www.ubisunt.lu.lv: jaunākās ziņas http://www.ubisunt.lu.lv/ Jaunākās ziņas no www.ubisunt.lu.lv lv www.ubisunt.lu.lv: jaunākās ziņas http://www.ubisunt.lu.lv/typo3conf/ext/tt_news/ext_icon.gif http://www.ubisunt.lu.lv/ 256 257 Jaunākās ziņas no www.ubisunt.lu.lv TYPO3 - get.content.right http://blogs.law.harvard.edu/tech/rss Tue, 23 May 2017 13:54:00 +0300 Izdevniecība "Neputns" izdod E. E. Kamingsa bilingvālo dzejas izlasi "Pavasara virpulis / Springtime Circling" http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46709/ Edvards Estlins Kamingss (Edward Estlin Cummings, 1894—1962) ir viens no ievērojamākajiem 20. gs. amerikāņu dzejniekiem, viņa dzejas izlase "Pavasara virpulis / Springtime Circling" izdota "Neputna" bilingvālajā samta dzejas sērijā. Sastādītāji Ingmāra Balode un Kristaps Vecgrāvis izlasē iekļāvuši Jāņa Elsberga, Ainas Kraujietes, Jāņa Krēsliņa, Aivara Maizīša, Viktora Kalniņa un savus atdzejojumus. Izlases redaktors – Jānis Elsbergs, sērijas dizaina autore – Anna Aizsilniece. "Pateicoties savai inovatīvajai pieejai dzejai, Kamingss ir ieguvis gan "l’enfant terrible of English Letters" apzīmējumu, gan arī sava laikabiedra, dzejnieka Ezras Paunda augsto novērtējumu, ka Edvards esot "vienīgais radošais dzejnieks" tajā laikā (1939. g.). Abi šie vērtējumi kaut kādā ziņā ir vienlīdz patiesi — dzejnieka poētiskā amplitūda variējas no ironijas līdz ļoti niansētai mīlestības dzejai; Kamingss savā būtībā ir uzskatāms par humānu mīlestības dzejnieku, kas dziļi apzinās cilvēka dzīves īsumu un traģiskumu," tā izlases sastādītāji.

Ar E. E. Kamingsa dzeju lasītājus latviešu valodā līdz šim iepazīstinājuši Jāņa Krēsliņa (seniora), Ainas Kraujietes, Aivara Maizīša, Vika (Viktora Kalniņa), Kristapa Vecgrāvja un Ingmāras Balodes atdzejojumi, no kuriem daudzi ir iekļauti šajā izlasē. Virkne Vecgrāvja, Balodes, Jāņa Elsberga un Vika atdzejojumu tapuši tieši šai izlasei. "Dažādu autoru un dažādos laika posmos tapušās Kamingsa dzejas versijas uzrāda dažādas atdzejošanas pieejas, poētiskā tulkojuma tradīcijas un varēšanas. Esam centušies izvēlēties tādus Kamingsa atdzejojumus, kas izcilā dzejnieku veikumu atklātu visā daudzveidībā," norāda sastādītāji.

Izlasi "Pavasara virpulis / Springtime Circling" sastādītāji veidojuši, vadoties pēc autoritatīvākā Kamingsa darba apkopojuma E. E. Cummings "Complete Poems 1904- 1962" (Liveright; Ed. by George J. Firmage) 1994. gada redakcijas, kas uzskatāma par vispilnīgāko.

Izlase papildina "Neputna" bilingvālo samta sēriju, kurā jau iznākušas Angelusa Silēziusa, Rainera Marijas Rilkes, Viljama Šekspīra, Josifa Brodska, Volta Vitmena, Žaka Prevēra, Jāņa Rokpeļņa, V. B. Jeitsa, Nikolaja Gumiļova un Huana Ramona Himenesa dzejas izlases.

