"
    08.08.2017

    Poļina Žerebcova ir krievu rakstniece un žurnāliste, pazīstama kā autore grāmatai par Krievijas-Čečenijas karu — "Poļinas Žerebcovas dienasgrāmata". Poļina ir dzimusi daudznacionālā ģimenē — Čečenijas-Ingušijas autonomās Padomju Sociālistiskās Republikas teritorijā, Groznijā. Militārās kampaņas laikā viņa nav izbraukusi ārpus Čečenijas Republikas robežām. Dienasgrāmatu deviņus gadus vecā Poļina sākusi rakstīt 1994. gadā — kopš kara sākuma. Tajā aprakstīti vēsturiskie notikumi viņas dzimtenē. 2013. gadā Poļina saņēmusi politisko patvērumu Somijā.

  • Apgāds "Jumava" laidis klajā Martina Pistoriusa un Meganas Loidas Deivisas stāstu, kas balstīts uz patiesiem notikumiem, — "Neredzamais zēns"
    08.08.2017

    Romāna galvenais varonis ir zēns Martins, kurš bērnībā zaudējis spēju kustēties un 12 gadus pavadījis "neredzams" ieslodzīts savā ķermenī. Martins pamazām atgūst spēju kustēties, viņu ļoti atbalsta ģimene, viņš iemīlas un apprecas, sāk strādāt pie runas atveides programmatūras izstrādes.

  • Aicinājums pieteikties ikgadējai konferencei "Literatūra un reliģija"
    08.08.2017

    Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Latvistikas un baltistikas nodaļa aicina piedalīties XII Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Literatūra un reliģija”, kas notiks Rīgā, Visvalža ielā 4a, 2017. gada 1. un 2. decembrī. Šī gada konferences vadmotīvs – 3 pāri un 6 likteņi: Simsons un Delīla, Boāss un Rute, Jāzeps un Potifara sieva. Referenti ir aicināti pētīt šo tēlu un motīvu izcelsmi un atskaņas Bībelē, literatūrā, mākslā un kultūrā.

  • Jāņa Rozes apgādā iznākusi krāšņa latviešu tautas pasaku grāmata "Latviešu brīnumu pasakas"
    07.08.2017

    Par godu gaidāmajai Latvijas valsts simtgadei Jāņa Rozes apgādā iznākusi krāšņa, reprezentabla pasaku grāmata "Latviešu brīnumu pasakas", kas apstiprina – latvieši kopš sendienām stāstījuši un klausījušies pasakas, latvieši mīl pasakas un tic brīnumiem vēl joprojām. No mūsu tautas bagātā mantojuma šajā izlasē iekļautas 12 skaistas un izplatītas brīnumpasakas, kurām ievadu un komentārus rakstījis folkloras pētnieks, starptautiski atzītais pasaku speciālists Dr. philol. Guntis Pakalns. Te ir pasaka gan par lāča dēlu, gan ķēves dēlu Kurbadu, gan par princesi stikla kalnā un trešo tēva dēlu muļķīti – tomēr izraudzītas savdabīgākas, mazāk zināmas šo pasaku versijas, kas lasītājam sagādās patīkamu pārsteigumu. Vienlaikus Kaijas Marisandras Straumanis tulkojumā klajā nāk arī šīs grāmatas izdevums angļu valodā Latvian Fairy Tales – lieliska dāvana mūsu ārzemju viesiem un draugiem.

  • Padomju spiedzes stāsts iedvesmojis britu vēsturnieci Dženiju Rūniju uzrakstīt romānu “Sarkanā Džoana”.
    07.08.2017

    Kad Melita Norvuda, kas visu mūžu bija piegādājusi Padomju Savienībai slepenu britu valdības informāciju, beidzot tika atmaskota, viņai bija 87 gadi. Izrādījās, ka sirmā kundze, kuras tēvs bija latviešu sociāldemokrāts Aleksandrs Zirnis, ir visilgāk neatklātā spiedze Lielbritānijas vēsturē. Turpat 40 gadu garumā viņa bija sadarbojusies ar Padomju Savienību, sniedzot ziņas par britu kodolprojektiem. Nodotā informācija ievērojami sekmēja padomju atombumbas izstrādi. Kā atzīst rakstnieks un publicists Otto Ozols, "Melitas Norvudas, latviešu emigranta meitas, dzīvesstāsts vēlreiz apliecina seno patiesību – dzīvē mēdz notikt tik apbrīnojamas lietas, kas liktos neticamas pat kino".

