Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS

Ja es būtu grāmata, man patiktu novecot
Velta Voicioneka
11.09.2017

Vai tev kādreiz ir ienācis prātā, ko tu darītu, ja būtu kāda īpaša lieta, piemēram, grāmata? Ko tu domātu, teiktu, kā smaržotu? Portugāļu rakstnieks Žozē Žorži Letrija (José Jorge Letria, 1951) ir par to domājis un savas domas apkopojis darbā "Ja es būtu grāmata" ("Liels un mazs", 2017, no portugāļu valodas tulkojis Edvīns Raups). Žoržē Žorži Letrija ir bērnu un jauniešu literatūras autors, žurnālists, dramaturgs, dzejnieks un pat politiķis. Viņa grāmatas ir tulkotas spāņu, franču, angļu, krievu, rumāņu, latviešu un daudzās citās valodās. Rakstnieks ir saņēmis arī vairākus prestižus literāros apbalvojumus, piemēram, Prémio de Poesia Florbela Espanca (Florbelas Espankas dzejas balva 1984), Prémio Literário Ferreira de Castro (Ferreiras de Kastro literatūras balva 1987, 1989, 1992) un citus.

Grāmata ir plāna, taču katrā lappusē – vienā teikumā – pateikts ļoti daudz. Šim nelielajam darbam nav sižeta: tas nav ne stāsts, ne romāns, tie ir domugraudi par grāmatas izjūtām vai arī par to, ko justu cilvēks, ja viņš būtu grāmata. "Ja es būtu grāmata, man patiktu savu lasītāju redzēt brīvu un nevaldāmu," kādā lappusē grāmata zirgs saka lasītājam. Lappuses grāmatā nav numurētas, jo nav svarīgi, kādā secībā tā tiek lasīta, to var darīt gan klasiski – no sākuma līdz beigām –, gan arī pavisam otrādi: no beigām uz sākumu. Grāmata ir paredzēta bērniem, lai gan to tikpat labi var lasīt pieaugušie. Šo nelielo darbu var izlasīt ļoti ātri, un tas atstāj patīkamu pēcgaršu, gribas to pāršķirstīt vēl un vēl. Grāmatiņu papildina minimālisma stilā ieturētas ilustrācijas, kuru autors ir Letrijas dēls Andrē Letrija (André Letria). Ilustrācijas grāmatai ļauj iejusties dažādās "lomās" – tā ir kuģis, laterna vai, piemēram, slota.

Mazajiem lasītājiem domas par grāmatas izjūtām ļaus iemācīties to novērtēt daudz vairāk.  Pieaugušajiem darbs palīdzēs atcerēties, cik īpaša nodarbe ir grāmatu lasīšana, ka grāmata ir kaut kas vairāk par parastu burtu un vārdu savirknējumu. Izlasot šo darbu, es atcerējos laikus, kad vēl mācījos vidusskolā un visu brīvo laiku veltīju grāmatu lasīšanai. Atceros, ka vasaras brīvlaikos izlasīju vairākus desmitus grāmatu. Pārtraucu to muļķīgu iemesla dēļ – tam sāka pietrūkt laika. Taču šī darba apjoms to ļāva izlasīt teju vienā elpas vilcienā, liekot noticēt, ka man atkal būs laiks, lai iegrimtu grāmatās uz vairākām stundām vai dienām. Letrija ne tikai liek domāt par lasīšanas procesu vai grāmatu kā priekšmetu, bet arī atgādina, ka mēs varam būt tie, kas vien vēlamies būt. Tieši to ir svarīgi iemācīt bērniem. Un to ir svarīgi atcerēties arī pieaugušajiem. Būtībā darbs nav tikai par lasīšanu vai grāmatām, tas ir par to, ka fantāzijai nav robežu. Interesanti – šī bija pirmā grāmata, kurā es varēju sevi iztēloties kā stāsta galveno varoni.

Mans mīļākais Letrijas darba citāts: "Ja es būtu grāmata, es smaržotu liegi kā diena bez datuma, kurai otras līdzīgas nav." Šie vārdi man liek domāt ne tikai par grāmatas smaržu, kura ļauj sirdij priekā ietrīsēties, bet arī par cilvēka personības unikalitāti. Mēs katrs esam citāds, katrs kustamies, smaržojam citādi, mums otra līdzīga nav. Mēs paši esam grāmatas, kas veido īpašu stāstu. Katra mūsu diena ir citāda, katrā mūsu lappusē ir atšķirīgas ilustrācijas. Un tieši ar savu citādumu mēs esam skaisti. Arī es pati aizdomājos, ko darītu, ja būtu grāmata. Tad man nebūtu bail novecot. Tad es labi smaržotu un cilvēki izturētos pret mani ar dziļu cieņu. Šobrīd es šo domu cenšos paturēt prātā, lai mazinātu savas bailes.

Grāmatas pēdējais teikums skan šādi. "Ja es būtu grāmata, es vēlētos dzirdēt par sevi: "Šī grāmata tiešām pārvērta manu dzīvi." Nevēlos izklausīties banāla, bet – kaut kādā mērā arī šī grāmata ietekmē lasītāja dzīvi. Tā atgādina, kā priecāties par vienkāršiem ikdienas sīkumiem. Atgādina, cik daudz prieka rada lasīšana. Un liek padomāt par daudz dziļākām tēmām, piemēram, par to, kas mēs esam un kas gribam būt. Tā sasilda ar vienkāršību un kvalitatīvām ilustrācijām. Tā liek padomāt par to, ko tu justu, ja būtu kāds cits, nevis tas cilvēks, kas esi tagad.