Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS

Skaistuma cena un sievietes ķermeņa vērtība
Anna Freiberga
12.06.2017

Somu rakstniece Sofi Oksanena latviešu lasītājiem jau ir pazīstama ar grāmatām "Staļina govis", "Kad pazuda dūjas" un "Attīrīšanās". Rakstniece kļuva slavena ar vēsturiskajiem romāniem, par kuriem saņēmusi vairākas balvas. Līdz šim Oksanena darbos bija koncentrējusies uz vēsturisko reālismu un aprakstījusi vairākas politiski svarīgas nianses, kas skar Baltijas jūras reģiona iedzīvotāju dzīvi pēc Otrā pasaules kara, bet šķiet, ka romānā "Norma" ("Zvaigzne ABC", 2017) rakstniece nolēmusi pievērsties tādām mūsdienās aktuālām tēmām kā skaistumkopšanas industrijas aizkulises un surogātmāšu bizness, un, protams, viņa nav aizmirsusi uzsvērt sievietes lomu šajā kontekstā.

Grāmatas galvenā varone ir jauna sieviete vārdā Norma, kuras stāsts iesākas ar viņas gatavošanos mātes Anitas bērēm. Anita izdarījusi pašnāvību, nolecot uz metro sliedēm, bet ne Normai, ne kādam citam nav ne jausmas, kas tieši pamudinājis sievieti spert tik traģisku soli. Vismaz sākumā tā šķiet – romāna sižets kļūst par šī noslēpuma šķetinātāju, pamazām atklājot Anitas rīcības iemeslus. Tā kā Normas un Anitas attiecības bijušas ļoti tuvas, Oksanena stāstā uzsvērusi Normas pārdzīvojumus un neizpratni, kas saistās ar mātes nāvi.

Normas māte kopā ar draudzeni Marionu ir strādājusi par frizieri skaistumkopšanas salonā, kur klientēm pieaudzējusi matus. Izrādās, Anitas biznesā liela ietekme bijusi kādam vīram vārdā Lamberts, kurš pēc viņas nāves cenšas panākt sadarbību arī ar Normu. Šeit stāstā Oksanena aktualizē matu pieaudzēšanas biznesa "aizkulises". Cilvēkiem, visbiežāk tieši sievietēm, no saviem matiem biznesa vārdā ir nācies atvadīties jau kopš laika, kad modē nāca parūkas. Piemēram, 19. gadsimtā bija ierasts matus ņemt no psihiatrisko klīniku pacientiem, cietumiem, darba namiem un slimnīcām. Protams, tas notika piespiedu kārtā. Mūsdienās matu pieaudzēšana kļuvusi populāra tieši slavenību un skaistuma blogeru ietekmē, kuri ļoti īsā laikā mēdz krasi mainīt savu stilu un tiešā vai slēptā veidā aicina cilvēkus sekot dažādām stila tendencēm Neapšaubāmi, jau simtiem gadu modes un skaistumkopšanas industrija ir ārkārtīgi nozīmīga, tomēr cilvēki neapzinās, ka tik ļoti populārā un viegli pieejamā matu pieaudzēšanas procedūra aiz sevis var slēpt netīru biznesu, kurā darbojas šaubīgi cilvēki un notiek nelikumīgi darījumi. Šī nav īpaši populāra un bieži sastopama tēma literatūrā, bet Oksanena ir nolēmusi sabiedrībai par to pavēstīt visnotaļ uzskatāmā un tiešā veidā. Kā romānā tiek vēstīts, lielākā daļa salonu dabīgos pieaudzējamos matus iegūst no nabadzīgākajām valstīm: trūcīgās sievietes bieži vien ir spiestas tos pārdot, lai spētu izdzīvot. Netiek noklusēts arī tas, ka sievietes no saviem matiem ir spiestas šķirties pret savu gribu. Tāpat ir zināms, ka matu pieaudzēšanas biznesā tiek izmantoti arī mirušu cilvēku mati.

Stāstā par Normu Oksanena ir uzsvērusi tieši Austrumeiropas valstis un Ukrainu kā iecienītāko matu "donorvalsti", kas nav pašas autores izdomājums, jo Ukraina un Rumānija pēdējo gadu laikā ir vienas no pasaulē visvairāk zināmajām matu eksportētājvalstīm. Protams, Oksanena grāmatā uzsver, ka matu pieaudzēšanas biznesā neatpaliek arī tāda valsts kā Ķīna, bet šeit tāpat valda cīņa par kvalitāti un izejvielu piegādātājiem.

