Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS
KATEGORIJA
Tēma
 
Dienasgrāmata
Jaunrade
Jaunumi
Kritika
Notikumi
Raksti
Sarunas
Viedokļi
  • Grupas "MMMM" kompozīcija "Ir labi" – priekšvēstnesis gaidāmajam albumam "Veidenbaums. Vaidi un Gaidi"
    20.09.2017

    Tuvojoties latviešu dzejnieka Eduarda Veidenbauma 150. dzimšanas dienai, Radio NABA publisko šajā vasarā tapušos ritmiskās mūzikas ierakstus, kas tiks apkopoti vienā izlasē "Veidenbaums. Vaidi un Gaidi." Pirmais ieraksts no gaidāmā albuma, kas tiek nodots novērtēšanai, ir electro-clash muzikālās apvienības "MMMM" skaņdarbs "Ir labi".

  • Iznācis žurnāla "Domuzīme" 2017. gada trešais numurs
    19.09.2017

    Klajā laists literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" 2017. gada trešais numurs. Oriģinālprozas rubrikā lasāmi Riharda Bargā, Rvīna Vardes un Andra Kupriša darbi, tulkotās prozas sadaļā – ukraiņu rakstnieka Vladislava Ivčenko novele "Stāvam" Māras Poļakovas tulkojumā, kā arī neordinārā igauņu rakstnieka, fiziķa un filozofa Madisa Keiva darbu fragmenti Maimas Grīnbergas tulkojumā.

  • "Liels un mazs" izdod Paula Bankovska stāstu krājumu "Kur pazuda saimnieks?"
    18.09.2017

    Bērnu grāmatu izdevniecība "Liels un mazs" laidusi klajā jaunu stāstu krājumu lieliem, jau gandrīz pieaugušiem bērniem un visiem vēstures interesentiem – Paula Bankovska darbu "Kur pazuda saimnieks?" ar autora ilustrācijām.

  • Pārmantot un pieradināt
    18.09.2017

    2016. gadā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta publicēto pētījumu sēriju Studia humanitarica papildināja Anitas Vaivades monogrāfija "Nemateriālais kultūras mantojums starptautiskajās un Latvijas tiesībās" (Rīga: LU LFMI, 2016, 368 lpp.). Izdevums ieturēts sērijai jau tik pierastajā akadēmiski atturīgajā vizuālajā noformējumā, kas šoreiz niansēts baložpelēkā tonī. Pelēkais esot latviešu identitātes pamattonis, taču uz tā labi izceļas citas krāsas. Uz izdevuma vāka izceļas darba nosaukums, kas vēsta par oriģinālu piedāvājumu: tiesības un kultūra vienuviet. Zinot, ka sērijā tiek publicēti oriģināli zinātniski pētījumi, un ņemot vērā, ka pēdējais, kura publicētie pētījumi vienlīdz balstīti kultūras un tiesību vēsturē, bija Arveds Švābe vēl pagājušā gadu tūkstotī, ar prieku pieņēmu grāmatu kā šis vasaras obligāto lasāmvielu. Un nenožēloju, jo Anita Vaivade ir zinātāja, bet "tikai zinātājs var rādīt ceļu tiesiskā dzīvē, jo, ja "akls aklam ceļu rāda, abi iekrīt grāvī"" [1]. Pelēkajam esot visādas nokrāsas, attiecīgi – tas dažādi interpretējams. Plaši interpretējams ir arī Anitas Vaivades pētniecisko interešu objekts: nemateriālais kultūras mantojums un tā tiesiskais regulējums.

  • "Miera ķēķis. Kas stāv aiz teksta" Contra, Juris Kronbergs un Guntars Godiņš
    15.09.2017

    Latviešu valodas aģentūra kafejnīcā Grauzdētava (Rocket Bean Roastery), Miera ielā 29 aicina uz ikmēneša sarunu ciklu "Miera ķēķis. Kas stāv aiz teksta?"

  • Edgara Vērpes darbu albums
    14.09.2017

    Edgara Vērpes albums klajā nāk vienlaikus ar mākslinieka personālizstādi “Intereses. Konflikts” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē.

  • Izstāde. Divi Jāņi. Nenotikusī tikšanās Rīgā
    14.09.2017

    14. septembrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā, tiks atklāta izstāde "DIVI JĀŅI. Nenotikusī tikšanās Rīgā". To veidojuši Jankas Kupalas Valsts literatūras muzeja un Memoriālo muzeju apvienības Raiņa un Aspazijas muzeja speciālisti.

