Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS
KATEGORIJA
Tēma
 
Dienasgrāmata
Jaunrade
Jaunumi
Kritika
Notikumi
Raksti
Sarunas
Viedokļi
  • Foto no autores personīgā arhīva
    „Man ir svarīgi, ka rakstnieks ir privāta persona”
    10.02.2016

    Linoras Goralikas dzeja ir paradoksu pilna. Lakoniskais un strupais autores lasījuma stils liek domāt, ka viņa pret saviem tekstiem attiecas ārkārtīgi nopietni, tomēr it kā apspiežot kādu būtisku enerģiju sevī. Teksti izskan tā, it kā tiem būtu vēlme bēgt pašiem no sevis, atstāt lasītāju un vispār neuzkavēties ilgi noteiktā telpā un laikā. Pirmo reizi Linora Goralika ciemojās Rīgā kā dzejniece 2013. gadā lasījumu "Dzejas sūtņi" rīkotajā pasākumā. Kopš tās reizes esam viņu sirsnīgi iecienījuši.

  • Fotogrāfe: Mētra Štelmahere
    „Iedvesmas spēks nenosaka labu dzejoļu rašanos”
    20.02.2014

    Pirms trīs gadiem iznāca Rutas Štelmaheres dzejkrājums „Klēpis”, savukārt pirms diviem gadiem viņa ieguva Latvijas Literatūras gada balvu nominācijā Dzeja. Dzejnieci satieku janvāra vidū Jēkabpils mākslas skolas telpās. Saruna raisās pie topošas Rutas gleznas. Esam iekšup – telpā, kur vienmēr noris radošs process. Tikmēr aiz loga šalc mērena pilsētas satiksme, ir gluži pārpasaulīgs priekšpusdienas klusums – radies, lai ieklausītos. Vienlaikus uzplaiksnī sajūta, ka, ienākot iekšpusē, mēs esam nokļuvušas ārpusē.

  • Foto: Viktors Abramovs
    „Dzeja ir katras valodas augstākā eksistences forma”
    03.02.2014

    Tāds vispārīgs uzskats valda, ka par atbildi svarīgāks ir jautājums... Gatavojot jautājumus Uldim Bērziņam, nācās secināt, ka tas ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, kādu vajadzējis risināt – dzejnieks, vienojoties par sarunu, min, ka bijis tik daudz interviju, ka apnicis atbildēt uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem... Taču brīdī, kad top atbilde, jāsaprot, ka neviens vai pilnīgi jebkāds jautājums ir nieks, salīdzinot ar šo atbildi. Jo to tapina Cilvēks–Valoda–Dzeja – tāda kā neapzināti izveidojusies trīsvienība: šajās atbildēs ir kāds varbūt pat kodols, jēga tiem, kas savā ikdienā riņķo ap literatūru.

  • Kopā ar Zigmundu Skujiņu grāmatu un kultūrpreču mājas "NicePlace Mansards" atvēršanā. Foto: Lauris Oga
    "mūsu paaudzes problēma: joprojām ir ļoti maz uzņēmēju"
    08.01.2014

    Pagājušā gada nogalē Latvijas grāmatu namiem piepulcējās apgāda „Mansards” un dizaina zīmola „NicePlace” kopveikals, kurš savu vietu radis līdzās tādiem lielizdevēju veikaliem kā „Jānis Roze” un „Zvaigzne ABC” Krišjāņa Barona ielā. Apgāda „Mansards” vadītājs Jānis Oga ir ne tikai jaunienācējs veikalvadībā, bet arī Latvijas Literatūras centra direktors, tāpēc, iztaujājot viņu par veikalu, tā rašanos un nozīmi, neizpalika arī jautājumi par Latvijas literatūru, kultūru, kontekstiem, kas tās ietver, un to, kāds ceļš mums būtu ejams, lai nenonāktu strupceļā.

