Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS
Foto: LETA
Foto: LETA

2014.

31.12.2014

Ubi Sunt komanda vienmēr aizņemtajā un darbiem pilnajā decembrī nolēma izbrīvēt nedaudz laika, lai atskatītos uz aizvadīto gadu un novērtētu, pēc komandas domām, labākās, interesantākās un kāda personiska iemesla dēļ aizraujošākās 2014. gada recenzijas.

Nekādi nevaram izvairīties norādīt uz Ubi Sunt redaktores Jūlijas Dibovskas talantu uztvert viena no latviešu prozas ražīgākajiem autoriem – Paula Bankovska – daiļrades stīgas. Lai gan grāmata „Par lietu dabu” izsauca dažādas reakcijas, nevar noliegt, ka P. Bankovska grāmatā ir kas saistošs tiem, kas pamana detaļas un pievērš uzmanību ikdienas poetizācijas tendencēm, un recenzijā „Šķeļot ikdienu” Jūlija to ir precīzi pamanījusi.

Lai gan šajā gadā no Ubi Sunt komandas „atšķēlās” viens no tās kodolu saturošajiem „gabaliem” – Una Alksne –, ceram, ka viņa tomēr ik pa laikam atcerēsies savus soļus recenziju rakstīšanas laukā Ubi Sunt ietvaros. Viena no interesantākajām recenzijām 2014. gadā, ko Una piedāvāja lasītājiem, – „Ideja pāri cilvēkam” par Osvalda Zebra romānu „Gaiļu kalna ēnā”. Vēsturiskās prozas uzplaukuma periodā latviešu literatūrā ir vērts ņemt vērā literatūrzinātniskus un pamatotus viedokļus – tādus, kādus spēj piedāvāt Unas vērīgais lasījums.

Ik pa laikam Ubi Sunt recenziju loku papildina interesantās Lauras Celmiņas recenzijas. Viņas interešu lokā nereti nonāk grāmatas, kas lielākoties varētu tikt Latvijas grāmatu apskatnieku ignorētas, taču nevar noliegt arī Lauras drosmi recenzēt „vīrišķīgo” Arno Jundzes grāmatu „Putekļi smilšu pulkstenī”. Recenzijā „Saliec savu romānu pats” Laura itin precīzi saskatījusi un ievērojusi A. Jundzem raksturīgo un grāmatā būtisko.

Ikviens Ubi Sunt komandas pārstāvis varētu droši apgalvot, ka Aritas Strodes-Kļaviņas recenzijas ir ļoti interesanti lasīt tāpēc, ka tajās vienmēr klātesoša sava veida vitalitāte un personīgā attieksme, kas tādējādi Aritas recenzijas padara par īpašu fenomenu. Nebaidoties no personīgu atklāsmju izpausmes, Arita lasītājiem vienmēr piedāvā ieskatīties kādā grāmatā no, iespējams, cita skatupunkta. Šoreiz par vienu no saistošākajām recenzijām atzīstam „Cūku terapiju” par Jūlijas Vuori grāmatām „Ruksis” un „Ruksis un krāsas”.

Annas Andersones viedokļi vienmēr ir pamatoti. Dažbrīd viņa kļūst arī skarba, lai gan lielākoties vienmēr uzsver grāmatu pozitīvos aspektus. Taču īpašu ievērību Ubi Sunt komandas vidū Anna izpelnījusies ar recenziju „Kā „iebarot” pusaudzim latvisko dzīvesziņu” par Maritanas Dimsones grāmatu „Rozā kvarca brālība”, kurā ļoti pārliecinoši Anna norādījusi uz vēlmi lasīt kvalitatīvu un oriģinālu literatūru – arī tad, ja tās mērķauditorija ir bērni un pusaudži.

