Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS
KATEGORIJA
Tēma
 
Dienasgrāmata
Jaunrade
Jaunumi
Kritika
Notikumi
Raksti
Sarunas
Viedokļi
  • "Documenta 14" laikā Kaselē atklāts izpētes projekts – izstāde par režisori Annu Lācis "Signals from another world: Anna "Asja" Lācis archives"
    27.06.2017

    10. jūnijā Kaselē publikai durvis vēra šī gada lielākā un prestižākā mākslas izstāde "Documenta 14". Izstādes pirmā daļa jau atklāta Atēnās šī gada aprīlī, taču tieši Kasele ir izstādes vēsturiskā norises vieta, kur visā pilsētā un dažādās pagaidu telpās 100 dienu garumā iespējams aplūkot mākslas skati, kuru Vācijas prese dēvē par "Mākslas olimpiskajām spēlēm".

  • Neredzamā ceļojuma romāns
    27.06.2017

    Italo Kalvīno ir viens no tiem pasaulslavenajiem rakstniekiem, kas latviski tulkoti maz, un jāatzīst, ka "Neredzamās pilsētas" ("Neputns", 2017, no itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere, ilustrējusi Elīna Brasliņa) ir mana pirmā sastapšanās ar šo autoru. Tulkojumu trūkumā droši vien vainojami politiski iemesli un ne tikai. Katrā ziņā nevar teikt, ka viņš pie mums nāktu par vēlu. Pat 21. gadsimtā, kurš šķietami vairs nav pārsteidzams, grāmata ir maģiska un apstājas vērta.

  • "Liels un mazs" izdod Laura Gundara garstāstu bērniem "Sveiks, Vali!"
    26.06.2017

    Apgāds "Liels un mazs" laidis klajā jaunu grāmatu pirmskolas un jaunākajiem skolas vecuma bērniem – Laura Gundara garstāstu "Sveiks, Vali!", ko ilustrējusi Anete Melece.

  • "Ave Sol! Esi sveicināta, saule!" Daces Visnolas un Paula Putniņa gleznu un mandalu izstāde Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā
    21.06.2017

    "Saule... Pasaule… Aizsaule… Viņsaule… Nesaule… Viss ir viens. Saule kā Visuma centrs. Latvijas saule ir sievišķīga. Jūras viļņi ir spēcīgi un vīrišķīgi. Izstādes vadmotīvs – Saules celiņš jūrā – simbolizē sievišķā un vīrišķā saskarsmi. Sievišķā un vīrišķā saplūsmi latvju rakstos simbolizē Dieva un Māras zīmes – divi trīsstūri, kuru smailes satiekas ar sauli pa vidu, veidojot sauļoto stabu. Tas iezīmē arī garīgā un materiālā mijiedarbību un vienotību. Viss ir vienotā veselumā.

  • Apgāds "Mansards" izdod Harija Vagranta "Ielu muzikanta dienasgrāmatu"
    19.06.2017

    Grāmatā atainota latviešu mūziķa, klejotāja, stopētāja Harija Vagranta pieredze, apceļojot Eiropas galvaspilsētas, muzicējot uz ielām, guļot pilsētas parkos un piedaloties pašpietiekamās komūnās. Ceļojuma apraksts dienasgrāmatā jeb viena vasara maršrutā Latvija–Lietuva–Polija–Slovākija–Ungārija–Austrija–Čehija–Vācija tapis, aizmirstot rutīnu, budžetu un rūpes, lai gan – aizmirst pavisam to nevar un kaut kad nākas atgriezties mājās. Grāmatā lasītājs atklās dažādus stopēšanas veidus, pasaules pilsētu raksturus, veidus, kā pareizi ierīkot guļvietu aiz benzīntanka un kā no alus skārdenes pagatavot mobilu gāzes plīti.

