Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS

Zudušās grāmatas meklējot VII jeb rotaļāšanās ar Ziedoni?
Madara Eversone
07.11.2013

Šogad Imanta Ziedoņa vārdu piemin itin bieži. Šķiet, nav neviena (vismaz neesmu sastapusi), kurš nezinātu par dzejnieku, kura jubilejai un piemiņai veltīti daudzi pasākumi, vērienīgi sarīkojumi; visu nevar pat uzskaitīt un varbūt arī nevajag. Galvenais ir sajūta, ka Ziedonis latviešu vairuma apziņā turpina dzīvot caur izrādēm, grāmatām, konferencēm, raidījumiem, mūzikas un multimediju diskiem. Viņš ir tepat, nekur nav aizgājis.

Arī es šopavasar atklāju Ziedoni no jauna, jāsaka, vairāk profesionālu interešu vadīta, gatavojot literatūras stundas par izcilā dzejnieka personību un daiļradi.

Atklāti sakot, skolēnu auditorija nebija no vienkāršajām. Jaunieši ir tik ļoti pieraduši pie digitālām tehnoloģijām un vizuālā, kustīgā materiāla, ka galvā šaudījās domas un pārņēma maza panika – kā aizvadīt līdz datorizēto skolēnu apziņai Ziedoņa daiļrades vērtības viņiem saprotamā mūsdienīgā formā, kā izstāstīt prozas vārdos nepasakāmo, tikai dzejas rindās (un zemtekstā) izlasāmo?

Protams, kā kārtīga un apzinīga skolotāja sāku meklēt materiālus un prātot, kā veidot un plānot mācību stundas. Tobrīd (un vēl tagad) likās, ka par Ziedoni vajag runāt citādi, neparasti, ne tā, kā ierasts, it īpaši ar cittautiešu bērniem, kuri ar Ziedoni sastopas pirmoreiz.

Ja ne grāmatā, tad kā? Mūsdienās materiālu un iespēju ir daudz – var papildināt stāstījumu ar prezentāciju, atskaņot skolēniem paša dzejnieka ierunātās epifānijas, tāpat dziesmas un citus muzikālus sacerējumus ar Ziedoņa dzeju, vārdu sakot, ja galva strādā, var izdomāt jebko. Tomēr mana galva negribēja strādāt. Tā kā neesmu Ziedoņa daiļrades pētniece un izcila pazinēja, tad darbs vedās divtik grūti. Meklējot materiālus, saskāros ar problēmu, ka skolas bibliotēka diemžēl neko cerīgāku par mazām Ziedoņa dzejas izlasītēm nepiedāvā. Tad nu nācās izmantot Universitātes bibliotēkas iespējas, un... kopkataloga meklētājā nejauši ievadot atslēgas vārdus, man par lielu prieku atradās arī kas digitāls – Imanta Ziedoņa biogrāfiskais multimediju disks. Vēl nezinot šī DVD saturu, pārņēma prieks, ka nu problēmām gals – viss Ziedonis koncentrēts vienā diskā, pie tam mūsdienīgi, digitāli, interaktīvi – kā jau progresīvam skolotājam pienākas.

Man par pārsteigumu atklājās, ka iespaidīgais multimediju DVD iznācis jau 2008. gadā Dd Studio sadarbībā ar Ddlaboratory. Laikam šis fakts palaists garām, vismaz skolas dzīvē netika īpaši popularizēts, un, protams, žēl, ka skolas bibliotēkā to neatrast, jo disks tiešām ir savdabīga dāvana gan Ziedoņa personības un daiļrades interesentiem, gan skolotājiem. Tas ņemams talkā, lai literatūras stundā savienotu pagātni ar tagadni un, jācer, arī nākotni. DVD atdzīvina dzejnieka personību, uzrunā dzejnieka balsī, lasot viņa dzeju, un ļauj virtuāli ceļot kopā ar Ziedoni cauri laikam un telpai, ieraudzīt pasauli viņa acīm.

