Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS

Par tiem, kas pieradina cilvēkus. Lena Divani „Septiņas dzīves un viena liela mīlestība. Kaķa memuāri“
Juta Ance Romberga
22.09.2016

Autore Lena Divani ir dzimusi 1955. gadā Volosā, Grieķijā. Grāmata „Septiņas dzīves un viena liela mīlestība. Kaķa memuāri“ ir pirmais rakstnieces darbs latviešu valodā. Kā ziņo interneta vietne www.europaeditions.com, arī angļu valodā autore tulkota pirmo reizi. Līdz ar to ne latviešiem, ne plašajām interneta dzīlēm angļu mēlē pārāk skaidra priekšstata par šo Grieķu prozisti nav.

Sākumā jāatklāj dažas problēmas, ar ko jāsaskaras, rakstot par šo grāmatu: Lenas Divani dzimtenē kaķiem ir septiņas, nevis deviņas dzīvības; pati esmu kaķu cienītāja un tieši pirms gada atvadījos no sava desmit gadus vecā runča. Ko iesākt ar šīm problēmām? Ar septiņām dzīvībām nav tik grūti sadzīvot. Ja būtu kādas trīs, tas šķistu pārāk nežēlīgi attiecībā uz mūsu pieradumu un kaķiem. Ar pašas runci ir grūtāk. Nespēju izbēgt no subjektīviem vērojumiem, līdzpārdzīvojumiem un pat asarām grāmatas noslēgumā.

Anotācijā minēts, ka vākos ieskautais papīrs ir romāns. Neiešu strīdēties, bet man tomēr šķiet, ka saturiski šis tas ir noskausts. Drīzāk sauktu to par garo stāstu, jo, šķiet, arī pati autore spēj aprakstīt tikai tik, cik spēj, raitā gaitā pārskrienot pāri vairākiem gadiem, kilogramiem, spalvu kumšķiem un vēdergraizēm galveno varoņu dzīvē. Iespējams, kaķa dzīves ilgums arī ir ietilpināms tikai garajā stāstā, mana cilvēka dzīves pieredze neļauj saskatīt fragmentārās Zaka Cukura dzīves ainās romāna aprises. Attiecību sākšanās iemesls gan laikam ir tik asprātīgs, cik vien varētu būt: kaķis vēlas pēc savas septītās dzīves palikt atmiņā un sabiedrībā, dzīvot mūžīgu dzīvi grāmatas vākos, tādēļ par saimnieci izvēlas jaunu prozisti un pēc labākās sirdsapziņas un visiem spēkiem mēģina iekļūt kādā viņas stāstā. Šī grāmata acīmredzot ir liecība tam, ka viņam tas ir izdevies.

Zaka Cukura iepriekšējo sešu dzīvju pieredze ir ļāvusi viņam kļūt par inteliģentu, ironisku kaķi, kam nav sveši literatūras dižgari un kurš spēj ar viltību un visu citu sev piemītošo īpašību (gan sliktu, gan labu) izrādīšanu panākt savu taisnību. Galvenais varonis iepriekšējā dzīvē bijis bibliotēkas kaķis, tāpēc viņam nav sveši nedz Silvijas Plātas un viņas kaķa liktenis, nedz T. S. Eliots un E. A. Po. Šķiet, ka tādējādi diezgan veiksmīgi grāmatā ir ievīts literatūrvēstures pavediens, kas padara šo grāmatu interesantāku arī tiem lasītājiem, kuru ikdienišķā lasāmviela nebeidzas ar lubenēm un sērijveida izdevumiem, taču tas nebūt nenozīmē, ka lasītājs, kuram literatūrvēsture un literatūras process ir svešs, kādu būtisku grāmatas daļu palaidīs garām. Noteikti ne. Dažādu personāliju un faktu klātbūtne šajā grāmatā netraucē tās vēstījuma raitai attīstībai un uztverei.