]]>
Jaunumi Tue, 23 May 2017 13:54:00 +0300
Izdevniecībā "Neputns" klajā nāk somu autora Jāko Hemēna-Antilas "Islāma rokasgrāmata" http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46708/ "Šīs grāmatas mērķis ir sniegt atbildes uz jautājumiem – gan tiem, kas izskanējuši pēdējā laikā, gan tiem, kurus būtu vajadzējis uzdot," raksta somu zinātnieks, profesors Jāko Hemēns-Antila (Jaakko Hämeen-Anttila). Grāmatu no somu valodas tulkojusi Ingrīda Peldekse, redaktors – Arturs Hansons, savukārt dizaina autors ir Armands Zelčs. "Islāma rokasgrāmata" iedalīta trīs daļās, kurās islāms tiek skatīts no mazliet atšķirīga skatpunkta. Pirmajā daļā ir īss pārskats par islāma vēsturi. "Šīs daļas mērķis ir nevis uzskaitīt gadskaitļus un valdnieku dzimtas, bet gan uztaustīt galvenos vadmotīvus, kas palīdz skaidrot islāmu un situāciju Tuvajos Austrumos arī šodien. Tieši tāpēc šajā daļā īpašu uzmanību esmu pievērsis islāma un varas attiecībām, kā arī jautājumam par reliģisko autoritāti. Šajā grāmatas daļā esmu arī izcēlis tēmas, kas, manuprāt, ietekmē islāma pasaules šībrīža izpratni par sevi un attiecības ar rietumvalstīm," raksta autors.

Otrajā daļā iekļautas teorētiskās ziņas par islāmu kā mācību un reliģiju. Nodaļā "Reliģijas pirmavoti" ir iekļautas pamatziņas, kas nepieciešamas, lai izprastu arī fundamentālistisko islāmu, savukārt pārējās nodaļās rakstītais ļauj labāk izprast islāmu tā daudzveidīgajās formās ikdienas līmenī.

Savukārt trešajā grāmatas daļā tiek padziļināti un detalizēti skatīti pirmajā daļā vispārinātā līmenī aplūkotie jautājumi.

Grāmatu noslēdz redaktora piebilde, kurā skaidroti izmantotie arābu valodas atveides principi, kā arī iekļauta burtu atveides tabula.

Kad grāmata 2004. gadā nāca klajā somu valodā, autors tās ievadā rakstīja: "Galvenais uzsvars likts nevis uz aktualitātēm brīdi pirms grāmatas nodošanas tipogrāfijā, bet gan uz to, kas novedis pie šādiem notikumiem un kā tos izprast. Grāmatā aplūkota Tuvo Austrumu daudzpusīgā, sarežģītā vēsture, izklāstīta islāma mācība, tādējādi palīdzot izprast islāmu ne vien ziņu reportāžās iekļuvušu fragmentu līmenī, bet gan krietni plašāk."

Jāko Hemēns-Antila ir somu zinātnieks, tulkotājs no arābu valodas, šobrīd Edinburgas Universitātes arābu valodas un islāma studiju profesors. Somu valodā tulkojis Korānu, publicējis vairākas grāmatas par islāma kultūru un vēsturi. Saņēmis vairākas godalgas, tostarp par "Islāma rokasgrāmatu" (Valtion tiedonjulkistamispalkinto, 2005).

]]>
Jaunumi Tue, 23 May 2017 13:44:00 +0300
Laika strāva. Muzeju nakts Raiņa un Aspazijas mājā http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46635/ 20. maijā Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 sadarbībā ar interneta žurnālu "Satori" un Latvijas Mākslas akadēmijas apakšnozari "Kustība. Attēls. Skaņa." notiks Muzeju nakts pasākumi "Laika strāva", kas būs veltīti Aspazijai. Muzejs būs atvērts no 19:00 līdz 01:00, memoriālais dzīvoklis apskatei būs pieejams no 20:00 līdz 24:00. 19:00 Izstādes “Sārts” atklāšana

Mākslas izstādē LMA jaunās mākslinieces Monta Andžejevska, Liāna Mihailova, Ilze Ance Kazaka un Laura Kļava piedāvās Aspazijas dzejas krājuma “Sarkanās puķes” dzejoļu vizuālas interpretācijas, izmantojot dažādus medijus – instalāciju, animāciju, video, objektus.