  • Tas, kas sadalās, pēc tam atkal top viens
    07.08.2017

    Rakstīt par valodu, tās procesiem, grāmatām un bibliotēkām prozā var tiešām daudz un apjomīgi, jāsaka, to varētu darīt gandrīz katrs, ja tam būtu pieejama pildspalva kopā ar tukšu papīra lapu un vēlmi to paveikt. Taču veids, kādā Franciska Ermlere spēj elpu un prātu aizraujoši integrēt savas pārdomas par valodu detektīvromānā "Manuskripts" ("Lauku Avīze", 2017), ir kaut kas neredzēts. Drīzāk liekas, ka autore, pati to neapzinoties (vai arī apzinoties?), šo darbu sarakstījusi divējādu, liekot lasītājam spriest par to, vai tas būs vēl viens kriminālromāns grāmatu ciklā "Rīgas detektīvi" vai arī romāna aizsegā uzrakstīts valodnieciski filozofisks traktāts. Varbūt sākotnējā iecere bija apvienot šos divus elementus, radot ko nebijušu – detektīvromānu, kas vērsts filoloģiskā gultnē.

  • Redakcijas sleja. Augusts
    04.08.2017

    Nesen sociālos tīklus aplidoja jociņš, ka augusts esot kā svētdienas vakars. Svētdienas vakaru trauksme mani nepameta vēl ilgi pēc skolas izlaiduma, un ir bijuši vajadzīgi ilgi gadi, lai beidzot nešķīstu asaras par neizbēgamo pirmdienu. Jā, ir pienācis augusts, lielākā daļa vasaras aiz muguras, tomēr tās nav nekādas beigas – Ubi Sunt atkal tuvojas jaunam mazam sākumam.

  • Festivāls "Laba Daba" Radio NABA tiešraidē jau piekto gadu
    04.08.2017

    Šogad jau piekto gadu Latvijas Radio 6 – Radio NABA ēterā būs dzirdama īpaša radio tiešraide no Starptautiskā mūzikas festivāla "Laba Daba", kas radio viļņos teju 35 stundas raidīs festivāla notikumus, koncertus, sarunas un labdabīgās festivāla sajūtas.

  • Latvistika: tagad un turpmāk II
    03.08.2017

    Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes studenti rīko starptautisku studentu konferenci "Latvistika: tagad un turpmāk II", kura norisināsies 2017. gada 29. septembrī. Aicināti pieteikties studenti no Latvijas un ārvalstu augstskolām, kuri apgūst baltistiku, interesējas par latviešu valodu, literatūru un kultūru.

  • Romāns, kuru es neatceros
    02.08.2017

    Jūnass Hasens Khemiri ir tunisiešu izcelsmes zviedru rakstnieks, kurš ar debiju 2003. gadā aizsāka plaši atzītu literāro darbību, kas turpinājās ar jaunu romānu 2006. gadā, kā arī lugu, eseju un stāstu publikācijām. 2015. gadā sarakstītais romāns "Viss, ko es neatceros" saņēmis augstāko Zviedrijas literāro apbalvojumu – Augusta balvu. Turot rokās šo Khemiri romāna izdevumu ("Jāņa Rozes apgāds", 2017, no zviedru valodas tulkojusi Jolanta Pētersone), pirmā asociācija ir konfektes "Vēsma" svītrainais iesaiņojums. Jau tuvinoties romāna lasīšanas pieredzei, vērts piezīmēt, ka precīzi neatminos "Vēsmas" dizaina proporcijas, līniju formas, to toņus (līdzīgi kā ar romānu, kura sižets, rakstot šīs rindas, ir mazliet pagaisis), taču grāmatas košais vāciņš tā vai citādi (vēl pirms atšķiršanas) kalpo par impulsu, lai smadzeņu neironos iedarbinātu šos asociāciju tīklojumus. Droši vien vērts paturēt prātā, ka tas, kā es atceros (vēl būtiskāk, iedomājos, ka atceros) šo konfekšu iesaiņojumu, pavisam var atšķirties gan no tā, kā to atceras citi, gan tā, kā tas izskatās patiesībā. Tieši šādu – mainīgu, pretrunīgu, raibu un mazliet haotisku – iespaidu atstāj romāna saturs un maniere.