  • Rakstnieces Andras Manfeldes mājaslapa
    12.09.2017

    Te neatradīsiet faktu, uzziņu, izziņu, informācijas klājienu, jo galvenais notikums ir citādā valodā izstāstīta ikdiena.

  • Latvijas un Lielbritānijas dzejnieki atdzejos viens otra daiļdarbus
    11.09.2017

    No 11. līdz 17. septembrim Rīgā norisināsies jau trešā starptautiskā atdzejas darbnīca, kurā deviņi dzejnieki no Latvijas un Lielbritānijas sešu dienu garumā atdzejos viens otra darbus. Atdzejas darbnīcas noslēgumā, 16. septembrī, kultūrpreču mājā NicePlace TELPA dalībnieki sniegs publiskus dzejas lasījumus angļu un latviešu valodās, kurus apmeklēt aicināts ikviens interesents bez ieejas maksas.

  • Ja es būtu grāmata, man patiktu novecot
    11.09.2017

    Vai tev kādreiz ir ienācis prātā, ko tu darītu, ja būtu kāda īpaša lieta, piemēram, grāmata? Ko tu domātu, teiktu, kā smaržotu? Portugāļu rakstnieks Žozē Žorži Letrija (José Jorge Letria, 1951) ir par to domājis un savas domas apkopojis darbā "Ja es būtu grāmata" ("Liels un mazs", 2017, no portugāļu valodas tulkojis Edvīns Raups). Žoržē Žorži Letrija ir bērnu un jauniešu literatūras autors, žurnālists, dramaturgs, dzejnieks un pat politiķis. Viņa grāmatas ir tulkotas spāņu, franču, angļu, krievu, rumāņu, latviešu un daudzās citās valodās. Rakstnieks ir saņēmis arī vairākus prestižus literāros apbalvojumus, piemēram, Prémio de Poesia Florbela Espanca (Florbelas Espankas dzejas balva 1984), Prémio Literário Ferreira de Castro (Ferreiras de Kastro literatūras balva 1987, 1989, 1992) un citus.

  • KLINTS. Jāņa Rokpeļņa un Māra Butlera dzejas performance
    11.09.2017

    16. septembrī plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30, notiks dzejnieka Jāņa Rokpeļņa un mūziķa Māra Butlera dzejas performance KLINTS.

  • SONĀTE. Dzejas performance Raiņa un Aspazijas mājā
    11.09.2017

    15. septembrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30, notiks dzejnieka Krišjāņa Zeļģa un komponista Platona Buravicka performance SONĀTE.

  • Rainis un Ibsens. Satikšanās
    11.09.2017

    11. septembrī plkst. 16.00, Raiņa 152. dzimšanas dienā, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, atklās izstādi RAINIS UN IBSENS. Tajā sastopas divi dramaturgi, kas izteic sava laikmeta idejas.

  • Videogrāfija XII aicina izbaudīt videomākslas un mūzikas mijiedarbību
    08.09.2017

    "Baltās nakts" ietvaros, 9. septembrī, Vērmanes dārzā norisināsies projekts "Videogrāfija XII – Space Textures XI", kas jau vairāk nekā desmit gadus pēc kārtas turpina atspoguļot videomākslas un mūzikas mijiedarbības spēku. Pasākuma muzikālo un audiovizuālo programmu nodrošinās Andrea Belfi (Vācija), "Off The Sky"/Jason Corder (ASV), John Griznich (ASV/Igaunija), Kim Cascone (ASV), kā arī Elizabete Balčus, VJ Oore un jaunais eksperimentālās mūzikas mākslinieks Ringing Silence no Latvijas. Pasākumu organizē Radio NABA, atbalsta Rīgas Dome. Ieeja bez maksas.

  • 400 gadu sena latviešu dzeja – kā tas skanēja?
    07.09.2017

    Šogad izdotā Māras Grudules monogrāfija "Latviešu dzejas sākotne 16. un 17. gadsimtā kultūrvēsturiskos kontekstos" (Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2017) atgādina, ka latvieši dzeju pazina arī pirms 400 gadiem.