  • Asaras veldzē un apskaidro
    16.06.2017

    Ilgas Raščevskas romāns "Norakstītie" ("Zvaigzne ABC", 2016) ir rakstnieces debija literatūrā, un tas jau paspējis gūt sabiedrības ievērību, iespējams, ar izdevēju prasmīgo reklāmas speciālistu palīdzību, kas grāmatu pasnieguši ar nelielu sensācijas piegaršu. Plašsaziņas līdzekļos romāns pieteikts ar tādiem vārdiem kā "Latvijas drūmā puse", "grāmata par dzīves pabērniem" un pat "romāns, kāda latviešu literatūrā vēl nekad nav bijis". Visam uguni vēl piemet fakts, ka "Norakstīto" autore ir pieredzējusi sociālā darbiniece – tātad grāmatai piemīt intriģējošā "realitātes" vērtība. Arī pati Ilga Raščevska intervijās atklājusi, ka romānā izmantojusi ilgajos darba gados gūto pieredzi un ķerties pie rakstīšanas viņu mudinājusi vēlme izteikt sakrājušās sāpes.

  • Iznācis žurnāla "Studija" jūnija/jūlija numurs
    16.06.2017

    Žurnāla 114. numura fokusā mākslinieka lomas – konfliktējošas vai līdzāspastāvošas – mākslinieks – tautas sirdsapziņa, sabiedrības spogulis, vizionārs, amatnieks, uzņēmējs...

  • Katram savs dēmons vai dundurs skapī
    14.06.2017

    Jānis Einfelds ir viens no spilgtākajiem latviešu postmodernistiem. Rakstnieks literatūrā ienācis 1988. gadā, kad laikrakstā "Pionieris" tika publicēta viņa pasaka "Īsas ziemas kauja". Plašāk pazīstams ar romānu "Cūku grāmata" (1996), par kuru saņēmis K. Elsberga literāro prēmiju, stāstu un noveļu krājumu "Pornogrāfisko bildīšu tirgotājs" (2001) un triloģiju "Rīga" (2015). Stāstu krājums "Dunduri un dēmoni" ("Dienas Grāmata", 2017) ir Einfelda devītā izdotā grāmata, kura uzrunāja vispirms ar vāka noformējumu. Jau tobrīd kļuva skaidrs, ka šajā krājumā nav sagaidāmi vampīrdēmonsāgu cienīgi mīlasstāsti, tāpat te arī netiks vēstīts par saulainu vasaras dienu, kuras tveicē pēc sasvīdušiem ķermeņiem tīko dunduru dzēlīgais snuķītis.

  • Savā jaunajā grāmatā "Rimtums" vācu filozofs Vilhelms Šmids meklē veidus, kā piešķirt novecošanai jēgu
    13.06.2017

    Vācijā populārais filozofs Vilhelms Šmids ir labi pazīstams arī Latvijas intelektuālajā vidē – ne tikai kā vairāku grāmatu autors, bet arī kā pasniedzējs Latvijas Universitātē, kur viņš darbojās desmit gadus. Šmids ir viens no nozīmīgākajiem mūsdienu domātājiem, kas savos darbos risina dzīves mākslas tēmu – tas nozīmē mācīties iemantot apzinātu, prāta vadītu attieksmi un pārdomāt, kas dzīvei piešķir jēgu.

  • Raiņa muzeja "Tadenava" ekspozīcijai – starptautiska dizaina balva
    13.06.2017

    10. jūnijā, apbalvošanas ceremonijā Maiami, ASV tika pasniegta vides dizaina balva SEGD 2017, kuru starp vairākiem prestižiem ekspozīciju projektiem ieguva arī Latvijas dizaina biroja H2E veidotā ekspozīcija Raiņa muzejam "Tadenava".

  • Apgāds "Mansards" izdod Gunta Šmidchena pētījumu "Dziesmu vara. Nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā"
    13.06.2017

    Gunta Šmidchena pētījums "Dziesmu vara. Nevardarbīga nacionālā kultūra Baltijas dziesmotajā revolūcijā", ko angļu valodā ar nosaukumu "The Power of Song: Nonviolent National Culture in the Baltic Singing Revolution" 2014. gadā izdeva "University of Washington Press" un kas tagad tulkots latviešu valodā, ir pirmais plašākais pētījums par Baltijas valstu atmodas kustību – dziesmoto revolūciju –, akcentējot dziesmu kā līdz galam neizskaidrojamu, ārkārtīgi ietekmīgu un nacionalitāti vienojošu pretošanās instrumentu politiskā un vēsturiskā aspektā.

