Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS

Atskats uz Džūditas Batleres grāmatas „Dzimtes nemiers” atvēršanas svētkiem
Sintija Kampāne
03.01.2013

28. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijas smagnējā un uz vertikāli orientētajā Kolonnu zālē notika amerikāņu poststrukturālisma filozofes Džūditas Batleres (Judih Butler, 1956) grāmatas „Dzimtes nemiers” („Gender Trouble: Feminism and the Subversion of Identity”) atklāšana. Grāmata iznākusi sērijā „Theoria”, apgādam „Mansards” sadarbojoties ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Līgas Sarkanes veidotais grāmatas virsraksta vizuālais noformējums (dinamiskais burta „r” fonts attieksmē pret pārējo burtu fonta statiskumu) simboliski veido dialogu ar „dzimtes nemiera” metaforu.

Iepazīstinot pasākuma apmeklētājus ar grāmatas nozīmi kultūrā, tika atklāta prezentācija, kuru veidoja rezumēts autores darba idejiskais saturs un kompilatīvi paustie būtiskākie pieturas punkti „Dzimtes nemierā”. Tādējādi klausītāji uzzināja, ka „Dzimtes nemiers” ir visietekmīgākā Dž. Batleres grāmata. Lai veiktu feministisko ideju ceļu Latvijā, to tulkojusi Dita Ābola, grāmatai latviski iznākot gadā, kad Dž. Batlere saņēmusi Adorno prēmiju par izciliem panākumiem filozofijā. Prezentācijā tika akcentēts, ka „Dzimtes nemiera” nozīme kultūrā ir radikāls pavērsiens dzimtes, dzimuma un subjekta uztverē, liekot pārskatīt „sievietes” kategoriju feminisma diskursā un jautājumu par izslēgšanas mehānismu darbību dzimtes normu veidošanas procesā. Postulātu, kurš pauž, ka dzimte veidojas kā identifikācija, Dž. Batlere noraida, rosinot saprast performanci kā dzimtes galveno aspektu, ko apliecina sabiedrības tieksme sodīt tos, kuriem neizdodas pareizi iemiesot dzimti. Līdz ar to dzimtes fenomens Dž. Batleres izpratnē ir atkarīgs gan kultūras un sabiedrības iegrožojumiem, kuros bioloģisko nozīmi ietverošais ķermenis tiecas reprezentēties.

Diemžēl grāmatas atvēršanā nepiedalījās ne autore (saprotamu iemeslu dēļ), ne arī grāmatas tulkotāja, taču, paužot notikuma būtisko nozīmi zinātnē, klātesoši bija gan tulkojuma projekta koordinators Jānis Ozoliņš, gan zinātniskā redaktore, pēcvārda autore Sandra Meškova, gan apgāda „Mansards” vadītājs Jānis Oga, kā arī pārstāvji no grāmatas izdevuma finansiālajiem atbalstītājiem – LGBT un viņu draugu apvienības „Mozaīka” un Frīdriha Eberta fonda – Kristīne Garina un Deniss Hanovs.

Grāmatas tekstuālā prezentācija mijās ar vīrišķīgā mūzikas instrumenta akordeona melodijām Liānas Stankēvičas pavadījumā, tādējādi noturot Dž. Batleres „Dzimtes nemiera” lappuses atvērtas.