  • Mēness pazudusī kurpe. Arta Ostupa un Sabīnes Moores audiovizuāla dzejas performance
    06.09.2017

    12. septembrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30, notiks dzejnieka Arta Ostupa un mūziķes, mākslinieces Sabīnes Moores audiovizuāla dzejas performance MĒNESS PAZUDUSĪ KURPE.

  • Radio NABA "Baltās nakts" laikā tiešraidē no braucoša tramvaja – Eduards Veidenbaums, elektriskā dzeja, koncerti un kustīgas bildes.
    05.09.2017

    Atzīmējot latviešu dzejnieka Eduarda Veidenbauma 150 gadu jubileju, Latvijas Radio 6 – LU Radio NABA raidīs tiešraidē no tramvaja, kas kursēs maršrutā Ausekļa iela – 2. Meža kapi. No plkst. 18.00 līdz 3.00 naktī, ikviens elektriskās dzejas tramvaja viesis varēs klātienē baudīt balsu, dzejas, dziesmu, spēļu un kustīgu bilžu veidotu sintēzi, kas veidos audiālu skaņu tiltu starp diviem gadsimtiem, kad dzīvoja Veidenbaums, un mūsdienām.

  • 11.septembrī plkst. 13.00 pie Raiņa priedēm notiks latviešu dzejas maratons
    05.09.2017

    Dzejas dienas Jūrmalā nav iedomājamas bez gadskārtējā sarīkojuma pie Raiņa priedēm. Arī šoreiz pie Kristapa Gulbja vides objekta pulcēsies dažādu paaudžu dzejnieki.

  • Reizē ar Vijas Zariņas un Kaspara Zariņa izstādi "Paralēli" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" klajā nāk mākslinieku albumi.
    05.09.2017

    "Mākslinieku dzīves un radošais ritējums plūdis līdzās, katrs no viņiem vienlaikus iemieso gan ideju, gan prasmes, un nevainojami izvietotās pārmiju vietas bagātina otra izteiksmes veidus. Ja gleznotājus var nosacīti iedalīt tajos, kas izmanto camera obscura, – vermēristos, un tajos, kas neizmanto, – džotistos, tad Kaspars sevi pieskaita džotistiem, bet Vija ir Vermēra piekritēja. Abi autori var strādāt blakus, vienā darbnīcā, jo viņi mākslā atraduši katrs savu ceļu, ko nosaka raksturs un iekšējā gleznieciskā struktūra," tā izstādes "Paralēli" kuratore, mākslas zinātniece Inga Bunkše.

  • Iespēja pieteikties dalībai konferencē par Hildu Vīku
    05.09.2017

    Neatkarīgais pētījumu institūts, Latvijas Mākslas akadēmija, LU HZF Pētījumu centrs "Feministica Lettica", Dobeles Novadpētniecības muzejs un Latvijas Rakstnieku savienība aicina piedalīties starpdisciplinārā zinātniskā konferencē "No visa bēgu un pēc visa ilgojos" Hildai Vīkai 120

  • Laimas Eglītes personālizstāde Ojāra Vācieša muzejā
    04.09.2017

    8. septembrī plkst. 17.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā, tiks atklāta mākslinieces Laimas Eglītes personālizstāde "NAFTALĪNS un ZĪNS".

  • Redakcijas sleja. Par grāmatām un grāmatplauktiem
    04.09.2017

    Bērnībā manā istabā, kas pildīja arī ģimenes viesistabas funkciju, vienu sienu aizņēma grāmatplaukts, kurš sniedzās līdz pat griestiem. Plauktos, kurus varēju aizsniegt, man reizēm patika pārkārtot grāmatas pēc to izmēriem vai pēc krāsām. Vēlāk, kad iemācījos lasīt, kārtoju pēc autoriem. Studiju sākumā kārtoju pēc žanriem. Tad nošķīru latviešu un ārzemju autorus. Vēlāk latviešus un ārzemniekus sajaucu kopā, bet vienā skapī bija rakstnieki vīrieši, kamēr otrā – rakstnieces sievietes, lai būtu parocīgāk, jo pētīju sieviešu rakstīto literatūru.

  • Pēc restaurācijas atvērts Jāņa Akuratera muzejs
    04.09.2017

    No 31. augusta atkal atvērts Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, O. Vācieša ielā 6a. Kārlis Skalbe rakstīja: "Ja atņemtu mūsu rakstniecībai Akurateru, viņa zaudētu labu tiesu no sava iedvesmas pilnā plūduma." To pašu varētu teikt arī par Latvijas personību muzeju kopumu, kurā atkal atgriezies atjaunotais Jāņa Akuratera muzejs.