  • Iznāk Džona Maksvela Kutzē trešais romāns latviešu valodā "Jēzus bērnība"
    12.06.2017

    Džons Maksvels Kutzē (John Maxwell Coetzee, 1940) ir Dienvidāfrikas rakstnieks, Nobela prēmijas (2003) un divkāršs Bukera prēmijas laureāts, sešpadsmit romānu autors. Kutzē romāns "Jēzus bērnība" (The Childhood of Jesus) oriģinālā publicēts 2013. gadā, bet tā turpinājums "Jēzus skolas gadi" – 2016. gadā. Latviešu valodā jau lasāmi Kutzē romāni "Negods" un "Lēnīgais". Romānu "Jēzus bērnība" no angļu valodas tulkojusi Ieva Elsberga. Grāmatu izdevis apgāds "Lasītava".

  • Skaistuma cena un sievietes ķermeņa vērtība
    12.06.2017

    Somu rakstniece Sofi Oksanena latviešu lasītājiem jau ir pazīstama ar grāmatām "Staļina govis", "Kad pazuda dūjas" un "Attīrīšanās". Rakstniece kļuva slavena ar vēsturiskajiem romāniem, par kuriem saņēmusi vairākas balvas. Līdz šim Oksanena darbos bija koncentrējusies uz vēsturisko reālismu un aprakstījusi vairākas politiski svarīgas nianses, kas skar Baltijas jūras reģiona iedzīvotāju dzīvi pēc Otrā pasaules kara, bet šķiet, ka romānā "Norma" ("Zvaigzne ABC", 2017) rakstniece nolēmusi pievērsties tādām mūsdienās aktuālām tēmām kā skaistumkopšanas industrijas aizkulises un surogātmāšu bizness, un, protams, viņa nav aizmirsusi uzsvērt sievietes lomu šajā kontekstā.

  • Baltijas stāsts. Bērnu grāmatu ilustrāciju izstāde
    11.06.2017

    Pirmo reizi kopā Baltijas ilustratori savā Baltijas stāstā. Ulla, Elīna un Lina savu stāstu gribētu iesākt ar vārdiem: "Reiz sensenos laikos…", taču izstāde ir pirmā bezdelīga trīs Baltijas valstu bērnu grāmatu ilustratoru sadarbībā, tādēļ viss notiek šeit un tagad.

  • Krājuma "Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija" (sastādītāja Ieva E. Kalniņa) un Māras Grudules monogrāfijas "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos" atvēršana 13. jūnijs
    08.06.2017

    Priecāsimies tikties otrdien, 13. jūnijā, plkst. 16.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotā krājuma "Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija" (sastādītāja Ieva E. Kalniņa) un Māras Grudules monogrāfijas "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos" atvēršanā.

  • Jauda un drosme. Atskats uz diskusiju par Gunāru Priedi
    08.06.2017

    16. maija saruna Andreja Upīša Memoriālajā muzejā par ievērojamo latviešu dramaturgu Gunāru Priedi bija jau otrais pasākums ciklā par Andreja Upīša prēmijas laureātiem. Prēmija tika nodibināta par godu rakstnieka simtajai jubilejai 1977. gadā, to nodrošināja savulaik ietekmīgā Skrīveru izmēģinājuma saimniecība.

  • Pētījums par čigānu (romu) mūziku Latvijā
    08.06.2017

    LU LFMI publicējumu sērijā “Studia humanitarica” klajā nākusi Dr. art. Ievas Tihovskas zinātniskā monogrāfija “Īsta čigānu mūzika: Autentiskums un etniskums Latvijas čigānu (romu) mūzikā” (Rīga: LU LFMI, 2017, 248 lpp.).

