Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS
KATEGORIJA
Tēma
 
Dienasgrāmata
Jaunrade
Jaunumi
Kritika
Notikumi
Raksti
Sarunas
Viedokļi
  • Aicinājums pieteikties ikgadējai konferencei "Literatūra un reliģija"
    08.08.2017

    Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Latvistikas un baltistikas nodaļa aicina piedalīties XII Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Literatūra un reliģija”, kas notiks Rīgā, Visvalža ielā 4a, 2017. gada 1. un 2. decembrī. Šī gada konferences vadmotīvs – 3 pāri un 6 likteņi: Simsons un Delīla, Boāss un Rute, Jāzeps un Potifara sieva. Referenti ir aicināti pētīt šo tēlu un motīvu izcelsmi un atskaņas Bībelē, literatūrā, mākslā un kultūrā.

  • Latvistika: tagad un turpmāk II
    03.08.2017

    Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes studenti rīko starptautisku studentu konferenci "Latvistika: tagad un turpmāk II", kura norisināsies 2017. gada 29. septembrī. Aicināti pieteikties studenti no Latvijas un ārvalstu augstskolām, kuri apgūst baltistiku, interesējas par latviešu valodu, literatūru un kultūru.

  • Jauda un drosme. Atskats uz diskusiju par Gunāru Priedi
    08.06.2017

    16. maija saruna Andreja Upīša Memoriālajā muzejā par ievērojamo latviešu dramaturgu Gunāru Priedi bija jau otrais pasākums ciklā par Andreja Upīša prēmijas laureātiem. Prēmija tika nodibināta par godu rakstnieka simtajai jubilejai 1977. gadā, to nodrošināja savulaik ietekmīgā Skrīveru izmēģinājuma saimniecība.

  • Foto: J. Dibovska
    Subjekti Dzejas dienās 2016
    28.09.2016

    Dzejas dienas apmeklējām kā baudītāji un daļēji arī kā dalībnieki, tāpēc piedāvājam lasītājiem ieskatu un viedokli par dažiem Dzejas dienu pasākumiem, kas mums patika vai kurus izvēlējāmies apmeklēt, jo tie šķita saistoši.

  • Foto: Herta
    Neierastā literatūra ar Zeibotu: īstās kombinācijas spēks
    30.05.2016

    Teju katrā „Neierastās literatūras” cikla pasākumā ir redzama literātu spēja sadarboties ar citām disciplīnām piederošiem māksliniekiem, veidojot īpaši lasījumam paredzētu performanci. Ikviens lasījums ir unikāls, tapis noteiktai vietai un laikam. Kaut arī aprakstā tiek izziņots par lasījumā iesaistītajām pusēm, vienmēr ir intriģējoši, kā sadarbība izskatīsies un izklausīsies dzīvē. Un te pārsteigt spēj gan novatoriskas, gan kultūras pasākumu apmeklētājiem ierastākas žanru kombinācijas.

  • Foto: Herta
    "Neierastās literatūras" neierastie turpinājumi 2016/III
    02.05.2016

    Šogad „Neierastās literatūras” performanču ciklā, kas tradicionāli ir Kaņepes Kultūras centra telpiskajā pārziņā, ir notikuši jau trīs pasākumi: Kristīne Ulberga lasīja stāstu, ko papildināja Vilnis Bīriņš no Anša Rūtentāla Kustību teātra un performanču mākslinieks Artis Gulbis; Sabīne Košeļeva sagatavoja stāstu kopā ar aktrisi Katrīnu Albuži; Pēteris Pūrītis lasīja tekstu, kura „pievienoto vērtību” veidojusi kāda viņam pazīstama ēstuve.

  • Foto: Uģis Bolmanis
    Bleķis. Neierastā literatūra: Edmunds Frīdvalds
    03.11.2015

    Oktobra otrajā pusē Kaņepes Kultūras centrā notika VKKF finansētā projekta „Neierastā literatūra” kārtējais pasākums. Aicinot uz lasījumiem „spicākos” autorus, kurus laikam tiešām gribētos klausīties, vērtēt un lasīt biežāk, pasākumu cikls sola turpināties un ik mēnesi piedāvāt ko interesantu. Katrs lasījums tāpat kā aicinātais autors (un varbūt arī publika) ir citādāks ne tikai saturiski, bet arī formāli. Tas ir zināms izaicinājums – risks pārvērst lasījumu rituālu, ko mūsos ir iedēstījuši lielie literārie festivāli, par nedaudz neprognozējamu, haotisku un grūti kontrolējamu performanci. Turklāt grūti aizmirst, ka pasākumi notiek populārā bārā!