Izstādē “Sārts” mākslinieces reflektēs par Aspazijas trauksmainību, galējībām, romantisma estētiku, tā faktiski būs Aspazijas dzejas laboratorija, kurā tiks uzšķērsti Aspazijas dzejoļi “Žurkas”, “Ģēnijs”, “Acumirkļi”, “Pie tevis”, “Kā kapa zvanis”, “Dzelmē” un citi, meklējot personīgo un universālo Aspazijas poētikā. Mākslas darbos tiks apspēlēti dzīvības un nāves cikla, sevis šaustīšanas, apsēstības un mīlestības motīvi, esamība spilgtu jūtu un emociju viesulī.

 

20:00 Satori dzejas lasījumi “Aspazija reloaded

Mūsdienu dzejnieki prezentēs Aspazijas dzejas versijas, piedalīsies dzejnieki Inga Gaile, Arvis Viguls, Anna Auziņa, Artis Ostups, Ilmārs Šlāpins, Toms Treibergs, Katrīna Rudzīte, Madara Gruntmane, Elvīra Bloma. Attālināti arī Sergejs Timofejevs. Dzejnieki lasīs gan Aspazijas dzeju, gan īpaši pasākumam radītos savus dzejoļus.

 

21:00 dzejas performance “ACHTUNG ACHTUNG”

Uzstāsies jaunākās paaudzes dzejnieki Raimonds Ķirķis, Rihards Raudons, Guntis Kursišs, Marija Luīze Meļķe, Aleksandrs Barons. Dzejnieki gaidāmo performanci raksturo šādi: “Atmosfērisks ceļojums visa visuma dzīļu dziļumos.”

Dzejas lasījumos “Aspazija reloaded” un dzejas performancē dzejnieki piedāvās Aspazijas dzeju dzejā – parafrāzes, versijas, dekonstrukcijas. Tas būs mēģinājums pieskarties Aspazijas poētiskajai pasaulei caur mūsdienu spilgtāko dzejnieku personības prizmu. Aspazijas dzeja – iedvesmas avots un izejmateriāls pētniecībai, refleksijai un eksperimentiem, Aspazijas ģēnija strāva cauri laikam.

]]>
Thu, 18 May 2017 11:11:00 +0300
Pieliec vēl četrus klāt, un visi 100 būs akurāt! http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46632/ 20. maijā 12:00 Kalnciema kvartāla galerijā bērnu grāmatu izdevniecība "Liels un mazs" atklās dzejas bilžu grāmatu sērijas BIKIBUKS ilustrāciju izstādi "Pieliec vēl četrus klāt, un visi 100 būs akurāt!" BIKIBUKS ir 100 latviešu bērnu dzejoļu izlase no Blaumaņa līdz Vērdiņam kabatas formāta bilžu grāmatās, ko ilustrējuši mūsdienu latviešu mākslinieki. 

Izstādē būs apskatāmi ilustrāciju oriģināli no 2016. un 2017. gadā izdotajām sērijas grāmatām (nr. 73–96). Izstādes atklāšanu vadīs dzejniece, sērijas BIKIBUKS sastādītāja Inese Zandere.

Notiks radošā darbnīca bērniem ar mākslinieku Ivaru Drulli. Viņa vadībā būs iespēja izveidot ezīti, kas ir BIKIBUKA nr. 81 "Piedzīvojums" galvenais varonis (dzejoļa autors Jānis Sirmbārdis).

Tāpat par izdevīgām cenām uz vietas būs nopērkamas gan sērijas BIKIBUKS grāmatiņas, gan citas izdevniecības "Liels un mazs" grāmatas.