  • Izdevniecībā "Neputns" klajā nāk grāmata "Zuzānu kolekcija"
    01.08.2017

    Grāmata "Zuzānu kolekcija" veltīta Dinas un Jāņa Zuzānu mākslas kolekcijai, kuras darbi kopš 2011. gada regulāri tiek izstādīti ģimenei piederošā izstāžu telpā – Mūkusalas Mākslas salonā, kā arī deponēti izstādēm muzejos Latvijā un ārzemēs. "Mūsu ģimenes veidotā kolekcija ir mēģinājums radīt hrestomātisku Latvijas mākslas portretu – tādu, kādu to redzam un izjūtam," tā Jānis Zuzāns.

  • Klajā nācis rakstnieka Māra Bērziņa Gūtenmorgena stāstu pirmā krājuma jauns izdevums "Gūtenmorgens (pirm’reiz)"
    01.08.2017

    Labdien, godājamais cilvēk!

    Gribu Jums (Tev, ja drīkst) sniegt mazliet informācijas, tā sakot, vēsturiskās patiesības un skaidrības labad.

     

  • "Kaķēns margrietiņās" – lietot tikai pavadoņa uzraudzībā!
    26.07.2017

    Latvijas Literatūras gada balvas (LaLiGaBa) bērnu literatūras kategorijā šogad triumfēja Ulda Ausekļa dzejas krājums "Kaķēns margrietiņās", kas, šķiet, žūriju savaldzināja ne tikai ar raito ritmu un dažādām vārdu spēlēm, bet arī ar dzejoļos iekļautajām zinībām, kas priecē lielos un gudros lasītājus, taču vienu pašu mazo varētu sabiedēt, tāpēc šī ir grāmata, ko ieteicams lasīt kopā ar zinātkāru un skaidrotkāru pieaugušo – dzejas pavadoni.

  • Fotoalbums "Jānis Greste. Fotostāsts"
    26.07.2017

    Apgāds "Mansards" izdevis literatūrzinātnieka Andreja Grāpja veidotu fotoalbumu, kas aptver visu Jāņa Grestes biogrāfiju, skolotāja, muzeju darbinieka un literāta plašo darbību no 20. gs. sākuma līdz 50. gadiem, kā arī līdz šim nepublicētus Jāņa Grestes zīmējumus. Grāmata izdota sadarbībā ar Skolu muzeju biedrību, un 500 grāmatas eksemplāru tiek dāvināti Latvijas skolu muzejiem.

  • Apgāds "Mansards" izdod igauņu rakstnieces Vīvi Luikas romānu "Ēnu teātris"
    26.07.2017

    Par romānu "Ēnu teātris" Vīvi Luika 2011. gadā saņēmusi Igaunijas Republikas kultūras balvu, arī balvu par labāko ceļojumu literatūras darbu, taču grāmata ir daudz vairāk nekā ceļojumu apraksts, atmiņas vai cita parasta žanra darbs. Romānu no igauņu valodas tulkojusi un plašu priekšvārdu sarakstījusi Rūta Karma, grāmatas dizaina autors ir Zigmunds Lapsa.

  • Sešu ķepu (no)derība jeb Baltā lāča ceļojums
    24.07.2017

    Māras Viškas, Ulda Daugaviņa un Mārtiņa Sirmā kopdarbs "Baltais lācis" ("Liels un mazs", 2017) ir krāšņi ilustrēta pasaku pavārgrāmata bērniem, kuras mērķis, kā vēsta grāmatas publicitātes materiāli, ir padarīt interesantākus garlaicīgo pieaugušo ēdienus un rosināt vecākus gatavot kopā ar bērnu. "Balto lāci" var uzskatīt par mēģinājumu radīt konceptuāli jauna veida grāmatu, kas vecākiem un bērniem palīdzētu veidot kopīgu lasīšanas, gatavošanas, darbošanās un ēšanas pieredzi.

