Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS

Redakcijas sleja. Par grāmatām un grāmatplauktiem
Zita Kārkla
04.09.2017

Bērnībā manā istabā, kas pildīja arī ģimenes viesistabas funkciju, vienu sienu aizņēma grāmatplaukts, kurš sniedzās līdz pat griestiem. Plauktos, kurus varēju aizsniegt, man reizēm patika pārkārtot grāmatas pēc to izmēriem vai pēc krāsām. Vēlāk, kad iemācījos lasīt, kārtoju pēc autoriem. Studiju sākumā kārtoju pēc žanriem. Tad nošķīru latviešu un ārzemju autorus. Vēlāk latviešus un ārzemniekus sajaucu kopā, bet vienā skapī bija rakstnieki vīrieši, kamēr otrā – rakstnieces sievietes, lai būtu parocīgāk, jo pētīju sieviešu rakstīto literatūru.

Pirms kāda laika tiku pie grāmatu skapjiem ar stikla durvīm savai apjomīgajai, putekļainajai grāmatu kolekcijai, kuru veidoja no vecmāmiņas – latviešu valodas un literatūras skolotājas – mantotie latviešu klasiķu teksti, manu filoloģijas studiju laikā uzkrātās grāmatas, kādas trimdas latviešu kundzes atstātā bibliotēka, kurā numurētā kārtībā atradās teju vai visi "Grāmatu Drauga" izdevumi. Turpinot studijas, klāt nāca arvien jauni un jauni dažādos veidos iegūti sējumi. Vienā no vasarām pieliku vēl pāris plauktus virs klavierēm, bet pēc kāda laika sāka veidoties arī stabils grāmatu tornis uz grīdas blakus klavierēm.

Jāatzīst, ka lielākā daļa grāmatu no šīs kolekcijas gadiem nav pat aiztiktas, arī tās grāmatas, kuras plauktā nonākušas ar vēlmi "tās es noteikti kādreiz gribētu izlasīt" – un tur arī pazudušas. Kā akā iekritušas. Iespējams, esmu mantojusi ne tikai grāmatas, bet arī azartisku grāmatu uzglabāšanas, krāšanas un pirkšanas dzinuli. Līdz šovasar – te jāpiebilst, ka mana attieksme pret īpašumu mainījusies arī zero waste filozofijas ietekmē, ­– vēlmē atbrīvot savu dzīves telpu no nevajadzīgā, dodot iespēju citiem lietot to, ko es pati nelietoju, nolēmu ķerties arī pie grāmatām, paturot tikai tās, kuras šobrīd ir profesionāli nepieciešamas un tās, ... kuras sagādā prieku. Gan saturiski, gan sajūtu līmenī. 

Šobrīd esmu procesā, jo šķirošanai ir vajadzīgs laiks. Taču jau kārtošanas pirmajā pusstundā uzdūros necilai burtnīcas paskata grāmatiņai plānos, apbružātos vākos – Annas Sakses "Pasakas mazajiem" (1960) ar autores ierakstu "Grobiņas vidusskolas pionieriem – pasaku lasītājiem. Anna Sakse 1960. gadā" –, par kuras esamību man nebija ne nojausmas.   

Kādas grāmatas atrodas tavā grāmatplauktā, un kāpēc?