  • Iznācis Māra Runguļa garstāsts pusaudžiem ar eko detektīva elementiem – “Sikspārnis”.
    31.08.2017

    Vai esi kādreiz mēģinājis izglābt pamestu putnēnu vai istabā ielidojušu lapseni? Aprakstīt skolas solu ar nepieklājīgiem uzrakstiem vai appūst ar krāsu kaimiņmājas sienu? Nekad? Neticu! Bet, lai kāda būtu atbilde, tevi noteikti interesēs Silvestra un Martas piedzīvojumi šajā jomā. Garstāsta notikumi balstās uz Martas dienasgrāmatas ierakstiem, kuros viņa dokumentē jaunākā brāļa Silvestra piedzīvojumus lauku mājās,vasaras brīvdienās. Un piedzīvojumu patiešām netrūkst – gan nenotveramo grafiti mākslinieku izpausmes, gan noslēpumainā Sikspārņa nodarbes, kuras balansē uz likumpārkāpuma robežas, gan ļoti patiesas un aizkustinošas jaunākā brāļa Silvestra dabas un dzīvnieku glābšanas performances.

  • Sākusies pieteikšanās dalībai starptautiskajai zinātniskajā konferencē "Kultūras Krustpunkti XI"
    31.08.2017

    2017. gada 1.–4. novembrī notiks vienpadsmitā kultūras un mākslu zinātnēm un aktualitātēm veltītā starptautiskā konference "Kultūras Krustpunkti", kas aptvers vairākus notikumus. Konference kalpos kā platforma gan Latvijas, gan ārvalstu kultūras un mākslas zinātnieku pētījumu prezentācijām, novatorisku ideju komunikācijai, akadēmiskai un lietišķi praktiskai diskusijai.

  • Dzejas dienas aicina iepazīt Eduardu Veidenbaumu
    31.08.2017

    Septembris jau vairāk nekā 50 gadus aicina svinēt dzejas dzīres – šogad starptautiskais dzejas festivāls "Dzejas dienas 2017" norisināsies no 7. līdz 17. septembrim, kad Rīgu piesātinās poētisma vilnis, bet visā Latvijas teritorijā ar dzeju saistīti notikumi piepildīs septembra kultūras programmu. Šogad viena no Dzejas dienu centrālajām personībām ir latviešu dzejnieks Eduards Veidenbaums, kuram drīz gaidāma 150 gadu jubileja.

  • Atmiņu plūdi jeb zāles pret amnēziju
    29.08.2017

    2014. gadā apgāds "Mansards" izdevis igauņu rakstnieces Enes Mihkelsones romānu "Mēra kaps". Pasvārstot grāmatu rokā, raugot tās pelēko ietērpu un titulvākā askētiski ievilktās līnijas, kas raisa asociācijas ar kartēm un robežām, lasu romāna autores teiktos vārdus uz grāmatas aizmugurējā vāka. Proti: "Vienmēr esmu uzskatījusi, ka tik mazai zemei, kāda ir Igaunija, vēstures ir par daudz." Jā, tā laikam ir tāda mazo zemju iezīme, kurām jo sevišķi jāspēj un jāuzdrīkstas par sevi pastāvēt. Šāda uzdrīkstēšanās, cīņa un mūžu malšana likteņa dzirnās skatāma lielā mērogā – no putna lidojuma. Taču fokusu var pievilkt arī tuvāk, pavisam tuvu. Tik tuvu, ka uz mirkli pamanītās grumbiņas un laika cirstās līnijas saplūst, bet vēstījums kļūst par tādiem kā atmiņu plūdiem, kas neatstāj vienaldzīgu, – stihiskiem, neapvaldāmiem.

  • Jauna grāmata: Frīda Mihelsone. Es izdzīvoju Rumbulā
    29.08.2017

    1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī nacistu organizētās akcijās Rumbulā tika noslepkavoti 25 000 ebreju. Frīda Mihelsone (dz. Fride; 1906—1982), dzimusi Jaungulbenē, uzaugusi Varakļānos, 20. gadsimta 30. gados apmetās uz dzīvi Rīgā, kur strādāja par šuvēju-modelētāju. 1941. gadā Frīda tika ieslodzīta Rīgas geto. Ebreju masveida slepkavošanas akcijā Rumbulā 1941. gada 8. decembrī viņai izdevās izglābties, paslēpjoties zem apavu kaudzes. Trīs gadus Frīda slēpās mežos un pie cilvēkiem, kuri viņai palīdzēja izdzīvot.