Izstādē piedalīsies mākslinieki Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Ella Mežule, Vladimirs Leščovs, Liene Mackus, Anita Paegle, Evija Stukle-Zuitiņa, Ivars Drulle, Sandra Krastiņa, Zane Ernštreite, Kristaps Zariņš, Ilze Raudiņa, Kristians Brekte, Vivianna Maria Staņislavska, Lote Vilma Vītiņa, Andris Breže, Anna Zvaigzne, Dārta Stafecka, Svens Neilands, Anita Rupeika, Līva Kandevica, Artis Briedis, Anete Bajāre-Babčuka un Vlipsōns.

]]>
Thu, 18 May 2017 10:47:00 +0300
Lasījumu cikla "Process" 7. tikšanās http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46631/ 30. maijā Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) aicina uz septīto, šīs sezonas pēdējo sarunu cikla "Process" lasījumu, kurā piedalīsies Vilis Kasims, Arvis Kolmanis un Kristīne Želve. Vilis Kasims lasīs miniatūras no lēnām topoša krājuma "Pirmais pāķis kosmosā" par reālām un sirreālām ainām no savas un citu dzīves.

Arvis Kolmanis piedāvās ieskatu stāstu krājumā "Anna".

Kristīne Želve lasīs fragmentu no topošā romāna "Grosvaldi", kas ir ''beletrizēta dzimtas biogrāfija par slaveno Rīgas patrīciešu dzimu: Oļģertu, Jāzepu, Līnu un Margarētu Grosvaldiem, kā arī Mēriju Grīnbergu, dzimušu Grosvaldi. Tieši viņas niansētās, krāšņā valodā tapušās dienasgrāmatas un atmiņas iedvesmoja mani šim darbam. Izrādās, ka visi Grosvaldi ir bijuši labi rakstītāji un liecinātāji par savu laikmetu – manā darbā ieskanas viņu dienasgrāmatas, vēstules, dažādi arhīva materiāli, laikabiedru mutvārdu atmiņas un autores fantāzija par to, "kā varētu būt bijis" veido topošā darba vēstījumu.''

Pēc lasījuma sarunas.

Sākums 19:00, LRS telpās Aleksandra Čaka ielā 37-1.

Ieeja bez maksas.

]]>
Jaunumi Thu, 18 May 2017 10:34:00 +0300
Mārim Melgalvam un Pēteram Brūverim veltītas izstādes atklāšana LNB http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46604/ 17. maijā, plkst. 18:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā (2. stāvā) tiks atklāta izstāde Klasesbiedri, kas veltīta dzejnieku Māra Melgalva (1957–2005) un Pētera Brūvera (1957–2011) sešdesmitgadēm, informēja bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts. Izstādes atklāšanas vakars būs veltīts Mārim Melgalvam. Tajā piedalīsies Līvija Volkova, Andris Akmentiņš, Amanda Aizpuriete, Inese Zandere un Egīls Zirnis.

Savukārt Brūvera vakarā – 30. maijā plkst. 18:00 – satiksies Uldis Bērziņš, Maima Grīnberga, lietuviešu dzejnieks Vlads Brazjūns, Indra Brūvere–Daruliene un Māris Salējs.

2017. gadā sešdesmitgade pienākusi diviem savas paaudzes dzejas korifejiem – Mārim Melgalvam un Pēteram Brūverim. Savā daiļradē visai atšķirīgi – vismaz pirmajā priekšstatā, taču viņus saista viena klase Rīgas 49. vidusskolā, kopīga darbošanās fotostudijā Īriss, jauno muzejnieku pulciņš, “laucinieciska” attieksme pret Rīgu un vecāku saistība ar Malienu; Rīgas Jauno literātu studija, dažādos periodos strādājuši Literatūras un Mākslas redakcijā. Ieskatoties vērīgāk, abiem kopīga ir arī tekstu muzikalitāte, spilgts performances gars, arī spēcīga ambiciozitāte, un pat naģenes. Klasesbiedri – tas ir tēls, kas viņus ievieto vienu otra kontekstā.

