Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS

Sveces un rozes Rūdolfam Blaumanim 150. dzimšanas dienā
Līvija Baumane
03.01.2013

1. janvārī apritēja 150 gadu kopš latviešu rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzimšanas. Kamēr daži šo faktu atzīmēja visai amizantā veidā (tie, kuriem nejauši gadījās redzēt, var atcerēties Latvijas Televīzijas Vecgada vakara „šovu” – „Lai dzīvojam, lai svinam”. Dīvainā kārtā kičīgais „popielas” stilistikas savārstījums tika dēvēts par „Blaumaņa gadumijas mistēriju”, kurā Blaumani tēloja Radio SWH ētera personība un grupas „Labvēlīgais Tips” līderis Andris Freidenfelds jeb Fredis), citi 1. janvārī, pulksten 16:00 pulcējās pie R. Blaumaņa pieminekļa Rīgā, pretī Bastejkalnam, lai noliktu ziedus un svecītes, godinot rakstnieka piemiņu.

 

Blaumanis „krustcelēs”

Interesanti, ka pieminekļa, kuru 1929. gadā darinājis Teodors Zaļkalns un kurš tagad atrodas Kanālmalas apstādījumos iepretim gājēju tiltiņam, atrašanās vieta tikusi mainīta divas reizes. 1. janvāra pēcpusdienā šajā „krustpunktu vietā” ieradās vismaz 20 cilvēku liels pulks, kam brīdi pa brīdim pievienojās un uz ko ar interesi noraudzījās arī nejauši garāmgājēji.

 

 

Sveicēju pulks

Lielu daļu pulka veidoja LU HZF akadēmiskie spēki, viņu vidū arī dekāne prof. Ilze Rūmniece. Blaumani godināja ar ziediem un svecēm – baltas un sarkanas rozes pie pieminekļa kārtoja Māra Grudule, Līga Ulberte, Ojārs Lāms, Silvija Radzobe, Ieva Kalniņa un pārējie klātesošie. Sveces tika izvietotas, veidojot vakara puskrēslā gaišu, starojošu gadskaitli 150.

 

 

Ko Blaumanim nozīmēja sarkanas rozes?

Profesore Ieva Kalniņa teica īsu, improvizētu uzrunu, paskaidrojot, kāpēc Blaumanim būtiskas bijušas sarkanas rozes – tieši ar šī toņa rozēm viņš bija devies uz mātes jubileju pirms savas nāves. Tomēr „īstās un garās runas par Blaumani būšot dzirdamas viņam veltītajā konferencē” – martā. I. Kalniņa vēlreiz akcentēja, kāpēc R. Blaumanis ir tik būtiska figūra latviešu literatūrā un latviešu kultūrā kopumā. Un nebūt ne kā sastindzis kultūras kanons vai piemineklis – pateicoties Blaumanim, viņa daiļradei, mums ir vēl par vienu svarīgu gadskārtu tradīciju vairāk: vasaras saulgriežos mums ir būtiski ne vien būt vienotiem ar dabu, dziedāt dziesmas, sirsnīgi līgot, ēst sieru utt., bet arī redzēt „Skroderdienu Silmačos” iestudējumu, kas nenoliedzami palīdz veidot svētku sajūtu. Kā skaidrot „Skroderdienu” fenomenu? Daži teic, tas meklējams „latviešu identitātes saknēs”. Pateicoties Blaumaņa radošajam mantojumam, latviešu priekšstatos vēl pagaidām noturīgi ir dažādi specifiski Blaumaņa radītie cilvēku tipi, kas itin viegli projicējami arī uz mūsdienu sabiedrību, indivīdiem tajā, piemēram, sieviete, kura mīl, kura par spīti visam gadiem ilgi ir kopā ar cilvēku, kuram piemīt spēcīga atkarība no alkohola; un viņa nespēj citādi un, protams, cieš (Un tādu nav mazums! Mūsdienās, protams, lieto terminu „līdzatkarība”!) kā Kristīne. Būtisks un vienmēr aktuāls ir arī paaudžu jautājums. Te, protams, noder līdzības ar „Indrāniem”. Kad jaunie nesaprot vecos, neprot saudzēt agrākajām paaudzēm būtiskas lietas, „saknes”, tad runa ir par „tiem pašiem ošiem”. Tā varētu minēt vēl daudz piemēru. Blaumaņa varoņi nenoliedzami ir folklorizējušies.

 

 

Gandrīz zibakcija

Pasākums noritēja visnotaļ sirsnīgā gaisotnē – profesors O. Lāms pat pajokoja, ka, lai gan izskatās, pavisam īsta zibakcija šī neesot, jo zibakcijas dalībnieki parasti sapulcējas, veic norunāto darbību un pēc tam zibenīgi izklīst, savā starpā nekomunicējot. Tā kā „improvizētā zibakcija” notika tieši Blaumaņa dzimšanas dienā un 1. janvārī (kā zināms, dzimšanas dienu, kā arī Jaunā gada vēlēšanās piepildās noteikti), tad ar īpaši iepriecinošu pārliecību izskanēja ziņa, ka jau šajā rudenī nāks klajā R. Blaumanim veltīta grāmata.

 

 

Rūdolfs Blaumanis – starptautiskajā UNESCO svinamo dienu kalendārā 2012.–2013. gadam

Jāuzsver, ka Rūdolfa Blaumaņa dzimšanas gadadiena ir iekļauta arī starptautiskajā UNESCO svinamo dienu kalendārā 2012.–2013. gadam (līdzās komponista Jāzepa Vītola un ķīmiķa Paula Valdena 150. gadadienai). UNESCO svinamo dienu kalendārs tiek veidots ar mērķi izcelt dalībvalstu īpašo notikumu un personību gadadienas, kas saistāmas ar jaunu ideju attīstību un nozīmīgu notikumu virzību – jo īpaši izglītības, zinātnes, kultūras un citās UNESCO mandāta jomās.

 

 

Šī miniatūrā, svinīgā epizode bija R. Blaumaņa apaļās jubilejas gada ieskaņas pasākums – nelielā „starpspēle” noritēja bez ārējiem skaļiem efektiem, tomēr klātesošo vienotā pārliecība un simpātijas pret R. Blaumani, kā arī maģiskā, nule kā atnākušā gada pirmā pēcpusdiena šim momentam piešķīra visnotaļ iedarbīgu raksturu. Ar dažām sirsnīgā mirkļa epizodēm no „gandrīz zibakcijas” ir iespējams iepazīties klāt pievienotajā fotogalerijā.