  • Savējo tikšanās pasākums Vēsturiskais romāns.
    26.08.2017

    30. augustā plkst. 18.00 Ojāra Vācieša muzejā, O. Vācieša ielā 19, Rīgā, notiks trešais cikla SAVĒJO TIKŠANĀS pasākums VĒSTURISKAIS ROMĀNS. Sarunāsies Osvalds Zebris un Inga Gaile. Sarunu vadīs Arno Jundze.

  • Festivāla "Dzejas dienas" ietvaros būs vērojama vēsturiskā fantāzija "Mehāniskais Veidenbaums"
    26.08.2017

    Atzīmējot latviešu dzejnieka Eduarda Veidenbauma 150. gadu jubileju, 16. septembrī uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas rampas būs vērojama vēsturiskā fantāzija "Mehāniskais Veidenbaums", kas dekonstruēs 19./20. gadsimtu mijas latviešu jaunās inteliģences dzīvi Tērbatā, E.Veidenbauma zinātniskās intereses un viņa pēdējo ceļu uz mājām.

  • Rietumkrasts
    26.08.2017

    Pēdējā laikā Zemgus daudz strādāja. Vajadzēja sagatavot vairākas cirsmas noteiktos termiņos, bet darbinieki slimoja. Uz sludinājumu, kurā meklēja palīgstrādniekus gaterī, atsaucās pagastā zināmie pļēguri un slaisti, ar kuriem saistīties nebija vērts. Zemgus rāvās pa mežu līdz vēlam vakaram un, kad pārnāca no darba, jutās kā izlaists caur baļķu šķirojamo līniju. Zemgum vairs neatlika laika apcerēm un grāmatām. Stundu līdz pusnaktij Zemgus nodirnēja dīvānā, skatoties krievu bojevikus.

  • Lūcijas Ķuzānes grāmata par Jāni Jaunsudrabiņu "Saule mūžam mana"
    23.08.2017

    Šogad latviešu literatūras klasiķim Jānim Jaunsudrabiņam aprit 140 gadu, savukārt viņa pētniecei rakstniecei un literatūrzinātniecei Lūcijai Ķuzānei — 90 gadu jubileja. Apgāds "Lasītava" izdevis Lūcijas Ķuzānes grāmatu par Jāni Jaunsudrabiņu "Saule mūžam mana" — būtiski papildinātu 1986. gada izdevumu, kura manuskripts tagad restaurēts atbilstoši iecerei, bez cenzūras svītrojumiem un labojumiem, papildināts ar jauniem faktiem un fotomateriālu (fotovēsturnieka Pētera Korsaka atlase). Grāmatai pievienots plašs skaidrojošs personu rādītājs.

  • Izdevniecība "Neputns" izdod Semjona Haņina bilingvālo dzejas izlasi "Bet ne ar to / Ηο не тем"
    22.08.2017

    Semjona Haņina dzejas izlase "Bet ne ar to / Ηο не тем" papildina "Neputna" bilingvālo samta dzejas sēriju, kurā jau izdoti autori E. E. Kamingss, Huans Ramons Himeness, Nikolajs Gumiļovs, Josifs Brodskis, V. B. Jeitss, Jānis Rokpelnis, Volts Vitmens, Rainers Marija Rilke, Viljams Šekspīrs u. c. Haņina dzejas izlase ir divpadsmitais samta sērijas izdevums.

  • Grāmata (par) tiem, kuri kaut ko ļoti ienīst
    21.08.2017

    Jūnija sākumā klajā nāca grāmata "Kaiju karalienes noslēpums" (apgāds "Liels un mazs", 2017), kas atklāja kādu noslēpumu par pašu darba autori – izrādās, māksliniece, ilustratore un scenogrāfe Rūta Briede ir arī lieliska rakstniece. Tāpēc nav pārsteigums, ka jau jūnija beigās mazā grāmatiņa atnesa lielus panākumus – veselas trīs nominācijas Jāņa Baltvilka balvai – "Kaiju karalienes noslēpums" nominēts gan rakstniecības, gan mākslas kategorijā, kā arī pretendē uz AS "Latvijas valsts meži" balvu "Jaunaudze" par spožu debiju.