  • Foto: Mihails Ignats
    „esmu valodas fotogrāfs”
    20.12.2013

    Tie, kas nav līdz šim lasījuši nevienu interviju ar Gundaru Ignatu, pēc viņa stāstu krājuma "Bez jakas" vēstījuma spriedīs, ka varbūt autors nav pārāk runīgs... Tāpat var mulsināt presē izplatītais fakts par rakstnieka ekonomista izglītību - sak, par ko lai runā ar cilvēku, kura prāts būvēts citādi, nekā stereotipiski ierasts domāt par literāri noskaņotiem cilvēkiem... Taču, iepazīstot Gundaru, kļūst skaidrs, ka latviešu rakstniecībā ir ienācis pārliecināts, tehnisks (vai ir iespējami kādi citi labi rakstnieki?) un augšupejošs autors, kuram ir ko teikt.

  • Foto no S. Moreino personīgā arhīva.
    „ir jāatzīst, ka neeksaktās zinātnes ir cietušas briesmīgu fiasko”
    25.06.2013

    Sergejs Moreino piesaista ar interesantu domāšanas veidu, izpratni par pasauli, lietām tajā un, protams, galvenokārt par cilvēkiem, viņu attiecībām ar tekstiem. Var ilgi klausīties, var piekrist, var nepiekrist, bet nevar noliegt, ka kopumā ikviena viņa doma ir interesanta un aizraujoša. Un tā aizved neparedzamos virzienos. Ja sākotnēji vēlējos runāt par literatūrai domāto izdevumu un mediju tēmu saistībā ar S. Moreino un viņa kolēģu izdoto piejūras pilsētu literāro žurnālu „Vārds”, tad neprognozēti saruna plūda un lēni, bet mērķtiecīgi izveidoja gulti iepriekš necerētā vietā, liekot sastapties arī ar „neērtām” domām.

  • Foto no personīgā arhīva
    „jo vairāk uzbrūk, jo labāk”
    16.06.2013

    Tiekamies datumā, kad līdz viņa dzejas grāmatas „elementi” atvēršanai atlikušas precīzi piecas dienas. Ārā ir perfekta, reprezentatīva jūnija diena: skaidri zilas debesis, nelieli, balti mākoņi. Aiz loga valda raiba steiga, garām aizslīd cilvēki, līdzīgi daudzkrāsainām virtenēm; iekšā – rāms, apcerīgs miers, kā neuzkrītošs fona attēls rindojas pasaules un citas mūzikas albumu vāciņi. Un arī fonā dzirdama šī mūzika. Sēžam pie neliela galdiņa, un jaunais dzejnieks Henriks Eliass Zēgners runā – mierīgi, pārliecināti, izvēloties vārdus. Brīžiem iegrimstot pārdomās, lūkojoties tālumā.

  • Foto no autora personīgā arhīva.
    “rakstnieka uzdevums ir būt patiesam pret sevi”
    05.06.2013

    Pirms vairāk nekā mēneša HZF Literārajā klubā viesojās Zviedrijas latviešu dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs. Savā bagātajā un interesantajā rakstnieka “karjerā” dzejnieks piedzīvojis ne mazums notikumu, darbojies kopā un līdzās daudziem ievērojamiem cilvēkiem. Tā veidojuies viņa skats uz šo pasauli dzīvi un cilvēka vietu tajā. Un dzejnieks tapis, veidojies un audzis, pats kļūdams par ievērojamu, saistošu sarunbiedru, kura dzejā ironija un skumjas caurvijas, veidojot stabilu, bet attīstībai pakļautu pasaules ainu.

  • Foto no R. Funka personīgā arhīva
    Dzīvesmākslas meistars Fromms un brīvības interpretācijas
    07.05.2013

    Ēriham Frommam veltītās starptautiskās konferences „Brīvība un brīvības: iespējas un draudi” priekšvakarā par Frommu, viņa darbu un ideju aktualitāti, kā arī brīvību un brīvībām Latvijā un pasaulē sarunājamies ar Starptautiskās Fromma biedrības prezidentu Dr. Raineru Funku.