Izstāde veidota līdzīgi vārdnīcai, Melgalva un Brūvera dzīvi iekļaujot dažādos šķirkļos. Izstādes veidotāji (LNB bibliogrāfs Kristaps Kuplais, dzejnieki Inese Zandere un Egīls Zirnis, māksliniece Dita Pence) līdzās daudzveidīgajiem LNB krājuma materiāliem (grāmatas, tulkojumi, publikācijas periodikā, recenzijas un kritikas par autoru daiļradi, audiovizuālie ieraksti, Brūvera arhīvs LNB rokrakstu un retumu nodaļā) izmantojuši arī Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumu, Eduarda Veidenbauma memoriālā muzeja Kalāči, Melgalvu un Brūveru ģimenes arhīvu, Māra Salēja un Jura Soikana zīmējumus, kolēģu, draugu un klasesbiedru saglabātās fotogrāfijas un citas liecības.

Izstādes forma uzsver nenoslēgtību un izbrīnu par daudzajiem atradumiem. Viens no tiem ir M. Melgalva vēstule Ievai Rozei 1985. gada 7. augustā – dzejnieka dzīves un estētisko principu deklarācija. Vēstules fragmentu pirmpublicējums būs lasāms izstādes bukletā, kurā iekļauta arī Krimas tatāru valodnieka Ismaila Kerimova sarakste ar Pēteru Brūveri un fragmenti no dzejnieka 1996. gada piezīmēm laikrakstā Izglītība un Kultūra.

Izstāde būs apskatāma līdz 31. jūlijam.

]]>
Jaunumi Wed, 17 May 2017 09:40:00 +0300
Klajā nākusi Noras Ikstenas triloģija http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46585/ Klajā nākusi Noras Ikstenas triloģija, ko veido trīs rakstnieces romāni — “Dzīves svinēšana” (1998), “Jaunavas mācība” (2001) un “Mātes piens” (2015). To vienojošais pavediens — mātes un meitas, kuras dažādos laikos un laikmetos cenšas noskaidrot, kā dzīvot, lai nepazaudētu savu balsi, lai nekļūtu par zvanu bez mēles.  

Noras Ikstenas darbi — vairāk nekā divi desmiti romānu, stāstu un eseju krājumu, biogrāfisku apcerējumu — ir plaši pazīstami ne tikai Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām. Rakstnieces grāmatas tulkotas angļu, dāņu, grieķu, gruzīnu, hindi, igauņu, itāļu, krievu, vācu, zviedru un citās valodās.

“Noras Ikstenas triloģijas sakarā man tomēr vispirms jādomā par “Mātes pienu”. Tā, šķiet, ir pirmā un patlaban vienīgā grāmata manā mūžā, kuru izlasījis es aizvēru un noskūpstīju.”

Gundars Āboliņš

 

“Tik atšķirīgie trīs pavedienu (cilvēks, liktenis, laikmets) cauraustie darbi, saplūduši triloģijā, pārdzimst jaunā līmenī, jau pavisam cita mēroga tekstā. Gluži vai eposā. Arī — rakstnieces daiļrades kvintesencē. Kas būtiski: Nora Ikstena nekad nav atļāvusies rakstīt ar mērķi iztapt lasītājam, taču viņas grāmatas allaž bijušas vienas no lasītākajām. Tas nav paradokss, bet ideāls, par ko sapņo vairākums rakstnieku.”

Arvis Kolmanis

 

“Ja tas būtu vīns, es teiktu: pilnmiesīgs, asinssarkanā tonī kā aicinājums atgriezties pie pirmsākumiem, ar gruzdoša koka nemierīgo aromātu, kam garšā jūtami dzimtās zemes minerāli un jutekliski iztēles tanīni, bet pēcgaršā — dūmu sarežģītās, ilgi negaistošās notis. 