  • Foto: Uģis Bolmanis
    Tāpēc, ka vajag. Lasījumu cikls „Neierastā literatūra”
    05.10.2015

    Laikā, kad literatūra ir satikusies ar valsti un vara kārtējo reizi neveiksmīgi cenšas rakstīto vārdu kontrolēt un apvaldīt, var šķist dīvaini, ka kaut kur ārpus soctīklu vētrām literatūra piedzīvo savu – iekšējo pašatklāsmi. Lasījumu cikls, kas tiek diezgan draiski dēvēts par „Neierasto literatūru”, pulcē 21. gs. latviešu autorus un viņiem tuvākos lasītājus. Oficiāli pirmais projekta pasākums notika septembra beigās – tad poētiskā simbiozē vienojās pianists Platons Buravickis un literāri patiesas, tīras faktūras kopējs Māris Mikulāns. Šķiet, lasījumu cikla ideja ir vienkārša un pat primitīva, tomēr nu jau otrais lasījumu pasākums apliecina, ka var notikt arī kas „neierasti” labs – piemēram, tīri literāra diskusija.

  • Aspazija 1905. gadā Jūrmalā. J. Rieksta foto
    Aspazijas pavasaris
    30.07.2015

    No 15. līdz 17. aprīlim norisinājās apjomīga starptautiska zinātniska konference „Aspazijai 150. Dzimumsocialitāte kultūras un varas mijattiecībās”. Priekšlasījumus varēja baudīt Rīgā un Jūrmalā – vietās, kas tieši vai netieši ir saistītas ar dzejnieces dzīvi un darbiem. Ubi Sunt piedāvā ieskatu dažu spilgtāko referātu idejās un ierosmēs, kā parasti nepretendējot uz absolūtu un kategorisku pasākuma atskaiti, bet paliekot savu cilvēcisko un sievišķīgi izvēlīgo spēju ietvaros. Īpaša uzmanība tika vērsta Latvijas Universitātes pētnieku – Baltistikas un latvistikas nodaļas, Slāvistikas un rusistikas nodaļas, kā arī Ģermānistikas nodaļas pārstāvju paustajam.

  • Foto: J. Dibovska
    Sievišķā rakstība un attaisnojums. Annas Auziņas lekcija Rīgas Domā
    14.05.2015

    14. aprīlī dizaina kafejnīcā „Mākonis” interneta žurnāla „Satori” un projekta „Mans Doms” organizētā cikla „Domā un dalies” ietvaros notika dzejnieces un literatūrzinātnieces Annas Auziņas lekcija „Vai autores sievietes raksta īpašā sievišķā valodā?”. Jau nosaukumā ir pieteikta problēma, kas skar sabiedriski aktuālu un diskutablu tēmu — dzimumdiferences jautājumu. Lekcijas ierosa bija A. Auziņas aizsāktais pētījums par sievietes pieredzi un valodu Vizmas Belševicas, Ārijas Elksnes un Montas Kromas dzejā. Savukārt viens no A. Auziņas pētījuma impulsiem ir komentāru kultūra internetā, piemēram, pēc dzejnieces tekstu publikācijas parādījušās atsauksmes, ka jau atkal sievietes rakstot par neko vai ka dzejai jābūt tādai, lai tajā nevarētu noteikt dzimumu.

  • Foto: Jūlija Dibovska
    Plūdi jeb konvulsijas. Konference „Literatūra un reliģija” 2014. gada 5. decembrī
    17.03.2015

    Pagājušā gada nogalē, Prozas lasījumu laikā, LU Humanitāro zinātņu fakultātē notika grēku plūdu mītam literatūrā un kultūrā veltīta zinātniska konference „Literatūra un reliģija”. Tā kā grēku plūdi ir universāla mitoloģiska parādība un nozīmīga iniciācijas sastāvdaļa, kas figurē dažādos pasaules mītos, kā arī ir plaši pārstāvēta literatūrā, konferences programma bija daudzsološa sakarā ar dažādu kultūrslāņu aptveramību (sākot no senās indiešu kultūras un beidzot ar kristietības motīviem), kā arī konkrētā metatēla fiksāciju aktuālos tekstos un kultūrparādībās. Tomēr par spīti interesantajam tēmas pieteikumam šajā konferencē laika kvantitāte referātu nelielā skaita dēļ bija ievērojami mazāka nekā citus gadus, līdz ar to jau iedibinātās tradīcijas (konferences, kas veltīta ar reliģiju saistītām tēmām literatūrā) svinīgums it kā pagaisa...