  • Belševica ceļā uz Billi
    18.07.2017

    Literatūras vēsture patiesībā ir liecība par izvēlēm. Tas, kuri rakstnieki iekļūst vēsturē un tur paliek un kuri nepārdzīvo savu laiku, lielā mērā atkarīgs no tiem, kas šos rakstniekus ir pamanījuši un izvēlējušies savu pamanīšanu pierakstīt. Rakstnieces sievietes, pat ja savas dzīves laikā baudījušas žilbinošu literāro slavu, no literatūras vēstures mēdz pazust daudz ātrāk nekā rakstnieki vīrieši, tādēļ, par spīti tam, ka Vizma Belševica ir ierakstīta ne tikai latviešu literatūras vēsturē, bet šobrīd arī Latvijas kultūras kanonā, arhīva burtnīcas "Nepazītā mīlestība un citi stāsti" ("Mansards", 2016) un "Bille, Anss un citi" ("Mansards", 2017), kurās publicēta Belševicas grāmatās neiekļuvusī proza, reizē ir vēl viens ieraksts – un arī iespēja ieraudzīt Vizmu Belševicu no jauna.

  • "Vispārībiņā jau normāliņi"
    15.07.2017

    Ar Māra Bērziņa radīto Gūtenmorgenu pirms vairākiem gadiem tikos nejauši: skatuves runas konkursā vairāki skolēni bija izvēlējušies mazliet ironiskos un jautros stāstus, cerot, ka tieši Gūtenmorgens – tipiskais latvietis, kas visiem ir tik tuvs un labi saprotams, – palīdzēs atklāt viņu slēpto aktiera talantu un atkausēs žūrijas sirdi. Neatceros, vai Gūtenmorgens tiešām kādu aizveda līdz uzvarai, bet āķi lūpā gan iemeta – arī man vajadzēja atrast un noskaidrot, kas tas īsti par zvēru ir.

  • Ar mirklīgu sudrabu. Mana mīla ceļ ēku ap tevi
    13.07.2017

    Apgāda "Neputns" bilingvālā samta sērija, kurā atdzejota pasaules lirikas spožākā klasika, lasītājus šajā gadā priecē jo īpaši. Karaliski violetā iesējumā ir uzmirdzējis amerikāņu 20. gadsimta avangarda dzejnieks Edvards Estlins Kamingss (Edward Estlin Cummings) un viņa dzejas izlase "Pavasara virpulis" (Springtime Circling) ("Neputns", 2017). Izlasē apkopoti dzejoļi, kas aptver visu Kamingsa daiļradi no 1922. gada līdz pat pēcnāves krājumiem, publicētiem 1983. gadā. Atdzejotāju kopa – Ingmāra Balode, Kristaps Vecgrāvis, Aina Kraujiete, Jānis Krēsliņš (seniors), Aivars Maizītis, Jānis Elsbergs un Viks – un sakārtotāji Ingmāra Balode un Kristaps Vecgrāvis veikuši respektējamu darbu, jo dažādos laika posmos atdzejotie darbi, kā uzsvērts, "uzrāda dažādas atdzejošanas pieejas, poētiskā tulkojuma tradīcijas un varēšanas" [1], taču izlases sakārtojums radīts pārdomāti un lasītājam aptverami, baudāmi.

  • saAUDUMS
    10.07.2017

    Spēles ar tekstu ir pēdējos gados iecienīts paņēmiens literārās periodikas izdevēju aprindās, kad tipogrāfiskajam lolojumam pienākusi kārta tikt nodēvētam vārdā. Gan vēl nesen priecējošie "Latvju Tekstu" laidieni, gan pastarpināti uz teksta zīmēm norādošā "Domuzīme" (arī interneta žurnāls Punctum), gan pavisam jaunais Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) laikraksts "konTEKSTS" domas vedina uz tekstu, kas vijas ne tikai prāta dzīlēs un virsmās, bet ir tverams arī grafiskā veidolā. Tiem, kas "konTEKSTU" jau iepazinuši, šis raksts būs tikai ar atgādinājuma vērtību, savukārt neiesvaidītajiem tas būs īss ceļvedis.