  • Kāpēc Dieviņš nevēlējās, lai Rainīts kļūtu liels?
    07.06.2017

    Paņemot rokās Lindas Šmites grāmatu "Rainītis" ("Zvaigzne ABC", 2016), raisās divējādas domas: vai nu šī ir pasaka, kuru, gluži kā bērnībā, lasīt pirms gulētiešanas un paredzēt laimīgās beigas jau pašā sākumā, vai arī – mazais Rainītis, iespējams, ieņem dižā Raiņa tēlu.

  • Apgāds "Jumava" laidis klajā sešu autoru dzejoļu krājumu "Ir robeža starp mums tik smalka"
    07.06.2017

    Grāmatas autori: Sandra Vensko, Daiga Lapāne, Jana Egle, Harijs Krūze, Silvija Ludženiece un Aija Vikmane. Grāmatu veido nosacīti sešas daļas, pirms katras ir dzejnieka pārdomas – pārspriedums, kas raksturo konkrētos dzejoļus.

  • Iznākusi igauņu rakstnieces Kai Ārelaidas grāmata "Pilsētu dedzināšana”
    06.06.2017

    Maimas Grīnbergas tulkojumā iznākusi igauņu rakstnieces Kai Ārelaidas grāmata "Pilsētu dedzināšana". Romāns Igaunijā izpelnījies lielu ievērību. Kultūras nedēļraksta "Sirp" galvenais redaktors to nosaucis par vienu no 2016. gada lielajiem romāniem, kam izdevies portretēt veselu paaudzi, un kā atzīmējusi grāmatas tulkotāja Maima Grīnberga, tad "šis ir darbs, kas labi iederētos mūsu 20. gadsimta romānu ciklā".

  • Annas Dzintares dzejoļu grāmatas "Melns ūdens. Balts gaiss" atvēršana 7. jūnijs
    05.06.2017

    7. jūnijā plkst. 16.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, tiks atvērta Annas Dzintares dzejoļu grāmata MELNS ŪDENS. BALTS GAISS.

  • Mūsdienu latviešu autoru lugu lasījumi Raiņa un Aspazijas mājā. Ineses Tālmanes luga "Vanckars" 10. jūnijs
    05.06.2017

    10. jūnijā, plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30, notiks Ineses Tālmanes lugas VANCKARS lasījums.

  • Vēstures romānu sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" klajā laists Kristīnes Ulbergas romāns "Tur".
    05.06.2017

  • Jāņu rīta mistērija
    05.06.2017

    Marija Ancēna mācās Latvijas Kultūras akadēmijā dāņus. Viņai patīk lasīt, un viņa vēlas rakstīt – abas lietas dara pārāk maz. Bet jau kopš bērnības, kad tētis, lasot kārtējo "bojeviku", savā nodabā ķiķināja un no smiekliem kājas tirināja, viņa zināja, ka literatūra ir pasaule, kurā viņa grib būt.

  • Vīrieša sirds noslēpums
    03.06.2017

    Izvēle rakstīt recenziju par Jāņa Lejiņa romānu "Vīrieša sirds" (Zvaigzne ABC, 2017) noteikti nav nejauša. Grāmatas nosaukums piesaista uzmanību un raisa interesi par to, kā rakstnieks vīrietis runā par "vīrieša sirdi" – romānā tā tiek atklāta caur mīlestības, darba un vēstures prizmu: vīrieša "svēto trīsvienību".

  • “Kaiju karalienes noslēpuma” atklāšanas svētki
    31.05.2017

    Izdevniecība “Liels un mazs” ielūdz uz Rūtas Briedes grāmatas “Kaiju karalienes noslēpums” atklāšanas svētkiem Kalnciema kvartāla Vīna veikala zālē 3. jūnijā pulksten 10.00.