  • Vai latviešiem vispār ir proza? Ieskats Prozas lasījumos 2014
    05.01.2015

    Šī gada Prozas lasījumu noformējuma un idejas pamatā – atrašanās pieturā. Sākotnēji šķiet, ka tas vairāk domāts kā brauciens, jo pasākums ilgst gandrīz nedēļu un braucienam var piemērot arī dažādas simboliskas nozīmes, tostarp – jebkurš literārs darbs ir kā ceļš no A līdz Z. Tomēr ir skaidrs, ka pieturas zīme un soliņš, uz kura sēž prožektoru apgaismotais prozas lasītājs, vedina domāt par kādu lokālu ainu: pieturas lauku apvidos, kurās nu arvien retāk piestāj kāds autobuss... Vientuļais prozas lasītājs un rakstītājs tad nu ir tas, pie kura klausītājs Prozas lasījumos piestāj, lai vismaz reizi gadā vienkop pulcētos prozistus apskatītu kā retus zvērus kādā senā cirka šovā. Ir labi, ka „prozas autobusu” varam gaidīt ik gadu.

  • Foto: Valdis Ošiņš
    Pilsētas teksts: literatūra, kinematogrāfs, ebreju stereotipi un akadēmiskā kultūra
    22.12.2014

    2014. gada 20. un 21. novembrī Humanitāro zinātņu fakultātes Slāvistikas un rusistikas nodaļa rīkoja XI starptautisko jauno filologu konferenci. Šogad konferences ietvaros tika skarta plašā pilsētas teksta tēma. Turklāt uz Rīgu ar lasījumiem bija ieradušies pētnieki no Eiropas un Krievijas, kas lasīja referātus gan krievu, gan latviešu valodā; īpaši vērtīgas bija arī divas plenārsēžu lekcijas.

  • Klasiskais dzejas vakars. Foto: Anna Tārava
    PRIEVĀRDI. Dzejas dienas 2014
    17.11.2014

    2014. gads ir Raiņa jubilejas gads, līdz ar to šī gada Dzejas dienu notikumu risinājās zem Raiņa zīmes, gan aptverot ar to saistītas akcijas un notikumus, gan ierodoties pie Raiņa piemineklī cirstā stāva Esplanādē.

  • Notika konference “Jaunais literatūrā Latvijā 2000-2013”
    08.05.2014

    2014. gada 15. martā LU Humanitāro zinātņu fakultātē norisinājās starptautiska konference “Jaunais literatūrā Latvijā 2000-2013”, kuru organizēja literāro tekstu vietne Ubi Sunt, LU Humanitāro zinātņu fakultāte un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Literatūras centru, teātra aktuālo procesu vietni Kroders, piejūras pilsētu literāro izdevumu Vārds un interneta žurnālu Satori.

  • Foto: www.neputns.lv
    Karstasinīgā Spānija un atturīgā Latvija: harmonija grāmatas ietvaros
    11.04.2014

    Spānijas kultūras dienu ietvaros 27. martā notika bilingvālās grāmatas „Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs.” prezentācija, kuru papildināja dzejnieka Alehandro Lopesa Andradas lekcija par 20. gadsimta spāņu dzeju. Latviskoto spāņu dzejas tekstu apvienojums vienā – koši sarkanā, Ilmāra Blumberga ilustrētā – ietvarā uzskatāms par nozīmīgu kultūras notikumu abām valodas un kultūrtelpām, kā uzsvēra krājuma sastādītājs un atdzejotājs Leons Briedis.

  • Foto: Janka Sātans speciāli Ubi Sunt
    Mēs cīnīsimies! Jauno un iesācēju autoru seminārs 20.–24. janvārī
    13.02.2014

    Jautājums par to, cik lielā mērā un kā var iemācīties būt par rakstnieku, ir atvērts, tāpēc vienmēr interesanti, kādu palīdzību šajā procesā piedāvā Literārās Akadēmijas nodarbības. Ubi Sunt komanda piedāvā ieskatu dažās atvērtās semināra nedēļas nodarbībās – priekšlasījumos ar plaši izkliedētu un visai kontrastainu saturu un jauno autoru darbu apspriešanās ar praktizējošu rakstnieku viedokļiem par amatu.

