CONFERENCE
*
viss taukains
virtuves durvis dvieļi diena
trekni deputāteļi protams
kroplīgs laikmets
tu arī te pili
izsviedrējies caur liepziedu tēju un mani
es nepiedalos
*
ezoteriskais stulbums
ļubestības viedums un svētie
uzticies
notici
tici
delfīnam ozolā
delīrijam
*
sešos no rīta istaba smaržo pēc greipfrūtiem
neesam gājuši gulēt
tu vēl uzticīgs kokvilnas mutautiņiem
sēdi gultā iekrampējies
drudžaini slauki no palaga nakti
un runā par ķermeņu siltajām zemēm
es zvēru pie plaušām
nepazīstu nevienu kas tā pārdzīvotu
nevainību
*
šorīt sablīdusi saule
gribas aizžmiegt acis lai neredzētu
izgrūst kādu smiekliņu
un uzrakstīt pastkarti sev
ar patapinātu pantu
no kāda šķērma dzejraža rindām
tas tik ļoti piegultu mirklim
re pašai prieks
skumjas ir kurlas kuces
kas laizās gar mūsu miesu
*
esmu bijusi plastmasas sandale
aizmirsta krastā viļņu dauzīta kaija
nobalsināta knābta
arī pūstoša stirna
zem bumbieres dārzā
nekad tu neatdod manus pīšļus
saslauki kaudzē
un vēsturē ieraksti
noderēs
*
guļu saņurcītās smiltīs
un dīrāju nosistu raudu
gaisma aizslīd liedaga pieburbušajos vaibstos
iztēlojos kapāju priedi
putām uz sāniem garām aizjoņo ērzeļu bars
un tu vairs neesi zars
uz kura
es sēžu
*
neciešu saldas sejas
dior dāmītes un vīrus smokingos
kuri tumšajās kabatās pamanās paslēpt
gan bērnus gan pagrabu apcirkņus
un sievu sarkanās nagulakas
man patīk gaiss
kas elpo atvērtus vēnu krēmus
un spiedzoša vētra prombraucēju izplūdes gāzēs
es mīlu nīdēt visu
kam piemīt pareizība un skaidras atbildes
uz to kas tikai būs
vienalga
audzēju bērnības pušumus
burciņā blusu
un dedzinu rīkli ar vīnu
no tava dārza