  • Pārdotais sargeņģelis jeb sapņa augstā cena
    07.07.2017

    Juta Rihtere (Jutta Richter, 1955) ir viena no ievērojamākajām vācu bērnu un jauniešu rakstniecēm. Autore, kas pirmo darbu sarakstījusi pusaudzes gados, guvusi ne tikai lasītāju, bet arī kritiķu atzinību. Rihtere saņēmusi Vācu jaunatnes literatūras prēmiju, Katoļu bērnu un jauniešu grāmatu balvu, Hermaņa Heses balvu un citus apbalvojumus. Visos darbos autore ir saglabājusi sev raksturīgo valodu un izteiksmes veidu. 2001. gadā sarakstītais stāsts "Tur aiz stacijas ir jūra" ("Jāņa Rozes apgāds", 2017, no vācu valodas tulkojusi Inga Karlsberga) ir latviešu lasītāju pirmā iepazīšanās ar Jutas Rihteres daiļradi.

  • Latviešu izcelsmes mākslinieces un bērnu grāmatu autores Ulrikas Kesteres pirmā grāmata “Nelūgtie ciemiņi” izdota arī latviski
    06.07.2017

    Tik tikko – maijā – Zviedrijā, apgādā "Opal" iznāca latviešu izcelsmes mākslinieces un bērnu grāmatu autores Ulrikas Kesteres pirmā grāmata "Vilda grannar" ("Nelūgtie ciemiņi"). Jau pirmajos mēnešos grāmata guvusi lielu atsaucību gan mazo lasītāju, gan viņu vecāku vidū, saņēmusi arī ļoti pozitīvas kritiķu atsauksmes. Kā jau mūsdienās, kad ziņas ceļo ātrāk par zibeni, ziņa par Ulrikas Kesteres panākumiem ātri vien nonāca arī Latvijā – caur draugiem un paziņām vietnē facebook. Vēl pirms grāmatas iznākšanas Ulrikas draugi dalījās ar ziņu, un burvīgie zīmējumi ieinteresēja arī latviešu izdevējus. Gan tekstu, gan ilustrācijas radījusi pati autore, bet tekstu no zviedru uz latviešu valodu tulkoja Ulrikas tēvs Uldis Ķesteris.

  • Izstāde "Miķelis Rozentāls. Gleznotājs" no 8. jūlija līdz 30. novembrim Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Alberta ielā 12–9
    05.07.2017

    2017. gada 3. augustā aprit 110 gadi, kopš izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla un somu dziedātājas Ellijas Forseles-Rozentāles ģimenē pasaulē nāca dēls – Maris Miķelis Rozentāls. Viņš bija vienīgais no Rozentālu bērniem, kurš izvēlējās sekot tēva pēdās un kļuva par gleznotāju.

  • Iznācis somu rakstnieka Šella Vesto darbs "Trešdienu klubs" (Zvaigzne ABC)
    05.07.2017

    Ir romāni, kuros lasītājs iejūtas pamazām, palēnām. Un somu rakstnieka Šella Vesto "Trešdienu klubs" ir viens no tādiem. Tas sākas kā sadzīvisks pastāstiņš par tikko šķīrušos juristu Klāsu Tūni, viņa jauno sekretāri Vīkas kundzi un dažiem draugiem, bet drīz vien darbība uzņem apgriezienus un sākotnējā tīri vienkāršā sižeta līnija tiek papildināta un papildināta, līdz lasītājs ir "līdz ausīm" tekstā, pūloties tikt skaidrībā par visu notiekošo.

  • Imbarbarimento jeb kārtējais sokratiskais atgādinājums
    05.07.2017

    LU literatūras un kritikas portāls Ubi Sunt darbību ir atsācis, iesliedējoties gana drošās risēs, tomēr pārvarētais pārtraukums portāla darbībā lika aizdomāties par kultūrainu Latvijā un pasaulē, it sevišķi par to, kāpēc kaut kas tik nelietderīgs kā literatūras portāls (ne)būtu atbalstāms. Pārdomas, kā jau pie uomini letterati e non idioti iegājies (iemetiet aci Bokačo "Dekamerona" sestās dienas devītajā novelē!), parasti veicina un mudina risināt kāds garabiedrs. Šoreiz domdarbu palīdzēja veikt itāļu filosofs un literatūrzinātnieks Nučo Ordine (Nuccio Ordine), kura pārspriedums par lietderīgo un nelietderīgo nesen latviskotajā darbā "Nelietderīgā lietderīgums" ("Jāņa Rozes apgāds", 2017, tulkojusi Dace Meiere) rosināja ielūkoties humanitārās pasaules procesos un jau kopš Hēsioda laikiem sludinātajā imbarbarimento (nē, tā nav dadaistu fonofikcija, bet gan 'barbarizācija').