  • Pašiem sava Hanaka
    18.08.2017

    Rakstnieces Kristīnes Ulbergas vārds latviešu literatūrā kļuva plašāk pazīstams, kad 2008. gadā viņas debijas romāns jauniešiem "Es grāmatas nelasu" ieguva otro vietu Jāņa Baltvilka konkursā "Baltā vilka grāmata". Dažus gadus vēlāk – 2012. gadā – tika izdots Ulbergas pirmais romāns pieaugušajiem "Zaļā vārna", kurš guva atzinību ne tikai no lasītājiem, bet arī kritiķiem Jaunākais rakstnieces darbs ir sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts" iznākušais romāns "Tur" ("Dienas Grāmata", 2017), kura noformējums neviļus liek iedomāties par maģisko un mītisko pasauli (krauklis – noslēpumainais, maģijas apvītais sengrieķu dieva Apollona kalps).

  • Lībiešu dzejas vakars Ventspilī 18. augustā
    16.08.2017

    Piektdien, 2017. gada 18. augustā, plkst. 19.00 Ventspils Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā notiks lībiešu dzejas vakars, kurā piedalīsies lībiešu mūsdienu dzejnieki – Baiba Damberga, Ķempju Kārlis un Valts Ernštreits. Pasākumā būs klausāma dzeja Kurzemes un Salacas lībiešu valodā līdz ar atdzejojumiem latviski, angliski un citās valodās. To lasīs gan paši autori, gan 2017. gada Lībiešu vasaras universitātes dalībnieki – augstskolu studenti no sešām dažādām valstīm, kuri no 12. līdz 20. augustam Ventspils novada Miķeļtornī iepazīst lībiešu valodu, vēsturi un kultūru.

  • Akmeņi kā dimanti
    15.08.2017

    Igauņu intelektuāļa, dzejas novatora, tulkotāja un literatūras teorijas pasniedzēja, Baltijas Asamblejas balvas ieguvēja dzejnieka Haso Krulla dzejoļu izlase "Kad akmeņi vēl bija mīksti" ("Mansards", 2017) ir saturiski un mākslinieciski apjomīgs izdevums, kura sešās nodaļās ("Melnbalts", "Kad Manabožo", "Svari", "Džezs", "Ziema", "Kad akmeņi vēl bija mīksti") atdzejotājs Guntars Godiņš apbrīnojami pārdomāti ietilpinājis iezīmīgāko no visas dzejnieka daiļrades, kas datējama ar periodu no 1986. līdz 2014. gadam.

  • Apgāds "Mansards" izdod Frederika Beigbedera "Ekstazī stāstus"
    14.08.2017

    80. gados par naktsdzīves neatņemamu sastāvdaļu kļūst mazās ekstazi tabletes, ko citi dēvē arī par 'mīlestības zālēm' ar iespaidīgiem blakusefektiem. Tās liek dejot visu nakti tehno ritmos, pakļauties karstuma viļņiem, glāstiem un ciest no dehidratācijas. 'Mīlestības tabletes' baudīja arī tie, kas grieza zobus, cieta no eksistenciālām sāpēm un mēģināja izdarīt pašnāvību. Kā jebkuram piedzīvojumam, arī ekstazī ir savi kāpumi un kritumi un autors, vairs tās nelietojot, arī citiem neiesaka bojāt savas smadzenes. Katrs no šiem stāstiem ir kā spēcīgs franču aromāts, pēc kuru izlasīšanas ir vēlme ievilkt svaigu gaisa malku.

  • 30 000 GADU 80 STUNDĀS. Mākslas vēstures lekciju cikls Izglītības programma pieaugušajiem 14.08.2017

    Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs piedāvā iespēju apgūt zināšanas mākslas vēsturē. No 2017. gada 2. septembra līdz 2018. gada 12. maijam katru otro sestdienu plkst. 11.00 – 16.00 ir iespējams apgūt izglītības programmu pieaugušajiem "30 000 gadu 80 stundās. Mākslas vēstures lekciju cikls", kas piesaista apmeklētāju interesi jau piekto gadu. Pavisam paredzēta 51 lekcija, katra no tām veltīta kādam noteiktam laikposmam, stilam vai virzienam mākslā, izceļot un analizējot attiecīgā perioda raksturīgākās īpatnības, nozīmīgākos mākslas darbus un mākslinieku personības.