Kā atklājas, Anitu un Normu visu dzīvi saistījis kopīgs noslēpums par Normas pārsteidzoši ātri augošajiem matiem, kas pārdabiskā veidā reaģē uz jaunās sievietes emocijām un bīstamām situācijām. Normas mati reaģē ne tikai uz viņu pašu, bet arī uz apkārtējiem cilvēkiem un viņu nodomiem. Diemžēl Normas mati izrādās viens no viņas mātes biznesa stūrakmeņiem, kas arī novedis Anitu līdz skumjajam iznākumam. Arī Marionai nu draud nepatikšanas, jo Lamberts, izmantojot mātes draudzeni, mēģina panākt, lai Norma atklātu noslēpumu par salonā pieaudzējamo matu piegādes avotu. Lamberts uzskata, ka Norma spītīgi nevēlas šo noslēpumu viņam atklāt, tomēr sākumā grāmatas galvenajai varonei patiešām nav ne jausmas, kas biznesā noticis, līdz viņa sāk pārlūkot mātes atstātos videoierakstus. Kā vēlāk atklājas, jaunā sieviete savus matus ir pārmantojusi no kādas noslēpumainas radinieces vārdā Eva.

Evas stāsts ir saistīts ar 20. gadsimta pastkaršu bumu. Arī Eva, iesaistoties draugam fotogrāfam, savus matus bija pārvērtusi pastkartīšu biznesā. Stāstot par Evu, Oksanena ir akcentējusi faktu, ka attiecīgajā laika posmā fotografēšanās šādām pastkartītēm sabiedrībā bieži vien tika vērtēta negatīvi un sievietes, kuras to darīja, tika nosodītas.

Turpinot pārlūkot mātes videoierakstus, Norma uzzina arī par Lamberta saikni ar nelegālo surogātmāšu biznesu un bērnu tirdzniecību, par ko Oksanena ir nolēmusi atgādināt romānā. Surogasija kļuva aktuāla 20. gadsimta astoņdesmitajos gados un toreiz mainīja sabiedrībā ierastos priekšstatus par maternitāti. Protams, sabiedrībā pret surogasiju joprojām valda nosodījums, un daudzviet tiek uzskatīts, ka surogasija ir necienīga sievietes rīcība, jo arī šādi viņa izmanto savu ķermeni naudas pelnīšanai. Oksanena grāmatā neiztirzā problēmu, kas saistīta ar sabiedrības morālajiem uzskatiem par surogasijas pareizību vai nepareizību, bet ir koncentrējusies tieši uz nelegālo surogasijas biznesu, no kura cieš tūkstošiem sieviešu visā pasaulē. Jāatgādina, ka surogasija joprojām ir aizliegta daudzās pasaules valstīs, tai skaitā arī dažās Eiropas valstīs. Šī iemesla dēļ sievietes meklē surogātmātes zemēs, kurās surogasijas procedūra ir atļauta, vēršoties dažādās aģentūrās, kas nodarbojas ar surogātmātes atrašanu. Bieži vien aiz šīm aģentūrām slēpjas nelegālais surogasijas bizness. Oksanena grāmatā ataino briesmīgos apstākļus, kādos dzīvo sagūstītās sievietes. Oksanena apraksta Lamberta surogasijas biznesu kā "zīdaiņu fabriku", uzsverot tajā valdošo necilvēcīgo attieksmi un atgādinot, ka bieži vien no sievietēm un "nederīgajiem" bērniem mēdz atbrīvoties vienkāršā veidā.

Pēc darba izlasīšanas nākas secināt, ka Oksanenas jaunākā grāmata "Norma " manāmi atšķiras no rakstnieces iepriekšējiem darbiem. Romānu "Norma " varētu klasificēt kā drāmu ar kriminālromāna niansēm, kam cauri vijas arī maģijas elementi jeb "maģiskais reālisms". Tieši Normas neparastie mati sākumā nedaudz samulsina, tomēr vēlāk atklājas, kāpēc Oksanena romānā iekļāvusi šādu tēlu. Kopumā jāsecina, ka "Norma" atšķiras no tā, ko Oksanenas darbu cienītāji ir pieraduši lasīt, tāpat ir mainījies arī rakstnieces izteiksmes stils, tomēr, par spīti iepriekš minētajam, romānā joprojām jūtama Oksanenai raksturīgā balss.