  • Redakcijas sleja. Ūdens izjūta
    03.07.2017

    Kad vasaras brīvlaikus man ar brāli nācās pavadīt bezgalīgi garās biešu vagās, bijām izgudrojuši dažādus veidus, kā protestēt pret šo tik lietderīgo, bet nepatīkamo nodarbi. Viens no tiem – nogaidīt, kamēr vecmamma savā vagā tiek krietnu gabalu uz priekšu, un tad viņai aiz muguras paukoties ar kapļiem. Otrs veids – lai ātrāk tiktu galā ar ravēšanu, raut ārā nezāles kopā ar visām bietēm. Bija vēl trešais veids, kuru es piekopu jau viena pati: ar grāmatu paslēpties tālākajā ābeļdārza stūrī un tur nodoties konspiratīvai lasīšanai.

  • Rakstnieces Dainas Avotiņas atmiņas par laikabiedriem – "Paliekoši uzzibsnījumi"
    28.06.2017

    Dzejniece un prozaiķe Daina Avotiņa ir viena no tiem latviešu autoriem, kas bijuši pastāvīgi klātesoši visos 20. gadsimta otrās puses Latvijas literārajos procesos. Rakstnieces literārajā pūrā ir desmit dzejoļu krājumu, teju divi desmiti romānu, ceļojumu apraksti, kā arī atdzejojumi un tulkojumi no lietuviešu un krievu valodas. Sākotnēji rakstniece literārajā arēnā iziet ar dzeju un rosīgi strādā plecu pie pleca ar ievērojamākajiem 20. gadsimta latviešu dzejniekiem, savukārt pēdējos gados autore pievērsusies prozai. Tapuši vairāki lasītāju iemīļoti romāni, kuros uz 20. gadsimta Latvijas vēstures notikumu fona risināti dzimtu stāsti un izvērstas varoņu personiskās drāmas. Klajā nākusi arī autores atmiņu grāmata "Mani spēka pīlāri" par Imantu Ziedoni un Ojāru Vācieti.

  • Apgāds "Jumava" laidis klajā Imanta Ziedoņa "Krāsainas pasakas" angļu valodā, Ievas Lešinskas tulkojumā
    28.06.2017

    Imanta Ziedoņa "Krāsainas pasakas" ir 11 pasaku izlase, kas paredzēta visu vecumu bērniem. Grāmatas ilustrācijas veidojuši 11 talantīgi latviešu mākslinieki — LMA pasniedzēji un studenti. Imanta Ziedoņa "Krāsainas pasakas" kopš pirmpublicējuma 1973. gadā ir pieredzējušas vairāk nekā 10 dažādus izdevumus latviešu valodā, kā arī vairākās svešvalodās, ieskaitot vācu, krievu, franču un bulgāru. "Krāsainas pasakas" ir kā aizraujoša "ekskursija", kas iepazīstina lasītāju ar sirreālu un brīnišķīgu krāsu pasauli.

  • "Documenta 14" laikā Kaselē atklāts izpētes projekts – izstāde par režisori Annu Lācis "Signals from another world: Anna "Asja" Lācis archives"
    27.06.2017

    10. jūnijā Kaselē publikai durvis vēra šī gada lielākā un prestižākā mākslas izstāde "Documenta 14". Izstādes pirmā daļa jau atklāta Atēnās šī gada aprīlī, taču tieši Kasele ir izstādes vēsturiskā norises vieta, kur visā pilsētā un dažādās pagaidu telpās 100 dienu garumā iespējams aplūkot mākslas skati, kuru Vācijas prese dēvē par "Mākslas olimpiskajām spēlēm".

  • Neredzamā ceļojuma romāns
    27.06.2017

    Italo Kalvīno ir viens no tiem pasaulslavenajiem rakstniekiem, kas latviski tulkoti maz, un jāatzīst, ka "Neredzamās pilsētas" ("Neputns", 2017, no itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere, ilustrējusi Elīna Brasliņa) ir mana pirmā sastapšanās ar šo autoru. Tulkojumu trūkumā droši vien vainojami politiski iemesli un ne tikai. Katrā ziņā nevar teikt, ka viņš pie mums nāktu par vēlu. Pat 21. gadsimtā, kurš šķietami vairs nav pārsteidzams, grāmata ir maģiska un apstājas vērta.