  • Apgādā “Mansards” iznāk sērijas “Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas” otrā grāmata “Bille, Anss un citi”
    31.05.2017

    30. maijā, Vizmas Belševicas dzimšanas dienā, tiekoties Ojāra Vācieša muzejā, tika atvērta sērijas “Vizmas Belševicas arhīva burtnīcas” otrā grāmata “Bille, Anss un citi”, kurā apkopoti Vizmas Belševicas 1960.–80. gados sarakstīti, iepriekš nepublicēti prozas darbi. Izdevums noslēdz autores atstāto prozas mantojumu. Arhīva burtnīcas sastādītājs un redaktors ir Jānis Elsbergs. Zigmunda Lapsas dizains.

  • Jāņa Streiča gleznu izstāde Tadenavā
    31.05.2017

    Līdz 19. jūlijam Raiņa muzejā "Tadenava" (Dunavas pagasts, Jēkabpils novads) atvērta Jāņa Streiča gleznu izstāde.

  • Ierobežotais balodītis ar franču dvēseli – tulkotāja Maija Silmale
    30.05.2017

    Es neesmu dzīvojusi padomju laikos. Priekšstatu par tiem man ir radījušas tikai grāmatas, filmas, sabiedrībā dzirdētie stāsti un atmiņas, ar kurām dalījusies mana ģimene. Šķiet, tagad arvien biežāk nākas dzirdēt, ka mūsdienās viss ir slikti, bet toreiz, padomju laikos, zāle tiešām bija zaļāka, cilvēki – priecīgāki, visiem bija darbs, un pat pastāvīgais preču deficīts veikalu plauktos vairāk tiek uztverts kā smieklīgs atmiņu stāsts, nevis ikdienas realitāte. Leldes Stumbres grāmata „Maija, Cher Ami!” mani pārliecināja, ka padomju laiku idealizācija ir absurdākais, ko mūsdienu latvietis var izdomāt. Romānā aprakstītais franču valodas tulkotājas Maijas Silmales pēdējo septiņpadsmit gadu dzīvesstāsts liek saprast, ka to laiku idealizēšana būtu noziegums ne tikai pret savu latvieša pašcieņu, bet pret visiem, kas, tāpat kā Maija, padomju laikā cieta no bezjēdzīgām netaisnībām, cilvēku zināšanu un radošā gara ierobežošanas.

  • Redakcijas sleja #2
    30.05.2017

    Una hirundo non facit ver* – tieši tāpat arī Ubi Sunt atgriežas apritē rāmā gaitā, rūpīgi apsverot un apdomājot, kā labāk turpināt reiz labi sākto. Atgriežoties gadās saskarties arī ar dažādām tehniskām ķibelēm un nedienām – tieši tāpat kā Odisejam mājupceļā uz Itaku. Tomēr sīkas aizķeršanās nekavē virzību uz atklātu jūru.

  • "Ceļojuma liecības". Ojāra Vācieša muzeja krājuma lietu stāsti
    26.05.2017

    Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Robinsona zāles verandā apskatāma izstāde "CEĻOJUMA LIECĪBAS. Ojāra Vācieša muzeja krājuma lietu stāsti".

  • Nāk gaismā tumsa
    26.05.2017

    2016. gada decembrī latviešu jaunākās īsprozas laukā ienāca šķietami nedzirdēta un jauna prozas balss – „Latvijas Avīze” izdeva dzejnieces un prozistes Janas Egles debijas stāstu krājumu „Gaismā”. Aktuālo literatūras procesu vērotāji un interesenti gan bija ievērojuši Janas Egles stāstus pēdējo gadu Prozas lasījumos, kuros autore sevi bija pierādījusi kā nobriedušu rakstnieci kā tematikas, tā izteiksmes ziņā, un nebija pārsteigums, ka Jana Egle 2015. gadā ieguva Prozas lasījumu galveno balvu par stāstu „Aiziet jūriņā”, kurš ievietots arī krājumā „Gaismā”.