  • Foto: facebook.com
    Prozas lasījumi 2013
    09.01.2014

    P. Daijas novērojums, līdztekus Paula Bankovska rakstā par Prozas lasījumiem 2013 portālā Satori norādītajiem, piemēram, postapokalipses motīviem un dzejnieku prozaiskošanos, tendenču ziņā ir ļoti interesants: „Runājot par tendencēm - iespējams, ka, pat ja ne lasījumi kopumā, tad atsevišķas to daļas lika domāt par to, ka vēlme izstāstīt savu stāstu, ikdienas dzīves realitāte jaunākās paaudzes autoru prozā tiecas līdzsvaroties ar metafiziskām refleksijām vai rakstīšanu kā terapiju.”

  • vieglicelot.lv
    (Ne)Pārmest zaķim, ka viņš nav vāvere. Konference „Andreja Upīša smaidošās lapas”
    19.12.2013

    Kā atzina konferences organizētājs Arnis Koroševskis, jebkuros plānos dzīve ievieš savas korekcijas. Konference „Andreja Upīša smaidošās lapas”, kas notika 2013. gada 11. decembrī A. Upīša memoriālajā dzīvoklī Rīgā, sākās ar kavēšanos, taču, domājams, tas nebija šķērslis tās baudīšanai, jo klausītāji, ieradušies kuplā skaitā, neko nezaudēja – viss tika kompensēts priekšlasījumu gaitā. Lai arī referātu nebija daudz, sanākušie tomēr tiecās aptvert visas Andreja Upīša literārās darbības šķautnes, sniedzot ieskatu rakstniekam interesējušo literatūras veidu stilistikā un idejās, gan tekstu nepastarpinātajā tiešamībā, gan ideju transformācijās līdz pat mūsdienām.

  • Reliģijas ābolā kodēji. Konference „Literatūra un reliģija” 2013. g. 29.–30. novembrī
    11.12.2013

    Literatūras un reliģijas attiecībām veltītajai ikgadējai konferencei šogad par vienojošu motīvu bija izvēlēts Ādama un Ievas stāsts. Konferenci atklājot, LU HZF Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedras vadītāja profesore Māra Grudule apveltīja prof. Ievu Kalniņu un pirmās sēdes vadītāju Zani Šiliņu ar simboliski atbilstošiem āboliem un atgādināja ābola tēla daudzveidīgo nozīmi viduslaiku mistērijās, Izaka Ņūtona fizikā, Aleksandra Čaka dzejā un citur. Varbūt sasaucoties ar Ēdenes dārza iemītnieku liktenīgo tieksmi izzināt pasauli viņpus iepriekš nospraustām robežām, konferences nosaukums ir nedaudz mainījies, norādot uz gatavību skatīties arī ārpus latviešu literatūras.

  • www.diena.lv
    Kosmiskais haoss. Dzejas dienas 2013
    26.09.2013

    Šī gada Dzejas dienas piedāvāja pavadīt laiku, ne tikai vienkārši klausoties, bet pastaigājoties un braucot ar divriteni, nododoties meditācijai vai literatūrzinātniskai apcerei, izdzirdot visdažādāko autoru darbus – no Vērdiņa un Vigula līdz beļģu arhitektam van de Veldem, no Ārijas Elksnes līdz amatierim Aināram. Daļu no plašā notikumu klāsta apmeklēja un novērtēja arī Ubi Sunt komanda.

  • Par dažiem ar bērnu literatūru saistītiem pasākumiem šajā vasarā
    30.07.2013

    Ir ierasts, ka šādi un tādi lasījumi allaž izpelnās vairāku video un foto/video kameru uzmanību... Kam šīs nervozās grimases, ja kaut kas nedarbojas un kāpēc jākustas, ja netiek uzņemta dokumentāla filma ar pretenzijām uz montāžas metaforām? Bet pats galvenais – kam tas viss un kur to var redzēt? Mūžīgā mīkla.

  • Meklējām un atradām 16. maijā. Konferences apskats
    31.05.2013

    LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā 25. starpdisciplinārā zinātniskā konference “Meklējumi un atradumi” arī šogad bija neierastu pētniecības virzienu un dažādu disciplīnu sadures piesātināta.