  • Jāņa Rozes apgādā iznācis Jevgeņija Vodolazkina romāns "Aviators"
    11.08.2017

     

    Jevgeņijs Vodolazkins (1964) ir filoloģijas zinātņu doktors, senkrievu manuskriptu speciālists Krievu literatūras centrā Sanktpēterburgā, daudzu akadēmisku publikāciju autors, dramaturgs un prozaiķis. Starptautiski cildināto, daudzās valodās tulkoto romānu "Laurus" (Jāņa Rozes apgāds, 2014) atzinīgi novērtējuši arī latviešu lasītāji.

     

  • Vēstule uz nekurieni
    10.08.2017

    Lielākajai daļai lasītāju rakstnieks Vladimirs Kaijaks viennozīmīgi ir pazīstams kā tetraloģijas "Likteņa līdumnieki" autors, pēc kuras motīviem uzņemts populārais seriāls ar tādu pašu nosaukumu. 2009. gadā tiek izdots Kaijaka romāns "Meitene no nekurienes". Iespējams, arī šo darbu autors bija iecerējis kā triloģiju vai tetraloģiju, jo nākamo Kaijaks raksta romānu "Vēstule", kas ir tiešs romāna "Meitene no nekurienes" turpinājums. Diemžēl 2013. gadā rakstnieks dodas mūžībā, atstājot romānu "Vēstule" uzrakstītu tikai līdz 167. lappusei. Iesākto darbu turpina un pabeidz rakstnieka dzīvesbiedre, prozaiķe un dramaturģe Māra Svīre.

  • Izdots jaunākais Arnolda Auziņa darbs "Bīstamā līdzība"
    08.08.2017

    Agāds "Jumava" laidis klajā pazīstamā rakstnieka un publicista jaunāko romānu "Bīstamā līdzība".

  • Iznākusi Poļinas Žerebcovas grāmata par karu Čečenijā "Smalkais sudraba pavediens"
    08.08.2017

    Poļina Žerebcova ir krievu rakstniece un žurnāliste, pazīstama kā autore grāmatai par Krievijas-Čečenijas karu — "Poļinas Žerebcovas dienasgrāmata". Poļina ir dzimusi daudznacionālā ģimenē — Čečenijas-Ingušijas autonomās Padomju Sociālistiskās Republikas teritorijā, Groznijā. Militārās kampaņas laikā viņa nav izbraukusi ārpus Čečenijas Republikas robežām. Dienasgrāmatu deviņus gadus vecā Poļina sākusi rakstīt 1994. gadā — kopš kara sākuma. Tajā aprakstīti vēsturiskie notikumi viņas dzimtenē. 2013. gadā Poļina saņēmusi politisko patvērumu Somijā.

  • Apgāds "Jumava" laidis klajā Martina Pistoriusa un Meganas Loidas Deivisas stāstu, kas balstīts uz patiesiem notikumiem, — "Neredzamais zēns"
    08.08.2017

    Romāna galvenais varonis ir zēns Martins, kurš bērnībā zaudējis spēju kustēties un 12 gadus pavadījis "neredzams" ieslodzīts savā ķermenī. Martins pamazām atgūst spēju kustēties, viņu ļoti atbalsta ģimene, viņš iemīlas un apprecas, sāk strādāt pie runas atveides programmatūras izstrādes.

  • Aicinājums pieteikties ikgadējai konferencei "Literatūra un reliģija"
    08.08.2017

    Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Latvistikas un baltistikas nodaļa aicina piedalīties XII Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Literatūra un reliģija”, kas notiks Rīgā, Visvalža ielā 4a, 2017. gada 1. un 2. decembrī. Šī gada konferences vadmotīvs – 3 pāri un 6 likteņi: Simsons un Delīla, Boāss un Rute, Jāzeps un Potifara sieva. Referenti ir aicināti pētīt šo tēlu un motīvu izcelsmi un atskaņas Bībelē, literatūrā, mākslā un kultūrā.