  • LU LFMI apgādā iznācis krājums "Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija"
    25.05.2017

    Krājumā "Poētika tuvplānā. Viena dzejoļa analīzes antoloģija" publicēti raksti par 19 dzejnieku dzejoļiem, kurus analizējuši un interpretējuši 18 autori. Analizējamo dzejoļu autoru vidū ir Jānis Poruks, Rainis, Edvarts Virza, Arveds Švābe, Aleksandrs Čaks, Veronika Strēlerte, Zinaīda Lazda, Linards Tauns, Dzintars Sodums, Ojārs Vācietis, Monta Kroma, Egils Plaudis, Knuts Skujenieks, Uldis Bērziņš, Amanda Aizpuriete, Arvis Viguls, Inga Gaile u. c.

  • LU LFMI apgāds klajā laidis Māras Grudules monogrāfiju "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos"
    25.05.2017

    Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā (LU LFMI) iznākusi Dr. philol., literatūrvēsturnieces Māras Grudules monogrāfija "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos". Monogrāfijā iekļauta arī 16. un 17. gadsimta latviešu dzejas paraugu antoloģija un galveno notikumu hronika, kā arī vārdnīca, kurā skaidroti atsevišķi grāmatniecības, vēstures un poētikas termini. Savukārt LU LFMI mājaslapā pieejams grāmatas pielikums ar senās dzejas un tās izdevumu paraugiem. Grāmatas vāka mākslinieks – Krišs Salmanis.

  • "Neputna" sērijā "Studijas bibliotēka" iznāk grāmata par Maiju Kurševu
    25.05.2017

    Latvijas laikmetīgajai mākslai veltītajā sērijā "Studijas bibliotēka" grāmata par Maiju Kurševu – mākslinieci, kuras radošā darbība aptver sietspiedi, zīmējumu, animāciju, instalāciju, komiksus, zīnus, kolāžas, žurnālu "Popper Publishing", "Rīgas Zīnu Festivālu" un pasniedzējas darbu Latvijas Mākslas akadēmijā. Grāmatas autors – Tomass Pārups. Dizains – Dita Pence.

  • Skumjais Satirikons
    24.05.2017

    Iztālēm ieraugot grāmatu ar uzrakstu „Muzejs”, domas aizvirzās pie ēkām, kurās mākslas darbi un darinājumi tiek glabāti, glābti un globalizēti. Piedevām prātā ainojas arī popsuāli kinogabali, piemēram, „Nakts muzejā”, un populārā „Muzeju nakts”. Arīdzan izdevuma formāts (bukletīgs) izvīsta priekšnojautas par kāda muzeja sezonāli informatīvu izdevumu. Tomēr, raugoties vāka pelnkrāsas mijkrēslī, manāma blāvbalta vārdu kaija – Jānis Rokpelnis –, kas daļai iespaidu liek aizmēzties. Šķiet, šī būs pirmā reize, kad muzejam vēršu vāku, nevis durvis. Atverot „Muzeja” vāku/durvis, acīm paveras roršahisms. Pieņemu to kā priekšvēstnesi, ka ikkatrs „Muzejā”, lai arī par ko tas vēstīs, visdrīzāk ieraudzīs sevi, ja ne gluži savu tekstuālo spoguļattēlu.

  • Izdevniecība "Neputns" izdod E. E. Kamingsa bilingvālo dzejas izlasi "Pavasara virpulis / Springtime Circling"
    23.05.2017

    Edvards Estlins Kamingss (Edward Estlin Cummings, 1894—1962) ir viens no ievērojamākajiem 20. gs. amerikāņu dzejniekiem, viņa dzejas izlase "Pavasara virpulis / Springtime Circling" izdota "Neputna" bilingvālajā samta dzejas sērijā. Sastādītāji Ingmāra Balode un Kristaps Vecgrāvis izlasē iekļāvuši Jāņa Elsberga, Ainas Kraujietes, Jāņa Krēsliņa, Aivara Maizīša, Viktora Kalniņa un savus atdzejojumus. Izlases redaktors – Jānis Elsbergs, sērijas dizaina autore – Anna Aizsilniece.