  • Lielā brīnumsvecīte. Starptautiskā zinātniskā konference „Imants Ziedonis. Piederības meklējumi, brīvības treniņš” 8.–9. maijā
    22.05.2013

    8.–9. maijā Rīgas Latviešu biedrības nama telpās norisinājās vērienīga, koncertiem, izstādēm un diskusijām piepildīta starptautiskā zinātniskā konference „Imants Ziedonis. Piederības meklējumi, brīvības treniņš”. Sākotnēji iecerēta par godu I. Ziedoņa 80. dzimšanas dienai, konference kļuva par piemiņas pasākumu, kurā tika apzinātas un godinātas kaut vai salīdzinoši nedaudzas daļas no dzejnieka atstātā plašā mantojuma literatūrā un ārpus tās.

  • Bez fanfarām: konference „Konteksta nozīmīgums mūsdienu humanitārajās zinātnēs” 9.–10. maijā
    19.05.2013

    Šogad HZF Studentu pašpārvaldes organizētā konference, šķiet, norisinājās zem nelaimīgas zvaigznes. Patiesu apbrīnu pelna konferences organizētāju stoicisms un improvizācijas spējas, kas par spīti visam ļāva jaunajiem zinātniekiem gūt pieredzi un klausītājiem sniedza ieskatu raibā humanitāro zinātņu nozaru, tēmu un pieeju klāstā.

  • Foto: Artūrs Ļipatņikovs
    Iedomu/neiedomātie draugi: tikšanās ar Linoru Goraļiku un Dmitriju Vodeņņikovu
    09.05.2013

    „Viss lieliskais allaž notiek negaidīti”, – tā reiz teicis Gabriels Garsija Markess. Mēs kārtējo reizi par to pārliecinājāmies saulainā 19. aprīļa dienā LU Humanitāro zinātņu fakultātes Humanitārās bibliotēkas lasītavā, tiekoties ar Rīgas poētiskajiem ciemiņiem no Krievijas* — dzejniekiem Linoru Goraļiku un Dmitriju Vodeņņikovu. Kopā ar viņiem Rīgā ciemojās arī Aleksandrs Gavrilovs — pazīstams literatūras kritiķis un Krievijas grāmatniecības institūta direktors.

  • Mantojuma izpēte. Ieskats konferencē „Rūdolfs Blaumanis un 19./20. gs. mijas kultūras revolūcija Eiropā: proza, drāma un teātris tekstā un kontekstā”
    17.04.2013

    14.-16. martā notika apjomīga literatūrzinātnes konference par godu rakstniekam, kuram šogad svinam simtpiecdesmito dzimšanas dienu. Vai varbūt astoņpadsmito? Rakstniecības muzeja drosmīgā aritmētikas kļūda pārtrauc šķist absurda, ja ņem vērā aktualitāti un klātbūtni, kādu izjūtam attiecībā uz jubilāra tekstiem un viņu pašu.

  • Atklātne pēc Jāņa Rozentāla gleznas. Izdota Cēsīs. Avots: www.zudusilatvija.lv
    Diskusija „Blaumaņa iestudējumi šodien” 15. martā Rūdolfam Blaumanim veltītās konferences ietvaros
    17.04.2013

    Māra Ķimele runāja suģestējoši un pārpasaulīgi, liekot un ļaujot aizdomāties par to, cik dziļi un cik individuāli iespējams ietiekties kāda autora tekstā. Arī pārējie viesi akcentēja sev būtisko Blaumaņa daiļradē, norādot, cik tomēr plašs un ietilpīgs ir šis reālisma literatūras meistars.

  • Šaipus fokusa attālumam. Konference „Latviešu literatūras novitātes” 7. martā
    21.03.2013

    Lai uzrakstītu vēsturisko romānu, lai saskatītu skabargu kāda acī, lai aiz kokiem ieraudzītu mežu – skaidrībai vienmēr šķiet nepieciešama noteikta distance. Kas notiek, kad LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesori un topošie filoloģijas doktori uzņemas analizēt visjaunāko latviešu literatūru, nenogaidot tās nogulsnēšanos arheoloģiskām metodēm pieejamos slāņos?

  • Foto: Līvija Baumane
    PAR METĀLU UN „JAUNĪBU” DEVIŅDESMITAJOS: „neformāls burziņš”, atzīmējot „Jelgava 94” izdošanu
    14.03.2013

    7. marta vakarā Teātra bārā notika Jāņa Joņeva (1980) grāmatas „Jelgava 94” atvēršanas svētki. Jāatzīst, vieta un arī pasākuma formāts bija teju perfekti izvēlēts, lai savā ziņā vēl papildus izvērstu pašas grāmatas stilistiku vai vismaz iznākšanas faktu kā tādu...