  • Jāņa Rozes apgādā iznākusi krāšņa latviešu tautas pasaku grāmata "Latviešu brīnumu pasakas"
    07.08.2017

    Par godu gaidāmajai Latvijas valsts simtgadei Jāņa Rozes apgādā iznākusi krāšņa, reprezentabla pasaku grāmata "Latviešu brīnumu pasakas", kas apstiprina – latvieši kopš sendienām stāstījuši un klausījušies pasakas, latvieši mīl pasakas un tic brīnumiem vēl joprojām. No mūsu tautas bagātā mantojuma šajā izlasē iekļautas 12 skaistas un izplatītas brīnumpasakas, kurām ievadu un komentārus rakstījis folkloras pētnieks, starptautiski atzītais pasaku speciālists Dr. philol. Guntis Pakalns. Te ir pasaka gan par lāča dēlu, gan ķēves dēlu Kurbadu, gan par princesi stikla kalnā un trešo tēva dēlu muļķīti – tomēr izraudzītas savdabīgākas, mazāk zināmas šo pasaku versijas, kas lasītājam sagādās patīkamu pārsteigumu. Vienlaikus Kaijas Marisandras Straumanis tulkojumā klajā nāk arī šīs grāmatas izdevums angļu valodā Latvian Fairy Tales – lieliska dāvana mūsu ārzemju viesiem un draugiem.

  • Padomju spiedzes stāsts iedvesmojis britu vēsturnieci Dženiju Rūniju uzrakstīt romānu “Sarkanā Džoana”.
    07.08.2017

    Kad Melita Norvuda, kas visu mūžu bija piegādājusi Padomju Savienībai slepenu britu valdības informāciju, beidzot tika atmaskota, viņai bija 87 gadi. Izrādījās, ka sirmā kundze, kuras tēvs bija latviešu sociāldemokrāts Aleksandrs Zirnis, ir visilgāk neatklātā spiedze Lielbritānijas vēsturē. Turpat 40 gadu garumā viņa bija sadarbojusies ar Padomju Savienību, sniedzot ziņas par britu kodolprojektiem. Nodotā informācija ievērojami sekmēja padomju atombumbas izstrādi. Kā atzīst rakstnieks un publicists Otto Ozols, "Melitas Norvudas, latviešu emigranta meitas, dzīvesstāsts vēlreiz apliecina seno patiesību – dzīvē mēdz notikt tik apbrīnojamas lietas, kas liktos neticamas pat kino".

  • Tas, kas sadalās, pēc tam atkal top viens
    07.08.2017

    Rakstīt par valodu, tās procesiem, grāmatām un bibliotēkām prozā var tiešām daudz un apjomīgi, jāsaka, to varētu darīt gandrīz katrs, ja tam būtu pieejama pildspalva kopā ar tukšu papīra lapu un vēlmi to paveikt. Taču veids, kādā Franciska Ermlere spēj elpu un prātu aizraujoši integrēt savas pārdomas par valodu detektīvromānā "Manuskripts" ("Lauku Avīze", 2017), ir kaut kas neredzēts. Drīzāk liekas, ka autore, pati to neapzinoties (vai arī apzinoties?), šo darbu sarakstījusi divējādu, liekot lasītājam spriest par to, vai tas būs vēl viens kriminālromāns grāmatu ciklā "Rīgas detektīvi" vai arī romāna aizsegā uzrakstīts valodnieciski filozofisks traktāts. Varbūt sākotnējā iecere bija apvienot šos divus elementus, radot ko nebijušu – detektīvromānu, kas vērsts filoloģiskā gultnē.

  • Redakcijas sleja. Augusts
    04.08.2017

    Nesen sociālos tīklus aplidoja jociņš, ka augusts esot kā svētdienas vakars. Svētdienas vakaru trauksme mani nepameta vēl ilgi pēc skolas izlaiduma, un ir bijuši vajadzīgi ilgi gadi, lai beidzot nešķīstu asaras par neizbēgamo pirmdienu. Jā, ir pienācis augusts, lielākā daļa vasaras aiz muguras, tomēr tās nav nekādas beigas – Ubi Sunt atkal tuvojas jaunam mazam sākumam.

  • Festivāls "Laba Daba" Radio NABA tiešraidē jau piekto gadu
    04.08.2017

    Šogad jau piekto gadu Latvijas Radio 6 – Radio NABA ēterā būs dzirdama īpaša radio tiešraide no Starptautiskā mūzikas festivāla "Laba Daba", kas radio viļņos teju 35 stundas raidīs festivāla notikumus, koncertus, sarunas un labdabīgās festivāla sajūtas.