Ja tā būtu roze, es teiktu: tai piemīt seno rožu šarms, kaut gan tā radīta mūsdienās — spēcīgie krūmi ar tumšzaļām, spīdīgām lapām uz dzeloņainiem, eleganti nolīkušiem kātiem tur neparastus, nostalģiskas formas ziedus, kam krāsas pārplūst cita citā, kad ziedlapām pieskaras gaisma.

Bet tie ir trīs romāni vienos vākos, un man jāsaka: laiks apstiprina rakstnieka noredzēto. Katrs no tiem ir vienīgais un unikāls, bet tajā pašā laikā pilnībā piederīgs dzimtai.”

Inga Ābele

]]>
Jaunumi Tue, 16 May 2017 13:36:00 +0300
Rakstnieku sarunu cikls „Miera ķēķis. Kas stāv aiz teksta?” http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46583/ Latviešu valodas aģentūra trešdien, 17. maijā kafejnīcā Grauzdētava (Rocket Bean Roastery), Miera ielā 29 turpina ikmēneša sarunu ciklu „Miera ķēķis. Kas stāv aiz teksta?” Katra mēneša trešajā trešdienā notiek rakstnieku un dzejnieku sarunas par valodas un literatūras profesionālajiem jautājumiem. Sarunu cikla vadītājs, dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš aicina dažādu paaudžu līdzīgas vai atšķirīgas ievirzes rakstniekus un dzejniekus uz pārdomām par vēstures atspoguļojumu prozas darbos, stila smalkumiem dzejā, literārā darba valodu, bērnu literatūras piedāvājumu un pieprasījumu, par cenzūru un konjunktūru un citiem jautājumiem, kas paliek aiz uzrakstītā un publicētā.

Uz otro sarunu trešdien, 17. maijā plkst. 18.00 kafejnīcā Grauzdētava, Miera ielā 29 aicināti dzejnieki Jānis Rokpelnis un Arvis Viguls.

Sarunas tēma: modernisms dzejā. Paaudzes ienākšana un nostiprināšanās. Stila smalkumi. Atdzeja un dzeja – kā tā ietekmē oriģinālu, dzejas virzieni, dzeja kā valodas iespēju paplašinātāja.

No aprīļa līdz oktobrim paredzētas 7 sarunas.

Ieeja bez maksas.

]]>
Jaunumi Tue, 16 May 2017 12:07:00 +0300
Grāmatas „Knuts Skujenieks. Bibliogrāfija” atvēršanas svētki http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46578/ 19. maijā plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) korē (11. stāvā) notiks grāmatas Knuts Skujenieks. Bibliogrāfija atvēršanas svētki. LNB sagatavotais personālais bibliogrāfiskais rādītājs ir veltījums izcilajam latviešu dzejniekam, atdzejotājam un literatūrkritiķim Knutam Skujeniekam (1936), kurš aizvadītajā gadā atzīmēja 80. dzimšanas dienu. Bibliogrāfiju sagatavojušas LNB Letonikas un Baltijas centra bibliogrāfes Māra Izvestnija, Agra Turlaja un Ilze Ruberte. Grāmatu ievada literatūrzinātnieces Ievas E. Kalniņas eseja par K. Skujenieku. Bibliogrāfijā ap trīsarpus tūkstošos ierakstu apkopots K. Skujenieka devums dzejā, cittautu folkloras un dzejas atdzejā, kritikā, publicistikā un citās jomās, kā arī materiāli par dzejnieka dzīvi. Rādītājā ietverti galvenokārt publicētie darbi: grāmatas, materiāli no periodiskajiem izdevumiem, teksta daļas, attēli, fotogrāfijas, skaņu ieraksti, notis, elektroniskie resursi u. c. Sastādot rādītāju, izmantoti gan Latvijas lielāko bibliotēku, gan citu valstu bibliotēku krājumi un bibliogrāfiskie uzziņu aparāti, kā arī dzejnieka personiskais arhīvs. Rādītāja zinātnisko vērtību palielina virkne palīgrādītāju. Svarīgākie no tiem ir K. Skujenieka darbu alfabētiskie rādītāji un personu rādītājs.