  • Rūdolfs Pērle. Dzīves ceļš. 1916. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija.
    Ietekmju straumes, dēmonisma atvari, diskusiju mutuļi. Konference „Simbolisms un simbols latviešu un cittautu kultūrā” 14.-15. februārī
    27.02.2013

    2013. gada 14. un 15. februārī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē norisinājās vērienīga zinātniskā konference – pieredzējušu un talantīgu zinātnieku ieskats vienā no ietekmīgākajiem literārajiem virzieniem Latvijā.

  • Sapnim jābūt lielākam par dzīvi. Ārijas Elksnes lietas
    18.02.2013

    7. februāra vakarā kārtējo reizi tikāmies Rakstniecības un mūzikas muzeja telpās, lai šoreiz sarunās atcerētos dzejnieci Āriju Elksni dienu pirms viņas 85 gadu jubilejas.

  • Raibais dzejas vēders. 65. Jauno un iesācēju autoru seminārs
    11.02.2013

    “Ja zobārsts būtu vīrietis un tu nolaizītu viņa spoguli, tas būtu baigais kases grāvējs.” /Inga Žolude, Prozas apspriešana/

  • Atklātne pēc Jāņa Rozentāla gleznas. Izdota Cēsīs. Avots: www.zudusilatvija.lv
    Laikmetiem pāri. Rūdolfam Blaumanim – 18
    01.02.2013

    28. janvārī Rakstniecības un mūzikas muzejs organizēja interesantu sarunu par Rūdolfa Blaumaņa aktualitāti, darbu nozīmi, ietekmēm un īpatnībām.

  • Foto no Margitas Gūtmanes grāmatas "Dzīve ir viens vella izgudrojums".
    Veronika Strēlerte divās grāmatās
    24.01.2013

    22. janvārī norisinājās divu ar Veronikas Strēlertes vārdu saistītu grāmatu atvēršanas svētki, kas kuplā skaitā pulcēja interesentus kārtējo reizi šādiem pasākumiem nepiemēroti šaurās telpās (vai tikai man šķiet, ka literatūrai – vai tā būtu dzeja vai proza – IR nepieciešama TELPA?). Tomēr, sekojot kādreiz kāda valstsvīra izteiktam aicinājumam saspiesties kā pingvīniem, visi draudzīgi un omulīgi pievērsās sirsnīgajam vakaram.

  • Simtastoņdesmit minūtes dzejas. Dzejas festivāls Avant-Left
    21.01.2013

    3. janvārī nelielajā kafejnīcā Vieta norisinājās visai kuplā skaitā apmeklētais „klejojošā” dzejas festivāla Avant-Left pasākums. Šis ir pirmais gads, kad festivāls ieguvis starptautisku virzienu, no Sanktpēterburgas izmetot līkumu caur Viļņu, Rīgu, Minsku, Kijevu, Harkovu ar galapunktu Maskavā 7. janvārī. Festivāla idejas autore, organizētāja un vadītāja ir Sanktpēterburgas dzejniece Darja Suhoveja (Дарья Суховей, www.levin.rinet.ru/FRIENDS/SUHOVEI/index.html), kura viesmīlīgi, brīvi un draudzīgi iepazīstināja klātesošos ar pasākuma ideju, norisi un plānu, kā arī turēja pasākumu iecerētā laika grožos, jo 3 stundas dzejas tomēr nav joka lieta...

  • Atskats uz Džūditas Batleres grāmatas „Dzimtes nemiers” atvēršanas svētkiem
    03.01.2013

    28. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas smagnējā un uz vertikāli orientētajā Kolonnu zālē notika amerikāņu poststrukturālisma filozofes Džūditas Batleres (Judih Butler, 1956) grāmatas „Dzimtes nemiers” („Gender Trouble: Feminism and the Subversion of Identity”) atklāšana. Grāmata iznākusi sērijā „Theoria”, apgādam „Mansards” sadarbojoties ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Līgas Sarkanes veidotais grāmatas virsraksta vizuālais noformējums (dinamiskais burta „r” fonts attieksmē pret pārējo burtu fonta statiskumu) simboliski veido dialogu ar „dzimtes nemiera” metaforu.