Ubi Sunt bija patiess prieks publicēt Signes Perševicas recenziju „Kā dreboša stirna tur dzīve mīt mana” par Ulriha Bēlendorfa dzejoļu krājumu „Dzejas”. Arvien priecājamies, ka profesores Māras Grudules vadībā un ierosā arvien jauni interesenti pievēršas vācbaltiešu autoru darbu izpētei, atgādinot un arī laikmetīgi apskatot iepriekšējo gadsimtu noskaņas un idejas, ko šādi darbi ietver. Signes recenzija ir šādas iedziļināšanās un sapratnes paraugs.

Būtu grūti iedomāties Latvijas dzejas kritikas ainu bez Sintijas Kampānes. Talantīgā, vērīgā literatūrzinātniece vienmēr sniedz vienus no iespaidīgākajiem un padziļinātākajiem skatījumiem uz kādu dzejas grāmatu. Šogad viennozīmīgi par labāko atzīstama Sintijas recenzija „Jūra izmet tīklus” par Ulda Bērziņa dzejas avīzi „Izšūpojušies. Bibliotēka ostmalā”. Recenzijas rakstīšanas procesā, apjautājoties par sekmēm, Sintija atbildēja, ka ir visai burtiski „iegrimusi” U. Bērziņa iedvesmas grāmatā, rakstot dzejoļus avīzei, – antoloģijā „Jūras nemiers”. Tātad Sintijas viedoklis ir iegūts rūpīgā darbā, iespējams, vienā no vērtīgākajiem Latvijas dzejas kritikā.

Šajā gadā Ubi Sunt autoru loku papildināja Baltijas valstu mākslas un dizaina pārzinātāja Lāsma Semerova, acumirklī piekrītot izteikt viedokli par Igaunijas ievērojamā dzejnieka Artura Alliksāra „Dzeju”. Tā tapa recenzija „Esmu zvaigzne uz galvu reibinoša tukšuma fona”, kurā plašs, detalizēts A. Alliksāra dzejas raksturojums mijas ar dzejas piemēriem, sniedzot visai plašu priekšstatu par igauņu dzejnieka daiļradi.

Ubi Sunt patiesi lepojas ar iespēju un vēlmi publicēt recenzijas ne tikai latviešu valodā un par latviešu literatūru, bet arī krievu valodā un dažreiz par grāmatām, kas iznāk Krievijā. Nevar noliegt, ka šo literatūras daļu ir interesanti apskatīt arī tad, ja politiski ekonomiskā situācija ar kaimiņvalsti ir saspringta. Taču norobežoties no kultūras izpausmēm būtu muļķīgi, un to, ka kultūras saskarsme ir vajadzīga, visvairāk apliecina tekstgrupas „Orbīta” darbība, piemēram, „Orbītas” izdotie bilingvālie dzejkrājumi. Viens no tiem rosināja Svetlanu Pogodinu un Elīnu Kokareviču radīt bilingvālu recenziju И чувствуется, что за этим что-то стоит… / Pa straumi par Semjona Haņina grāmatu „Peldus”/ «Вплавь»Šāds recenzijas veids Ubi Sunt komandai šķiet itin neparasts un uzmanību saistošs, runājot par bilingvāliem dzejkrājumiem. 

 

2014. gads būs īpašs ar to, ka esam ieguvuši latviešu valodā un Leona Brieža latviskojumā tādu grāmatu kā „Spāņu dzejas antoloģija. 20. gs.”. Kā raksta Elīna Kokareviča, tā patiešām ir „Skaista grāmata”, ar kuru varam lepoties un par kuru esam patiesi pateicīgi Leona Brieža pamatīgajam darbam. Recenzijā Elīna norāda uz grāmatas kvalitātēm un nozīmi Latvijas kultūrtelpā, sniedzot iespēju ikvienam latvietim paplašināt savu pasaulskatījumu.

 

Paplašināt pasaulskatījumu novēlam visiem Ubi Sunt lasītājiem un sakām lielu paldies visiem mūsu autoriem!

Laimīgu Jauno gadu,

Ubi Sunt