Dzejnieka bibliogrāfija sniedz plašu panorāmisku skatu ne tikai uz viņa dzīvi un daiļradi, bet arī uz Latvijas kultūrainavu ilgā laika posmā – no 1950. gada, kad žurnālā Bērnība publicēts pirmais K. Skujenieka dzejolis, līdz mūsdienām.

Bibliogrāfija būs neatsverams palīgs pētniekiem un K. Skujenieka daiļrades cienītajiem.

Grāmatas atvēršanas svētkos aicināti piedalīties dzejnieka draugi, domubiedri un ikviens interesents.

]]>
Jaunumi Tue, 16 May 2017 10:41:00 +0300
Sarunas (p)ar Andreja Upīša prēmijas laureātiem. Gunārs Priede. http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46530/ 16. maijā plkst. 18.00 Andreja Upīša memoriālajā muzejā Brīvības ielā 38–4, Rīgā, notiks cikla “Sarunas (p)ar Andreja Upīša prēmijas laureātiem” otrais pasākums – saruna par dramaturgu Gunāru Priedi. A. Upīša prēmija ir dibināta 1977. gadā, rakstnieka simtgadē, un laikā līdz 1987. gadam to iegūst: Vizma Belševica, Māris Čaklais, Alberts Bels, Māra Zālīte, Harijs Gulbis, Knuts Skujenieks u. c. Šogad, atzīmējot A. Upīša 140 gadu jubileju, memoriālais muzejs rīko pasākumu ciklu, kurā piedāvā daudzveidīgas sarunas par/ar prēmijas laureātiem.

Gunārs Priede (1928–2000), viens no atzītākajiem latviešu dramaturgiem, A. Upīša prēmiju iegūst 1982. gadā. Pēc izglītības arhitekts, G. Priede ienāk latviešu dramaturģijā ar 1955. gadā iestudēto lugu “Jaunākā brāļa vasara” – izpārdotās zālēs to spēlē vairāk nekā 150 reižu, un dramaturgs ātri kļūst populārs. 1967. gadā padomju cenzūra aizliedz G. Priedes lugu “Smaržo sēnes” (tā ir pirmā un vienīgā aizliegtā latviešu luga), kas pirmo reizi uz skatuves spēlēta pēc 20 gadiem. Tāpat padomju cenzūra aizliedz arī režisora Rolanda Kalniņa mākslas filmu “Elpojiet dziļi” – G. Priede ir tās scenārija autors –, kinoteātros tā nonāk tikai 1986. gadā un šobrīd ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Starp zināmākajām G. Priedes lugām minamas: “Trīspadsmitā”, “Smaržo sēnes”, “Centrifūga”, “Sniegotie kalni” u.c. “Gunārs Priede pirmo reizi latviešu pēckara dramaturģijā iepūta smalko, niansēto zemtekstu noklusējumu, visu šo it kā vienkāršo, skaidro dzīves patiesību, cilvēku attiecību trauslo pasauli,” – tā par dramaturga daiļradi teikusi teātra zinātniece Lilija Dzene.

16. maijā, cikla “Sarunas (p)ar Andreja Upīša prēmijas laureātiem” pasākumā notiks saruna par G. Priedi, īpaši pievēršoties viņa lugu jaunākajiem iestudējumiem latviešu teātros. Sarunā piedalīsies: teātra zinātniece, G. Priedes Kopoto rakstu sastādītāja Ieva Struka, Jaunā Rīgas teātra aktrise Iveta Pole, režisors Mārtiņš Eihe un teātra kritiķe, teātra aktuālo procesu vietnes Kroders.lv redaktore Ieva Rodiņa. Sarunu vadīs Arturs Skutelis.

Ieejas maksa: 2,00 EUR

Tuvāka informācija pa tālruni 67289767vai e-pastu upits@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un www.upisamuzejs.lv

]]>
Jaunumi Sun, 14 May 2017 12:57:00 +0300