Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS
Foto no autores personīgā arhīva
Foto no autores personīgā arhīva

Lietišķais dārzs. Dzeja
Sintija Kampāne
26.02.2016

Bīstams laiks. Visādi dūmi, sīkas čalas no krūmājiem, visur kuplošana, progresējošā kvantitātē orientēts izplatījums. Gaidi, tūlīt būs.

VOLJERĀ

 

skaties pār plecu

rej eh-eh-eh

kucēns plo-ra-lo-eh-eh-eh

tam priekšā voljers

kā zeķe gar kāju

va-lo-je-ro-eh-eh-eh

viņš rej viņš grib ēst

lai gan aizāķēts tikai pats galiņš

durvis atāķējas kucēns ir apmulsis

eh-eh-eh vai iet laukā eh-eh

zilais deguns pret skopi tērpto rāmi

aizkaitināti peras

 

 

 

ROTAĻLIETA

 

no flīžu līmes pakas suns noplēsis dzeltenu gabalu

un ienesis mauriņā

papīra plēksne gar viņa melnajiem gurniem

četri septiņi pieci viens un tālāk nav redzams

pienenes kā nepaklausīga jakas mala

muša uzsēstas uz papīra salas

un neskatās uz rūcošo purnu emer-rer-reh-eh-eh

suns kasa auss aizmuguri

un saož neparastu svīdumu                                   

kas iztek no dzeltenā papīra izbīstas

un pakas pēdējais dzeltenais gals

pārtop par ģeogrāfisku kaku

 

 

 

BLUĶIS PIE MALKAS

 

ziemā sagādāto malkas bibliotēku

studē cītīgs mušiņu ansamblis

pieneņu dzimta ir attīstījusi

savu antīko sulas mantojumu

un struteņu karaliene izplaiksnī

draudīgus skudru pumpurus

bluķis sēž

 

divas vainaglapu baltās naģenītes

derētu viņam par acīm

apliecinot cienīgo sarga statusu

 

viņš bijis par galdu

viņš bijis par krēslu

viņš bijis par ideju

bet viņa plaisas aizgājušas par dziļu

ko tās meklē viņa snaudošajā lignīnā

 

smagi vadās viņa slīpā sēdvieta

cirvis ievilcis šķērsu ieeju skudrām

kas iztek no struteņu stāviem

 

bluķis bulubuluķis

pamazām saraujas vakara saulē

un paliek par sēdvietu

zinātkāram mušiņu ansamblim

 

 

 

 

CITS BLUĶIS

 

bulubuluķis senredzīgs vieplis

viņa ciklopiskais sāns noklausās

ko ērkšķogās dara kucēns

zobusasinātkārs

 

bulubuluķis saprot

neviens vairs nemīlināsies ar viņu

 

viņš stāv

cirtienu trepe gar sānu no priekšas

viņš stāv

aizmugure pagriežas laiski kā sievietes liekums

viņš stāv

cirtienu trepe pie pamata sākusi izdilt kā spoks

viņš stāv

 

viņš stāv

vāts viņa dubultais gredzenu dumpis

viņš stāv

vāts viņa aprietais pazeminājums

viņš stāv

pie iekaisuša betona apmaļu stūra

viņš vāts

ko vecums darījis paliekam

pie sētas

kur jānoliek jaunie tomātu stādi

 

 

 

 

IZDRUPUŠAIS STŪRIS PIE KŪTS

 

līdz siltumnīcai līdz sienā iemūrētam metāla taisnstūrim

māja ir sākusi brukt tās betona āda ir zudusi

atsedzas ķieģeļu smagana

 

šī siena ir slima ar mitrumu

šī siena ir senu iesnu iespaidota

ķieģelis uz ķieģeļa

un ķieģeis uz ķieģeļa

un slāņi pa pusei atārdās ēnas

ieiet melnajā zemē

akmens sarkans un akmens balts

paliek to sēņainās drupas

 

metāls ar noliektu skrūves slieku

apstājas malā kur beidzas rāmis

un kļūst sevišķi jutīgs

 

ķieģelis uz ķieģeļa

un ķieģelis uz ķieģeļa

ar neizmērāmiem caurumiem riešas

caur betona starpām caur akmeņu pūslīšiem

 

nenosvērts attālums

 

starp drupu izvagotiem ķieģeļu iežiem

drūp mīklains hruščova skrubis

betona krokojums kļuvis grīļīgs

kā piedzēries melnzemi trusis

 

kaularoze kaimiņiene

blakus gaistošā seguma atmiņām

pārsēžas gabaliņu tālāk

 

 

AKMENS DĀRZĀ

 

no siltumnīcas ielejas stiepjas sūnaina mēle

pa to lodā rožaini bruņnieciska dzirnakmens cepure

saprotot savu dekoratīvo misiju

pagriežas 45 grādu leņķī

pret kuplajām ērkšķogu jaunkundzēm

un paliek tā stāvam deviņus gadus

 

sfagnu šķietami paklausīgā diadēma

sāk pakļaut dzirnakmens stāvu

kā akmens blusa barojas tas

un skatās ar zivs aci

 

gar sūnaino mēli skalojas

klusi zaļš zāliena karjers

pirms deviņiem gadiem te sēdēja

meitene ar nokia telefonu

arī dzirnakmens cepure piedalījās

šai pelēkā piesaules faktā

un nokia telefons ieguva

meitenē jaunu teritoriju

 

bet siltumnīcas ieleja izspļauj

ik gadu jaunas modeles

apātija dārzā tur dzirnakmens zivs acs

tumša trubiņa caur šķērsgriezumu

tā kā naba mūžīgi meklē

saimnieku bez trāpīgas gaumes

 

 

 

 

SPAINIS AR AKMEŅIEM

 

tur kur kucēns dzer plēvē ielijušo lietu tur kur kompostā grimst kājas tur kur amonija nitrāta baltie maisi vairs nesatur to par ko liecina skudras aprāpo spaini ar akmeņiem spainis nav vainīgs pie caursistā malas apvalka spainis nav vainīgs pie sarkanā plankuma austrumu pusē akmeņi spainī līdzīgi slīcēja kabatai bet noderētu klasīšu spēlē kā metamie kauliņi spainis nav vainīgs ka nav istaba spainis nav vainīgs pie tirkīza krāsas traipiem kas palikuši no neizmantojama baseina spainis nav vainīgs ka ir pamesta elipse vistālākajā punktā no ieņemtās ainavas spainis ir attaisnots bez tiesneša

tas ir tikai spainis ar akmeņiem