  • "Liels un mazs" izdod Laura Gundara garstāstu bērniem "Sveiks, Vali!"
    26.06.2017

    Apgāds "Liels un mazs" laidis klajā jaunu grāmatu pirmskolas un jaunākajiem skolas vecuma bērniem – Laura Gundara garstāstu "Sveiks, Vali!", ko ilustrējusi Anete Melece.

  • "Ave Sol! Esi sveicināta, saule!" Daces Visnolas un Paula Putniņa gleznu un mandalu izstāde Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā
    21.06.2017

    "Saule... Pasaule… Aizsaule… Viņsaule… Nesaule… Viss ir viens. Saule kā Visuma centrs. Latvijas saule ir sievišķīga. Jūras viļņi ir spēcīgi un vīrišķīgi. Izstādes vadmotīvs – Saules celiņš jūrā – simbolizē sievišķā un vīrišķā saskarsmi. Sievišķā un vīrišķā saplūsmi latvju rakstos simbolizē Dieva un Māras zīmes – divi trīsstūri, kuru smailes satiekas ar sauli pa vidu, veidojot sauļoto stabu. Tas iezīmē arī garīgā un materiālā mijiedarbību un vienotību. Viss ir vienotā veselumā.

  • Apgāds "Mansards" izdod Harija Vagranta "Ielu muzikanta dienasgrāmatu"
    19.06.2017

    Grāmatā atainota latviešu mūziķa, klejotāja, stopētāja Harija Vagranta pieredze, apceļojot Eiropas galvaspilsētas, muzicējot uz ielām, guļot pilsētas parkos un piedaloties pašpietiekamās komūnās. Ceļojuma apraksts dienasgrāmatā jeb viena vasara maršrutā Latvija–Lietuva–Polija–Slovākija–Ungārija–Austrija–Čehija–Vācija tapis, aizmirstot rutīnu, budžetu un rūpes, lai gan – aizmirst pavisam to nevar un kaut kad nākas atgriezties mājās. Grāmatā lasītājs atklās dažādus stopēšanas veidus, pasaules pilsētu raksturus, veidus, kā pareizi ierīkot guļvietu aiz benzīntanka un kā no alus skārdenes pagatavot mobilu gāzes plīti.

  • Asaras veldzē un apskaidro
    16.06.2017

    Ilgas Raščevskas romāns "Norakstītie" ("Zvaigzne ABC", 2016) ir rakstnieces debija literatūrā, un tas jau paspējis gūt sabiedrības ievērību, iespējams, ar izdevēju prasmīgo reklāmas speciālistu palīdzību, kas grāmatu pasnieguši ar nelielu sensācijas piegaršu. Plašsaziņas līdzekļos romāns pieteikts ar tādiem vārdiem kā "Latvijas drūmā puse", "grāmata par dzīves pabērniem" un pat "romāns, kāda latviešu literatūrā vēl nekad nav bijis". Visam uguni vēl piemet fakts, ka "Norakstīto" autore ir pieredzējusi sociālā darbiniece – tātad grāmatai piemīt intriģējošā "realitātes" vērtība. Arī pati Ilga Raščevska intervijās atklājusi, ka romānā izmantojusi ilgajos darba gados gūto pieredzi un ķerties pie rakstīšanas viņu mudinājusi vēlme izteikt sakrājušās sāpes.

  • Iznācis žurnāla "Studija" jūnija/jūlija numurs
    16.06.2017

    Žurnāla 114. numura fokusā mākslinieka lomas – konfliktējošas vai līdzāspastāvošas – mākslinieks – tautas sirdsapziņa, sabiedrības spogulis, vizionārs, amatnieks, uzņēmējs...

  • Katram savs dēmons vai dundurs skapī
    14.06.2017

    Jānis Einfelds ir viens no spilgtākajiem latviešu postmodernistiem. Rakstnieks literatūrā ienācis 1988. gadā, kad laikrakstā "Pionieris" tika publicēta viņa pasaka "Īsas ziemas kauja". Plašāk pazīstams ar romānu "Cūku grāmata" (1996), par kuru saņēmis K. Elsberga literāro prēmiju, stāstu un noveļu krājumu "Pornogrāfisko bildīšu tirgotājs" (2001) un triloģiju "Rīga" (2015). Stāstu krājums "Dunduri un dēmoni" ("Dienas Grāmata", 2017) ir Einfelda devītā izdotā grāmata, kura uzrunāja vispirms ar vāka noformējumu. Jau tobrīd kļuva skaidrs, ka šajā krājumā nav sagaidāmi vampīrdēmonsāgu cienīgi mīlasstāsti, tāpat te arī netiks vēstīts par saulainu vasaras dienu, kuras tveicē pēc sasvīdušiem ķermeņiem tīko dunduru dzēlīgais snuķītis.