  • Pašportrets
    “Atsūti adresi – es atsūtīšu stāstu!”
    12.03.2013

    Problēma ir tā, ka esmu Amerikas latvietis, man ir šaurs vardu krājums, un man arī ir ļoti slikta gramatika. Bet tomēr es runāju, domāju un sapņoju latviski.

  • Foto: Ilma Elsberga
    "Kultūra var pastāvēt tikai daudzbalsīga dialoga formā"
    17.01.2013

    Likās, sarunai ar Gunti Bereli nepieciešams izveidot kādu ļoti vērtīgu, ornamentētu, bagātīgu, kultūrvēsturiskām atsaucēm un asprātīgiem izteikumiem piebārstītu ievadu. Taču reizēm dekorācijas nav būtiskas: svarīgākais, protams, ir tas, ko un kā stāsta pats runātājs. Un runā viņš gana tieši, spraigi un dzīvi, un norāda, ka intervijas nekad nevajag taisīt ar pietāti, bez vajadzības pēdiņās un kursīvos iezīmējot vārdus, kas tādā veidā kļūst tikai par kārtējo dekorāciju...

  • Foto: Zane Ernštreite
    „es pati sev netieku klāt”
    21.12.2012

    Kā atzina sarunas organizētājs un vadītājs Jānis Ozoliņš, Inga Ābele patiesi ir viena no nozīmīgākajām pēdējās desmitgades autorēm, ražīga rakstniece visos žanros, īpaši prozā un dramaturģijā. Tomēr tā ir viena puse – rezultāts, ko lasītājs var paņemt rokās, izlasīt, saprast. Otra puse ir pati autore – viņas domas un sajūtas, radot savus darbus. Šādā gultnē ievirzīta saruna kļuva transcendentāli trausla un patiesa. Vēlāk kāds klausītājs pat jautāja: kas ir laime? Un, šķiet, tieši Inga Ābele ir īstais cilvēks, kuram to vaicāt.

  • Foto: Oļģerts Skuja
    „Jebkura balva ir pārbaudījums”
    14.12.2012

    Vasarā izdevusi jaunāko dzejas krājumu – „Migla”. Nesen saņēmusi Ojāra Vācieša literāro prēmiju – otrreiz. Ieguvusi festivāla Prozas lasījumi 2012 galveno balvu – pirmo reizi. Sniegusi daudzas intervijas un nogurusi no atkārtošanās. Inga Gaile – par ko viņa domā tagad?

  • “Jebkura kritika ir tīri subjektīva”
    06.12.2012

    Izjautāt Arvi Kolmani par prozu, kritiku, redaktora un scenārista darbu bija pirmais, kas ienāca prātā. Likās – labs sākums, ja Ubi Sunt intervēs pozitīvu cilvēku. Varbūt rosinoša bija intervējamā draudzīgā komunikācija sociālajos tīklos... To, kas tad ir Arvis Kolmanis, nenoskaidroju, tomēr saruna par spīti tam, ka Arvis zvērēja esam nerunīgs, ievijās aizraujošā gultnē un atbildes ir tieši tik subjektīvas, lai būtu interesantas un atstātu telpu kādai atkārtotai tikšanās reizei.

  • Foto no autora personīgā arhīva
    "Nelaime ir tā, ka intervētāji dažreiz ņem par pilnu to, ko es saku."
    28.11.2012

    21. novembrī dzejnieks un prozaiķis Jānis Rokpelnis viesojās Humanitāro zinātņu fakultātē. Rakstnieks bija skeptisks par sarunu, atklādams, ka viņam viss jau ir pajautāts – tā vismaz intervētāji viņam parasti sakot. Arī šīs tikšanās sarunu biedrs emer. prof. Viesturs Vecgrāvis tam piekrita, tomēr, šķiet, viņam izdevās izvilināt no Rokpeļņa kunga dažu iepriekš nedzirdētu domu, spriedumu vai refleksiju. Un arī šoreiz klausītāji laikam to visu ņēma par pilnu!