Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS
Foto no autores personīgā arhīva.
Foto no autores personīgā arhīva.

Pulkstens ar dzeguzi laiku mākoņos sit. Dzeja
Inta Kampara
28.01.2013

pa ceļu slāj andžs un krists un ēķis un viņiem visiem mutes ir un neklausa viņus kreisās kājas jā arī ar tādiem dievs sarunājas

***

atveru acis 

drīz snigs

septiņpadsmit mēs bijām sākumā

pulkstens ar dzeguzi laiku mākoņos sit

noplūkta rudens garša

jūra kā kautrīga meitene pustumsā māj

naksnīgas spuldzes mēlē

miegains kastaņlapas atspīdums

te reiz jau būts

aizveru acis

drīz snigs

***

aiz tās miglas kas nav sākusi velties

aiz tās miglas tu lēniņām nāc

bet pagaidām es vēl nemāku steigties

un sauli tik bieži man aizpogā prāts

 aiz tās miglas kas nav sākusi velties

aiz tās miglas tu lēniņām nāc

reiz aizmirsties lika reiz pelnīti smieties

aiz tās miglas kas nav sākusi velties

aiz tās miglas tu lēniņām nāc

lai ieietu sevī ir vajadzīgs stāds

***

viss ir tik vienkārši.

reizē ar tevi no lietus paglābjas klusums.

tu iespraud man matos pēdējo rudens puķi

un elpo un mīli, un noglāsti.

kapsētas zvani ir tīri,

sidraba krusti sen pakausī velti. tā vienkārši.

ir tādi ceļi, kas sākumā nešķiet pat ceļi,

vien iemīlot

tie top bezgala viegli un balti. tā vienkārši.

***

kad klusē Ieva

kāds vienmēr izrādās gudrāks

un zirgu krēpes naktī melnā

neapliecina pretējo

kad klusē Ieva

runā čīkstošais vēdlodziņš

kam vakarzāļu un kāda elpas smarža

kad klusē Ieva

slēdzene pagriezta uz otru pusi

laiks laužas durvīs un atbildes neput

kad klusē Ieva

drīz modīsies jautājums

***

gribēju izvārtīties rasā

sanāca vien lielā baiba un mazā baiba

pa ceļu slāj andžs un krists un ēķis

un viņiem visiem mutes ir

un neklausa viņus kreisās kājas

jā arī ar tādiem dievs sarunājas

un resnā meitene ko saules mākti zēni zākā

tā arī dievu zin

jo ir reiz vizinājusies tā viņa bārdā

***

kāds atstāja dzidru mēness taku

un stiprus kuģus

noliku bērniņu gulēt gravas malā

starp saulēm divām

starp kazu

tāltālā miestā

kāds kaut ko saberza piestā

te esmu

nu

āboļošanās 

došanās kastaņos

***

man patīk tās degvielas uzpildes dienas

kad ieeju stacijā kā dievnamā viena

izvēlos biezāko hamburgeru

trešo bildi no augšas uz labējās sienas

un lēnām ar baudu notiesāju to

***

šodien satiekot

pēc izcirtuma

pēc meža klajuma

smaržo smaržoja un smaržos mans tēvs

tur ganu dienas pavadīja viņš kā zēns

un sapnim katram bij tur sava vieta

pēc izcirtuma

pēc meža klajuma 

smaržo smaržoja un smaržos mans tēvs

***

mūžīgas un cerību pilnas ir bijušas tavas ciešanas

un ilgas tavas ak kungs

kamēr es stāvēju ezera kreisajā pusē

un gaidīju laiku kurš bija piebriedis pilns kā govs tesmenis

kā asmens kā atvars kā akmens

kaut kas atdalījās nost un sašķīda smieklos tūkstoš

ak kungs

un tad es pametu savas kājas

kā karā reiz un miera laikā tagad daudzi

atglaudu matus no pieres un saskatīt mēģināju to kurš glezno bez mitas

ak tas kurš esi

tik skaists tu esi tad

kad saliec rokas un otas uz manis