  • Savā jaunajā grāmatā "Rimtums" vācu filozofs Vilhelms Šmids meklē veidus, kā piešķirt novecošanai jēgu
    13.06.2017

    Vācijā populārais filozofs Vilhelms Šmids ir labi pazīstams arī Latvijas intelektuālajā vidē – ne tikai kā vairāku grāmatu autors, bet arī kā pasniedzējs Latvijas Universitātē, kur viņš darbojās desmit gadus. Šmids ir viens no nozīmīgākajiem mūsdienu domātājiem, kas savos darbos risina dzīves mākslas tēmu – tas nozīmē mācīties iemantot apzinātu, prāta vadītu attieksmi un pārdomāt, kas dzīvei piešķir jēgu.

  • Raiņa muzeja "Tadenava" ekspozīcijai – starptautiska dizaina balva
    13.06.2017

    10. jūnijā, apbalvošanas ceremonijā Maiami, ASV tika pasniegta vides dizaina balva SEGD 2017, kuru starp vairākiem prestižiem ekspozīciju projektiem ieguva arī Latvijas dizaina biroja H2E veidotā ekspozīcija Raiņa muzejam "Tadenava".

  • Apgāds "Mansards" izdod Gunta Šmidchena pētījumu "Dziesmu vara. Nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā"
    13.06.2017

    Gunta Šmidchena pētījums "Dziesmu vara. Nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā", ko angļu valodā ar nosaukumu "The Power of Song: Nonviolent National Culture in the Baltic Singing Revolution" 2014. gadā izdeva "University of Washington Press" un kas tagad tulkots latviešu valodā, ir pirmais plašākais pētījums par Baltijas valstu atmodas kustību – dziesmoto revolūciju –, akcentējot dziesmu kā līdz galam neizskaidrojamu, ārkārtīgi ietekmīgu un nacionalitāti vienojošu pretošanās instrumentu politiskā un vēsturiskā aspektā.

  • Iznāk Džona Maksvela Kutzē trešais romāns latviešu valodā "Jēzus bērnība"
    12.06.2017

    Džons Maksvels Kutzē (John Maxwell Coetzee, 1940) ir Dienvidāfrikas rakstnieks, Nobela prēmijas (2003) un divkāršs Bukera prēmijas laureāts, sešpadsmit romānu autors. Kutzē romāns "Jēzus bērnība" (The Childhood of Jesus) oriģinālā publicēts 2013. gadā, bet tā turpinājums "Jēzus skolas gadi" – 2016. gadā. Latviešu valodā jau lasāmi Kutzē romāni "Negods" un "Lēnīgais". Romānu "Jēzus bērnība" no angļu valodas tulkojusi Ieva Elsberga. Grāmatu izdevis apgāds "Lasītava".

  • Skaistuma cena un sievietes ķermeņa vērtība
    12.06.2017

    Somu rakstniece Sofi Oksanena latviešu lasītājiem jau ir pazīstama ar grāmatām "Staļina govis", "Kad pazuda dūjas" un "Attīrīšanās". Rakstniece kļuva slavena ar vēsturiskajiem romāniem, par kuriem saņēmusi vairākas balvas. Līdz šim Oksanena darbos bija koncentrējusies uz vēsturisko reālismu un aprakstījusi vairākas politiski svarīgas nianses, kas skar Baltijas jūras reģiona iedzīvotāju dzīvi pēc Otrā pasaules kara, bet šķiet, ka romānā "Norma" ("Zvaigzne ABC", 2017) rakstniece nolēmusi pievērsties tādām mūsdienās aktuālām tēmām kā skaistumkopšanas industrijas aizkulises un surogātmāšu bizness, un, protams, viņa nav aizmirsusi uzsvērt sievietes lomu šajā kontekstā.