Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS
Foto no autores personīgā arhīva
Foto no autores personīgā arhīva

Sablīdusi saule. Dzeja
Agnese Līcīte
03.02.2016

Jaunā dzejniece Agnese Līcīte norāda: „Man dzeja ir gaiss, ko elpoju, – klātesoša jau no bērnības. Man ir svarīgs katras vārds, ko uzrakstu, varbūt tādēļ biežāk ticu zilbju rotaļām, nevis apzinātām atkāpēm, ko pieklātos sasaistīt pantos. Esmu dzīves baudītāja un nevairos no tā, kas man tiek neviļus piespēlēts – arī dzejā.” Viņas dzejoļos nolasāms raupjš romantisms, kuru rada attālināta un nedaudz skarba liriskā „es”.

*

viss taukains

virtuves durvis dvieļi diena

trekni deputāteļi protams

kroplīgs laikmets

tu arī te pili

izsviedrējies caur liepziedu tēju un mani

es nepiedalos

 

 

*

ezoteriskais stulbums

ļubestības viedums un svētie

uzticies

notici

tici

delfīnam ozolā

delīrijam

 

 

*

sešos no rīta istaba smaržo pēc greipfrūtiem

neesam gājuši gulēt

tu vēl uzticīgs kokvilnas mutautiņiem

sēdi gultā iekrampējies

drudžaini slauki no palaga nakti

un runā par ķermeņu siltajām zemēm

es zvēru pie plaušām

nepazīstu nevienu kas tā pārdzīvotu

nevainību

 

 

*

šorīt sablīdusi saule

gribas aizžmiegt acis lai neredzētu

izgrūst kādu smiekliņu

un uzrakstīt pastkarti sev

ar patapinātu pantu

no kāda šķērma dzejraža rindām

tas tik ļoti piegultu mirklim

re pašai prieks

skumjas ir kurlas kuces

kas laizās gar mūsu miesu

 

 

*

esmu bijusi plastmasas sandale

aizmirsta krastā viļņu dauzīta kaija

nobalsināta knābta

arī pūstoša stirna

zem bumbieres dārzā

nekad tu neatdod manus pīšļus

saslauki kaudzē

un vēsturē ieraksti

noderēs

 

 

*

guļu saņurcītās smiltīs

un dīrāju nosistu raudu

gaisma aizslīd liedaga pieburbušajos vaibstos

iztēlojos kapāju priedi

putām uz sāniem garām aizjoņo ērzeļu bars

un tu vairs neesi zars

uz kura

es sēžu

 

 

*

neciešu saldas sejas

dior dāmītes un vīrus smokingos

kuri tumšajās kabatās pamanās paslēpt

gan bērnus gan pagrabu apcirkņus

un sievu sarkanās nagulakas

 

man patīk gaiss

kas elpo atvērtus vēnu krēmus

un spiedzoša vētra prombraucēju izplūdes gāzēs

es mīlu nīdēt visu

kam piemīt pareizība un skaidras atbildes

uz to kas tikai būs

 

vienalga

 

audzēju bērnības pušumus

burciņā blusu

un dedzinu rīkli ar vīnu

no tava dārza