  • Sveces un rozes Rūdolfam Blaumanim 150. dzimšanas dienā
    03.01.2013

    1. janvārī apritēja 150 gadu kopš latviešu rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzimšanas. Kamēr daži šo faktu atzīmēja visai amizantā veidā (tie, kuriem nejauši gadījās redzēt, var atcerēties Latvijas Televīzijas Vecgada vakara „šovu” – „Lai dzīvojam, lai svinam”. Dīvainā kārtā kičīgais „popielas” stilistikas savārstījums tika dēvēts par „Blaumaņa gadumijas mistēriju”, kurā Blaumani tēloja Radio SWH ētera personība un grupas „Labvēlīgais Tips” līderis Andris Freidenfelds jeb Fredis), citi 1. janvārī, pulksten 16:00 pulcējās pie R. Blaumaņa pieminekļa Rīgā, pretī Bastejkalnam, lai noliktu ziedus un svecītes, godinot rakstnieka piemiņu.

  • Foto: www.zudusilatvija.lv
    Īsa pamācība Raiņa mīlēšanā. Konference „Raiņa dzejoļu krājumam „Gals un sākums” – 100””
    02.01.2013

    “Debatēs par cilvēka iespēju robežām nonācām pie secinājuma,

    ka neiespējamas pagaidām ir divas lietas:

    ceļot laikā un iemācīties mīlēt Raini.”

     

    (Rūdolfs Blaumanis, twitter.com/rudis_bla, 06.12.2012.)

     

  • Skats uz pasākumu "Diskodzeja 1970...2012" Rakstniecības un mūzikas muzejā
    20.12.2012

    Maģiskā 12. decembra vakarā Rakstniecības un mūzikas muzejā norisinājās pasākums Diskodzeja 1970...2012 (starp citu, tematisks papildinājums 1970.–1980. gadu kultūras norisēm veltītajai izstādei „Smacenis”). Pasākuma mērķis bija imitēt Ziemassvētku balli kādā lauku kultūras namā.

  • Foto: Jūlija Dibovska
    Filologi negavē. Konference „Latviešu literatūra un reliģija” 7.–8. decembrī
    13.12.2012

    Kā konferences atklāšanas uzrunā atgādināja LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas vadītājs profesors Ojārs Lāms, cilvēki kopš seniem laikiem izmantojuši dažādus rituālus, lai pārlaistu gada tumšāko laiku, kad saule draud pazust. Pagāni dodas masku gājienos, kristieši nododas klusām pārdomām un gaida Jēzus bērniņa dzimšanu, patērētāju sabiedrība drudžaini pērk dāvanas, savukārt profesore Ieva Kalniņa jau septīto gadu organizē latviešu literatūras un reliģijas saiknei veltītu zinātnisku konferenci.

  • Par Prozas lasījumiem 2012
    12.12.2012

    Katrai nozarei savi „ziemassvētki” – ja korporatīvās ballītes savu svinēšanu apliecina ar uguņošanu visās malās vēl ilgi pirms Ziemsvētkiem un Jaunā gada, tad literatūras lauciņā īstākie Ziemassvētki ir ikgadējais festivāls Prozas lasījumi.

  • Daigas Lapānes dzejoļu krājuma “Mirklis virs valodas” atklāšana
    11.12.2012

    27. novembrī Latvijas Universitātes Humanitāro Zinātņu fakultātes bibliotēkas viesmīlīgajās telpās notika minētās fakultātes bijušās studentes (absolvējusi gan baltu, gan klasisko filoloģiju) Daigas Lapānes dzejoļu krājuma “Mirklis virs valodas” atklāšana visai intīmā gaisotnē. Starp citu, dzejniece pati ir arī grāmatas pirmā vāka vizuālā noformējuma autore.

  • Dzejas sūtņi novembrī
    10.12.2012

    2012. gada 24. novembrī Birojnīcas lietišķās niekošanās telpās Sergeja Timofejeva un citu biedrības “Orbīta” aktīvistu vadībā uzstājās “dzejas sūtņi” – vieni no tuvējo austrumu laikmetīgās dzejas pasaules spožākajiem pārstāvjiem – Jeļena Fanailova un Andrejs Sen-Seņkovs. Pārskrienot autoru dzejas rindām un ieklausoties arī diferencēs un trāpījumos, kas nāca no Jāņa Rokpeļņa un Pētera Draguna atdzejojumiem, tika aizvadīts viens no omulīgākajiem vēlā rudens vakariem. Tādā kā Adventes noskaņā šķita, ka ir “bez piecām minūtēm” uzsnidzis, lai gan “Dzejas sūtņu” lasījumi sola aizpēdot jau sasnigušo un turpināt tikšanos ciklu.