  • Izdevniecībā "Neputns" klajā nāk somu autora Jāko Hemēna-Antilas "Islāma rokasgrāmata"
    23.05.2017

    "Šīs grāmatas mērķis ir sniegt atbildes uz jautājumiem – gan tiem, kas izskanējuši pēdējā laikā, gan tiem, kurus būtu vajadzējis uzdot," raksta somu zinātnieks, profesors Jāko Hemēns-Antila (Jaakko Hämeen-Anttila). Grāmatu no somu valodas tulkojusi Ingrīda Peldekse, redaktors – Arturs Hansons, savukārt dizaina autors ir Armands Zelčs.

  • Laika strāva. Muzeju nakts Raiņa un Aspazijas mājā
    18.05.2017

    20. maijā Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 sadarbībā ar interneta žurnālu "Satori" un Latvijas Mākslas akadēmijas apakšnozari "Kustība. Attēls. Skaņa." notiks Muzeju nakts pasākumi "Laika strāva", kas būs veltīti Aspazijai. Muzejs būs atvērts no 19:00 līdz 01:00, memoriālais dzīvoklis apskatei būs pieejams no 20:00 līdz 24:00.

  • Pieliec vēl četrus klāt, un visi 100 būs akurāt!
    18.05.2017

    20. maijā 12:00 Kalnciema kvartāla galerijā bērnu grāmatu izdevniecība "Liels un mazs" atklās dzejas bilžu grāmatu sērijas BIKIBUKS ilustrāciju izstādi "Pieliec vēl četrus klāt, un visi 100 būs akurāt!"

  • Lasījumu cikla "Process" 7. tikšanās
    18.05.2017

    30. maijā Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) aicina uz septīto, šīs sezonas pēdējo sarunu cikla "Process" lasījumu, kurā piedalīsies Vilis Kasims, Arvis Kolmanis un Kristīne Želve.

  • Mārim Melgalvam un Pēteram Brūverim veltītas izstādes atklāšana LNB
    17.05.2017

    17. maijā, plkst. 18:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā (2. stāvā) tiks atklāta izstāde Klasesbiedri, kas veltīta dzejnieku Māra Melgalva (1957–2005) un Pētera Brūvera (1957–2011) sešdesmitgadēm, informēja bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

  • Klajā nākusi Noras Ikstenas triloģija
    16.05.2017

    Klajā nākusi Noras Ikstenas triloģija, ko veido trīs rakstnieces romāni — “Dzīves svinēšana” (1998), “Jaunavas mācība” (2001) un “Mātes piens” (2015). To vienojošais pavediens — mātes un meitas, kuras dažādos laikos un laikmetos cenšas noskaidrot, kā dzīvot, lai nepazaudētu savu balsi, lai nekļūtu par zvanu bez mēles.

  • Rakstnieku sarunu cikls „Miera ķēķis. Kas stāv aiz teksta?”
    16.05.2017

    Latviešu valodas aģentūra trešdien, 17. maijā kafejnīcā Grauzdētava (Rocket Bean Roastery), Miera ielā 29 turpina ikmēneša sarunu ciklu „Miera ķēķis. Kas stāv aiz teksta?” Katra mēneša trešajā trešdienā notiek rakstnieku un dzejnieku sarunas par valodas un literatūras profesionālajiem jautājumiem.

  • Grāmatas „Knuts Skujenieks. Bibliogrāfija” atvēršanas svētki
    16.05.2017

    19. maijā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) korē (11. stāvā) notiks grāmatas Knuts Skujenieks. Bibliogrāfija atvēršanas svētki.

    LNB sagatavotais personālais bibliogrāfiskais rādītājs ir veltījums izcilajam latviešu dzejniekam, atdzejotājam un literatūrkritiķim Knutam Skujeniekam (1936), kurš aizvadītajā gadā atzīmēja 80. dzimšanas dienu. Bibliogrāfiju sagatavojušas LNB Letonikas un Baltijas centra bibliogrāfes Māra Izvestnija, Agra Turlaja un Ilze Ruberte. Grāmatu ievada literatūrzinātnieces Ievas E. Kalniņas eseja par K. Skujenieku.