DVD vāka noformējums ir noslēpumaini pelēks un rudenīgs, to atdzīvina trīs sulīgi sārtas kļavas lapas, no pelēcīgās miglas pretī raugās pats dzejnieks. Tik vērīgs un domīgs skatiens... liekas, viņš redz cauri skatītājam (lasītājam) un vērtē: sak, vai esi gatavs ienākt mākslīgi radītā pasaulē, kas mēģina imitēt manu dzīvi, un ieskatīties manā dvēselē? Neviļus uzmācas doma,– kāpēc vāka un DVD ievada noformējums ir tik dūmakains, rudenīgi vējains, kad lido gan kļavas lapas, gan āboli? Imants Ziedonis taču dzimis maijā, īstā ziedoņa laikā, tomēr DVD autori viņu portretējuši skarbi rudenīgā paletē... Kāpēc?

Atverot vāciņu, atklājas...dzirnakmens. Tikai Imanta Ziedoņa personības un daiļrades pazinēji teiks, ka tā nav nejauša izvēle, bet saistīta ar dzejnieka kaislību. Vāka noformējums atkārtojas... liekas, laiks apstājies, tālumā skan mūžības jūras šalkoņa. Ceļā aicina baltais zirgs, dzirnakmens, neiztrūkstošā grāmata un mazais Imants ar māsu. Neviļus pieķeru sevi, ka jau ar pirmajiem iespaidiem Ziedonis man liek justies kā bērnībā, jo DVD formātā ietvertais materiāls vedina uz rotaļu; liek atgriezties savdabīgā bērnības istabā, caur kuras logiem var iepazīt savādu – bagātu, krāsainu un īpašu – mūsu kultūras daļu: Imantu Ziedoni. Iepazīšanās ar DVD pirmoreiz šķita vairāk blēņošanās vai rotaļa: atvērt un aizvērt lodziņus, klikšķināt uz āboliem, kokiem, grāmatām u.c. vizuāliem objektiņiem – kā tāda datorspēlīte....

Otro reizi skatījos nopietnāk un kritiskāk; diemžēl arī ar šo DVD nepietiek, lai vidusskolēns apgūtu literatūras programmā iekļauto materiālu par Ziedoņa personību un darbiem. Lai uztvertu simbolos un vizuālajā materiālā iekļauto, jābūt kompetentam un zinošam skatītājam. Tomēr priekšstatu līmenī vai kā papildlīdzeklis DVD var lieti noderēt ikdienas darbā skolā, kā arī citās mācību iestādēs, jo digitālais formāts ar attēlu uzklikšķināšanu, pārskrienot pāri garlaicīgākajām vietām, ir piemērots jauniešu uzrunāšanai, lai rosinātu kaut nedaudz iepazīt Imantu Ziedoni, viņa dzeju un pasaules uzskatu, kas būtībā ir viens un tas pats.

Būtu interesanti papētīt, kā caur fragmentiem un ilustratīvā komiksa formātu Ziedoni ierauga tie, kuru iepazīšanās ar dzejnieku notikusi tikai ar multimediju DVD palīdzību? Kā savādnieku? Tādu, kam piemitis šai paaudzei neizprotams dzīvesveids un pasaules redzējums?

Šobrīd Ziedonis joprojām ir dzīvs un blakusesošs, pieminēts un citēts, bet, vai tā būs pēc gadiem piecdesmit? Un vai nākamās paaudzes sapratīs Imantu Ziedoni bez vārdiem, liekiem komentāriem kā šajā DVD?

Tomēr lai paliek neatbildētie jautājumi… jo disks neapšaubāmi ieinteresē un aizrauj. Ap sirdi kļūst tik gaiši un jauki, ka negribas pamest Ziedoņa virtuālo telpu. Mostas sajūta, ka kaut nedaudz izdevies pieskarties nozīmīgai personībai, sastapt izcilu latviešu dzejnieku, nenogurdinot skatītāju/ lasītāju ar milzīgiem informācijas blāķiem, bet kā rotaļā, viegli... Tā nosaukts arī viens no Ziedoņa dzejas krājumiem, kā arī Imanta Ziedoņa fonds.