
Brīnumpasakām raksturīga diezgan drastiska darbība – varoņi cits citu apmāna, galina, griež galvas nost. Guntis Pakalns skaidro: "Klasiskajā brīnumu pasakas struktūrā ir trīs pārbaudījumu veidi – sākumā tiek pārbaudītas varoņa spējas būt līdzjūtīgam, attapīgam, un viņš iegūst zināšanas vai brīnuma līdzekli, kas noderēs tālāk. Centrālais pārbaudījums nereti ir pūķa uzvarēšana un/vai nolaupītās/noburtās princeses atbrīvošana – arī tas var tikt trīskāršots, un katru reizi pieaug pretinieka spēks un baismīgums. Un tad seko papildu pārbaudījums – mājupceļā izvairīties no briesmām un savu palīgu ļaunprātības. Nereti varonis pēc tam uz noteiktu laiku paslēpjas… Šādās pasakās pētnieki saskata arī senas pusaudžu iesvētību rituālu pazīmes – ir simboliski jānomirst, jānolaižas pazemē, jāpadzīvo nabadzības pasaulē, jādodas ceļojumā un jāuzvar savi iekšējie dēmoni, lai iegūtu pieredzi, kas dod tiesības būt pieaugušam un atbildīgam par citiem. Tā pasakas palīdz bērnam kļūt par pieaugušu cilvēku un pieaugušajam – kļūt atbildīgam par to, kas notiek šajā pasaulē."
Grāmatas māksliniece Gita Treice ilustrējusi un dizainējusi ap 100 grāmatu, vairāk nekā 20 no tām saņēmušas apbalvojumus Latvijas un Baltijas mērogā. Par vadmotīvu brīnumpasaku grāmatas mākslinieciskajam konceptam māksliniece izraudzījusies vakara krēslu – tas ir brīnumu laiks, kad realitāte atkāpjas un skalu, sveču vai pavarda uguns gaismā tiek sacerētas un stāstītas pasakas.
Švīkas un dūmaka viņas ilustrācijās kļūst par īstiem, drošiem un neapstrīdamiem vizuālās realitātes elementiem, kas dod vaļu uztverei un iztēlei. Gitas Treices zīmēto tēlu ieplestās acis raugās no šīm švīkām un dūmakas kā no īstas, apaļas pasaules, ko mēs neredzam, bet kurai ticam. Cauri noslēpumainajai dūmakai vīd spocīga, zeltaina gaisma, un gaismas atspīdumi kā maldugunis izbirst pa grāmatu.
Sastādītāja Inga Karlsberga
Priekšvārds un komentāri: Guntis Pakalns
Māksliniece Gita Treice
Tulkojums angļu valodā: Kaija Marisandra Straumanis