  • Sarunas (p)ar Andreja Upīša prēmijas laureātiem. Gunārs Priede.
    14.05.2017

    16. maijā plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Brīvības ielā 38–4, Rīgā, notiks cikla “Sarunas (p)ar Andreja Upīša prēmijas laureātiem” otrais pasākums – saruna par dramaturgu Gunāru Priedi.

  • Apgāds “Mansards” izdod Kārļa Ķezbera grāmatu “Ar domu par Latviju. Baltās un nebaltās dienās”
    14.05.2017

    Trimdas rakstnieks, žurnālists un skauts Kārlis Ķezbers (1914.2.03. Vecmokās – 2006.12.03. Čikāgā) kā liela daļa latviešu inteliģences savu radošo spēju pilnbriedā padomju okupācijas dēļ 1944. gadā bija spiests atstāt dzimteni. Jaunajā atmiņu grāmatā pirmoreiz publicētas viņa piezīmes par piedzīvoto un pārdzīvoto Latvijā 20. gs 30. gados, abu – padomju un vācu okupāciju laikā, kā arī par pieredzēto bēgļu nometnēs Vācijā. Grāmata ir velte Latvijas valsts un Latvijas skautu kustības simtgadei, tās kompozīciju veidojis publicists Arnis Šablovskis, plašu pēcvārdu sarakstījusi literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe.

  • Mīlestības paralēlās straumes
    13.05.2017

    Es nerakstu par dzeju. Neesmu rakstījusi. Parasti es rakstu par prozu. Taču, lasot Annas Auziņas dzejoļu krājumu "Annas pūra govs", domājot par dzejnieci sievieti, sievišķo subjektu, sievišķo rakstību un par sievietes vispārcilvēcisko pieredzi, šis krājums mani ļoti personiski uzrunāja. Tie ir stāsti – jo daudzos dzejoļos Anna Auziņa izstāsta stāstu –, ar kuriem varu identificēties, tāpēc rakstīšana par krājumu "Annas pūra govs" ir mēģinājums izprast un izskaidrot valodā savu pieredzi ar šo tekstu.

  • Mākslinieces portrets jaunībā jeb Dzīves svinēšana. Laima Kota „Istaba”
    11.05.2017

    Šķiet teju vai likumsakarīgi, ka latviešu īsprozā kvantitatīvi piesātināto, taču romānistikā visai neizteiksmīgo 2016. gadu ar vērienu atklāj un noslēdz Laima Kota. Ciklā „Mēs. Latvija, XX gadsimts” nu vairs atlicis sagaidīt pēdējos romānus, taču pati sērija kopš tās konceptuālajiem pirmsākumiem ir piedzīvojusi vairākas ievērojamas pārmaiņas. Pēc 2013. gada sākumā publicētā plāna romānu ciklam bija jānoslēdzas jau pagājušajā gadā; laiku starpkaru Latvijā vajadzēja aprakstīt Pēterim Pūrītim, kurš no dalības projektā atteicās: viņa vietā Kārļa Ulmaņa valdīšanas laika pretrunas ļoti specifiskā un neparastā perspektīvā aprakstīja Inga Gaile romānā „Stikli”; mūžībā aizgāja rakstniece un tulkotāja Maira Asare, kuras sākotnējā loze – 80. gadi – daļēji pārklājās ar Laimas Kotas „uzdevumu”.

  • foto autore: Anda Šulme (momenti.lv)
    Redaktores sleja
    08.05.2017

    Sveiks, Ubi Sunt lasītāj!

    Kopš pagājušā gada nogalē no lasītājiem atvadījās portāla idejas autores un redaktores Elīna Kokareviča un Jūlija Dibovska, Ubi Sunt ieturējis gandrīz pusgada pauzi.

    Pēc pauzes portāla darbībā Ubi Sunt jaunā redkolēģija – galvenā redaktore Zita Kārkla, satura redaktore Liene Kāposta, korektore Evelīna Zilgalve un projekta vadītājs Mārtiņš Laizāns – turpinās veicināt domu apmaiņu par literatūras un kultūras procesiem.