Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS
Foto no autora personīgā arhīva
Foto no autora personīgā arhīva

savam dievam. Dzeja
Dainis Deigelis
26.10.2015

Dainis Deigelis ir jaunais tētis uz pilnu slodzi, kas turpina iet savu ceļu dzejas pasaulē. Visvairāk viņu šajā ceļā iedvesmo tādi autori kā Ojārs Vācietis, Velga Krile, Inga Gaile, Klāvs Elsbergs. D. Deigelis raksta, jo, kā pats apgalvo, vienkārši nevar nerakstīt.

Dzejniekam

cik skaisti tu sadedz šoruden
            zem apgāzta mēness
            zem Kobeina baltām kokaīna debesīm

neviena kļavas lapa netiek līdzi tavam kritiena ātrumam
vēl naktī spoži deg tevis atstātā burtu sliede
kā lidostas skrejceļš
no kura tu atraujies
uz kura tu neatgriezīsies

 

cik skaisti tu sadedz šoruden
balti paliek pelni
kas nobirst no debesīm
            tad atnāk ziema

 

 

***

māsiņ pildiet ātrāk to šļirci

šajā katafalkā ar bākugunīm

kas tik negudri  traucas pretī visam

un pilnīgi nekam

trūkst elpas

 

vēlos aizmigt

vēlos neredzēt kā

viestrādnieki nozāģē pēdējās zaļās alejas

un to vietā melni tuneļi sakasa paliekas

tās visas pasaules paliekas

ko var nopirkt par naudu

un tad izlikties

ka turpini smaidīt pats pie sava

pārbāztā bēru galda

svētlaimīgs

 

 

 

***

Kur tu liki Bengālijas ugunis

drīz nāks viesi

tie sāks ko nojaust

tu iespied man rokās piecīti

un sūti uz tirgu kur zem letes

Dievs tās ugunis tirgo

 

toreiz viņš iedeva par velti

bet tā visi dīleri rīkojas

uzsēdina uz adatas

tad liek pirkt

 

stāvu naktī pie aizslēgta tirgus

pie dvēseles piecīti piespiedis

raudu

nevar nopirkt

kas reiz Dieva dāvināts

ne par kādu naudu

 

 

 

***

sniegs atnāca pie viņu namdurvīm jūnijā

sniegs nezināja ka aiz durvīm

ziema bija jau sen

jau tad kad mežģīnes aizkaros

ieaudās ar tādām sāpēm

kas rodas pirms pirmā ko

un pēdējā neko

 

aizmirsti pieskārieni sasējuši cilpas

noklīduši skūpsti savelk mezglus

divi sniegavīri karājas pie viesistabas lustras

un šūpojas viens otram garām

 

 

 

***

palikusi tikai tā migla
            kas saēd tev iekšas
            kas slepkavo draugus

un atpakaļskata spogulī
iepūš dvašu lai atvadas
tev nemātu neviens


es tāpēc eju caur viņu
ciešāk tev blakus
it kā nejauši pa laikam
pieskardamies

 

 

***

kad nodegs visi lavandu lauki
un paradīzes ūtrupē pārdos verdzībā dievus
kad pasaulē viss būs izbeidzies
es atbraukšu pie tevis ciemos


līs meteoru lieti
un elles katlos pērsies miesas
paliks nevērtīgs kas pabeigts
un tas kas nepaspēja būt
pār pasauli vien pelni birs


tu nāksi pretī dzimusi no jauna
kā cerība kas nenomirst
pat tad kad tevi nokost atnāk salna

būs tukšums saltu zvaigžņu ziedos
kad pasaulē viss atkal  iesāksies
es atbraukšu pie tevis ciemos

 

 

Draugs

 

tu sevi ieraksti ik dienu

binārās ciparu kombinācijās

globālajā zirnekļu tīklā

tu esi tā retā muša

kas sapinusies tajā

vēl turpini kaut klusi līdzās elpot

un varbūt tāpēc es vēl esmu

tajās dienās kad sāp

kad elpot negribas nemaz

 

rakstu neveiklus stāstus

un lasu ļaudīm skumjas pasakas

***

iekosties dzīvē

iekosties kā badīgam sunim tajā līdz kaulam

dienās kad šķiet ka pasaule grūst

un cilvēces sapņi sadzīti gāzes kamerās

pamāj ardievas

 

izturēt par spīti

gatavam atkal cilvēkam būt

tajā bezpalīdzīgi zombēto svētuļu pūlī

kas tik ļoti mīl savākties un kādam

sajūsmā skandēt Heil

sildoties pie nelasītu tāpēc kaitīgu grāmatu sārtiem

 

iekosties dzīvē, cilvēk, gatavam būt

pielikt kāju priekšā

pavērtiem elles vārtiem

 

 

savam dievam

 

Jūlija no rīta saņēma vēstuli Facebook
Jūlija pārlaida drūmi
dievišķās gaismas pilnās acis saturam
uzsita ar mazo dūrīti pa kosmētikas galdiņu
satraukumā un uzbudinājumā
norāvusi peņuāru no trīsošās miesas
paņēma tālruni
uzspieda numuru
un aizsmakušā balsī
klusi savam dievam jautāja

A kto takoj etat Deigeļis
Bļaģ