Grāmatas pievienotā vērtība ir arī alūzijas un reminiscences, kultūrcitāti, „spārnotie teicieni” latīņu, franču, spāņu, itāļu valodā, kuru atšifrējumi lasāmi piezīmēs grāmatas beigās. Tomēr šo kultūrcitātu nozīme nesniedzas tālāk par vienkāršu asprātību un faktu pieminēšanu. Tie nepiedāvā dziļāk izprast tekstu, un to izmantojumam ir tikai estētisks pamatojums. Teksts tiek padarīts internacionāls, turklāt šis paņēmiens liek domāt par galvenā varoņa savdabīgo izglītotību, taču ne ko vairāk. Asprātīga ir tulkotājas Ivetas Skrastiņas pievienotā atsauce uz Raiņa „Galu un sākumu”, tā nosaucot vienu no grāmatas nodaļām, taču jāatzīmē, ka ne visi oriģinālvalodās ievietotie citāti iekļaujas grāmatā precīzi (tieši no valodas loģikas viedokļa): „Tāpēc esmu spiests atzīt, ka šāda izturēšanās ir nopietns pamatojums casus belli*, un es nekavējoties piesaku karu.“ Rodas iespaids, ka grāmatai ir trūcis literārā redaktora stingrās rokas vai vismaz vērīgākas atbildīgā redaktora acs.

Domājot par attieksmi pret šāda veida tulkotajiem izdevumiem, jāsaka, ka laikam lielajiem izdevējiem ir tendence pašiem savus produktus noniecināt ar nepietiekamu vērību un ieguldīto darbu. Šī grāmata, manuprāt, ir viens no labākajiem „kaķu grāmatu” (ja var piedāvāt tādu žanru) paraugiem, kāds grāmatnīcās atrodams, tāpēc tekstu būtu vajadzējis pagodināt ar vērīgāku redaktora un tulkotāja darbu.

Vēl kāda problēma šīs grāmatas kontekstā — man nav pārāk daudz sakāmā. Ieteikt šo grāmatu kaķumīļiem? Jā, protams, lasāmviela ir viegla, valoda raita un saistoša, saturs ar ironiska humora pieskaņu, taču... Taču jāsaka, ka cilvēkiem bez pieredzes kopdzīvē ar kaķi es neieteiktu to lasīt, savukārt literatūras ierobežošana kādai konkrētai cilvēku „sugai” man šķiet nepieklājīga izturēšanās pret rakstīto vārdu. Šī recenzija man ir sagādājusi gana daudz grūtību tieši vārdu un teikumu radīšanā, jo ir tādi teksti, par kuriem var rakstīt un runāt, desmitkārt pārsniedzot paša darba apjomu, taču šī grāmata ir acīmredzot gana pašpietiekama, lai runātu pati par sevi un izslēgtu iespēju kādam citam daiļrunīgi un izvērsti izteikties par to.

Šīs grāmatas kvalitāte gan mani nepamudinās tamlīdzīgas literatūras turpmākai lasīšanai, jo tomēr uzskatu, ka laiks, ko pavadām, lasot tekstus, ir gana vērtīgs, lai neizšķiestu to ar literārajai gaumei neatbilstošu lasāmvielu. Vienlaikus esmu pārliecināta, ka daudzi būs priecīgi, saņemot iespēju atslābināties un atpūsties šādas literatūras kompānijā. Interesanti ir tas, ka grāmatas mērķauditorija noteikti ir ļoti plaša, jo dzīvnieki gan uz skatuves, gan tekstā ir sauciens pēc uzmanības, ko izrādīs gan jauni lasītāji un bērni, gan nopietnāka vecuma pārstāvji pēc garas un nogurdinošas darbadienas, gan vecāka gadagājuma cilvēki, iespējams, auklējot savu Zaka Cukura sugas brāli.

Apjomā paplānā grāmata, galveno varoņu nelielais skaits, spilgtie personāža dzīves mirkļi ir tas, kas liek aizrauties un uz vienu dienu ļauties Zaka Cukura neparastajam dzīvesstāstam, smejoties, raizējoties, līdzpārdzīvojot kā viņam, tā viņa saimniecei. Banālas anotācijas veidā arī būtu jābeidz runāt par šo grāmatu, jo tā tomēr neko vairāk neprasa, kā tikai vieglu izklaidi, skaidri izprotamu tekstu, ironiju, stilu un valodu, līdz ar to arī recenzijai kā, manuprāt, mimētiskai mākslas formai būtu jābūt līdzvērtīgai dotajam tekstam. Cilvēkiem, kam mājās mitinās kaķis, šī grāmata dos iespēju turpmāk savu mīluli uzlūkot kā vēl cēlāku un īpašāku nekā līdz šim. Grāmata ir „laba" starp „sliktajām“. Vismaz tāda ir izlepuša filoloģijas studenta saprašana.

*Casus belli (latīņu val.) – iegansts karam.