Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS
Foto no autora personīgā arhīva
Foto no autora personīgā arhīva

Jaunā studenta piezīmes. Dzeja
Ivars Šteinbergs
19.02.2013

  man visi draugi bāros sēž jau tukšo piekto pinti es viegli varu šņabi dzert bet nepanesu tinti  

I. ŠTEINBERGA STINGO FORMU SAKARĀ

Krāso lūpas violetas
Ziema vīns un trioletas

Izvijas no spalvaskāta
Leduspuķu aromāti

Smalkās metaforu lauskās
Sašķīst meitene no Bauskas

Uzmetis uz pleciem pledu
Blenz kā spogulī iet ledus

 

Ronalds Briedis

 

 

 

 

***

melnbaltos ekrānos žēli kliedz mīmi

narcisi ieslēdz vebkameras

parolē ievadīts pārāk daudz zīmju

šovakar jūra nepaveras

 

dieviņš ir iemidzis mūžīgā svētdienā

darbalaiks ilgāks bāra letēm

mājās bez naudas un gaismas un ēdiena

studenti lasa etiķetes

 

austrumi pārvācas dzīvot pa kreisi

nāriņas pīpē ūdenszāli

cerību dūjām ir atlikti reisi

pēdējais piliens pilns ar sāli

 

 

 

sonets Vērmanes dārzā

 

sēž vīrs, kam rokās svētu rakstu rullis –

‘kas jauns’ – un citas drumslas tukšas slavas.

uz lapām dāmas krustus velk un nulles,

un zaimotāji spēlē karātavas.

 

kā lieldienolas katedrāles smailes!

ikkatru gleznu mazgā rentgenstaros;

grafiti pušķo Siksta griestus kailos;

ar dievmaizītēm parkos pīles baro.

 

pa atkritumiem ložņā kreklā šķībā

kāds vīrs, kas reiz pat skolu beidzis bija

ar divām augstākajām izglītībām.

 

guļ kokos puspievērtā saules acs…

klāt pienāk pašvaldības policija

un zemā balsī pačukst: „šahs un mats.”

 

 

 

 

BURIMĒ

                        t'ain't no sin to take off your skin

and dance around in your bones

 

kā diskobumbas mēness saule

kā saldējums ir rokā kaktuss

uz deju grīdas lēkā kauli

ar dūmiem pildot tukšos traktus

 

dzen saknes brillēs ledus puķe

konfeti birst no mākoņkupra

uz velna balli zibens snuķi

velk eņģeļbērnus ciet aiz čupra

 

nāk klajā jaunais hīts no Brāmsa

un klubos bendes krata galvu

pie durvīm stalta apsargdāma

dur katram vēnā rakstāmspalvu

 

 

 

triolets I

 

kad viļņi sašķeļ bortu driskās

un varavīkšņains spļaujas šļaksts

kļūst kopā kļautas laivas mīkstās

kad viļņi sašķeļ bortu driskās

un vīriem pašķīst miesas sīkstās

ap klāju uzšķilts vētras raksts

kad viļņi sašķeļ bortu driskās

uz varavīksni ceļas plaksts

 

 

triolets II

 

pie zelta mākoņmalas turies

lai pirkstu galiem vairs nav auksts

un sirdī ārdās maigais dūriens

pie zelta mākoņmalas turies

liec roku virsū debess stūriem

lai brūces zied un rētas plaukst

pie zelta mākoņmalas turies

lai pirkstu galiem vairs nav auksts

 

 

 

1.

kad kopā lielmeistari nāk

kam viss par sevi zināms

tie rāmi raugās klusi stāv

to ēnas sasveicinās

 

2.

man visi draugi bāros sēž

jau tukšo piekto pinti

es viegli varu šņabi dzert

bet nepanesu tinti

 

3.

tik slinkais jūtas noguris

ir stipri tikai vājie

no baltām ziemas debesīm

krīt pulksteņrādītāji

 

 

 

***

kam makā tikai spēļu kārtis

un mutē ir vienīgi panti

uz kādu brīdi nāksies pārtikt

no debesīs iekrātās mantas

 

nav palicis vairāk ko saudzēt

neviens vairs otru nekrāps

būs mūžīga reklāmas pauze

un debeszilais ekrāns