  • Rakstniecības un mūzikas muzeja attēls
    Diskusija: kas ir laba dzeja?
    10.12.2012

    26. septembra novakarē Rakstniecības un mūzikas muzejs aicināja interesentus piedalīties diskusijā: kas ir laba dzeja? Pasākumu esot rosinājis pirms dažiem mēnešiem „Kultūras Dienā” publicētais dzejnieka un kritiķa Aivara Eipura raksts „Ceļš uz nemākslu”, kurā tika vērsta uzmanība uz pieaugošo diletantisma tendenci latviešu literatūrā. Muzeja viesi - Sandra Ratniece (aizstājot Ausmu Cimdiņu), Arvis Viguls, Aivars Madris, Jānis Vādons jaunie dzejnieki Ivars Šteinbergs, Henriks Eliass Zēgners un Skribents007, kurš klātesošajiem veltīja retorisku četrrindi:

  • Klāva lietas. Par dzejniekam K. Elsbergam veltīto pasākumu Rakstniecības un mūzikas muzejā
    04.12.2012

    Patiešām burvīgs pasākums, jo apmeklētājiem atklāja ne tikai kārotās Klāva lietas, bet arī „Smaceni” – jaunu Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīciju par kultūras darbinieku dzīves ziņu padomju Latvijā.

    Atšķirībā no ierastajiem diskusiju vakariem 24. oktobra novakarē apmeklētāji pulcējās ekspozīcijas telpā, kur ņirb projicētie foto kadri un audiovizuālās instalācijas. Sākotnēji tehnoloģiju klātbūtne var traucēt, taču projicētie materiāli ir interesanti un izglītojoši.

  • Monogrāfijas “Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā: Atmiņu politika un publiskā telpa” atklāšana
    30.11.2012

    Latvijas Universitātes Mazajā aulā 1. novembrī tika atklāta monogrāfija “Padomju deportāciju pieminēšana Latvijā: Atmiņu politika un publiskā telpa”, kas izdota apgādā “Mansards”.

  • Divas dienas Vācieša laikā un mūžībā. Konference "Ojārs Vācietis un viņa laiks latviešu rakstniecībā" 12.-13. novembrī
    29.11.2012

    12. un 13. novembrī dzejas pētnieki no Rīgas, Latvijas un dažām eksotiskākām zemes malām tikās otrajā starptautiskajā konferencē Ojārs Vācietis un viņa laiks latviešu rakstniecībā. Šajās dienās tika meklētas gan dzejnieka daiļrades saknes viņa laikmetā, gan Ojāra Vācieša dzejas pārlaicīguma noslēpums. Atšķirīgus laikus apvienoja arī paši konferences dalībnieki – dzīvu vēsturi telpās ienesa cilvēki, kas dalījās savās atmiņās par Ojāru Vācieti vēl viņa dzīves laikā, savukārt tagadni pārstāvēja jaunākā pētnieku paaudze un, protams, pavisam svaiga literatūrzinātne.

  • Death metal grupas Lakrica tūres attēls. No kreisās: Māra Čaklā gars, Una Alksne, Māra Alksne, Harita Maniņa.
    Ceļojuma piezīmes: Dzejas dienas 2012
    28.11.2012

    Ubi Sunt pamatkomandas biedri desmit septembra dienās ir guvuši dzejisku iespaidu gūzmu, staigājot Dzejas dienu piedāvātos ceļus un neceļus. Lielākā vai mazākā ceļabiedru pulkā Rīgas namos un zem rudens debesīm, klusumā, balsīs un mūzikā tika meklēts saskarsmes punkts starp cilvēku un dzeju.

  • Foto: Anete Tumase
    Paralēļu krustpunkti. Dzejas audiovizuālā rezonanse
    28.11.2012

    Latvijas kultūras telpu kā jebkuru organismu, kas attīstās un mainās, veido daudzas, pēc savas specifikas atšķirīgas daļas (šajā gadījumā runa ir par mākslas nozarēm). Lai jebkurš mehānisms būtu spējīgs ilglaicīgi darboties, tā daļām nepieciešams pastāvēt mijiedarbē, taču, par spīti tām skaistajām reizēm, kad izdodas veidot veselīgu dialogu starp mākslinieku un auditoriju, joprojām bieži nākas dzirdēt sūdzības, ka diviem dažādu darbības loku pārstāvjiem vienam par otru nekas nav zināms. Šo situāciju, iespējams, var skaidrot ar ziemeļniecisko savrupību, bet pieredze rāda: katru reizi, kad kopā tiek savesti divi vai vairāki atšķirīga aroda mākslinieki, neizbēgami rodas kas spilgts (vai vismaz interesants).