Čili litānija pret sāpēm

Johannas Sinisalo "Saules kodols" vēsta par distopisku valsts iekārtu, kurā sabiedrība sadalīta sievietēs un vīriešos, bet indivīda personība nav būtiska. Šī interesantā Somijas sabiedrība tiek nosaukta par eisistokrātiju jeb "labklājības varu", kuras valdības svarīgākais uzdevums ir sekmēt tās pilsoņu vispusējo labklājību. Tajā ir aizliegtas visas baudas, bet par bīstamāko narkotiku tiek uzskatīti čili pipari. Sinisalo rādītajā Somijas sabiedrībā pastāv divi sieviešu tipi: elojas jeb femisievietes un morlokas jeb neitrisievietes. To, kāpēc sievietes un vīrieši piedzimst tieši šādi un nekad kā "jaukts tips", nosaka gēni. Gēnu anomālijas dēļ grāmatas galvenā varone Vanna jeb īstajā vārdā Vera ir morloka, kas piedzimusi elojas izskatā. Jau agrā bērnībā bērni tiek novērtēti un izšķiras viņu likteņi. Elojas tiek uzskatītas par skaistām, un viņām ir likumīgas tiesības precēties un vairoties. Elojas ir sabiedrībai vēlamas. Tipiskai elojai ir blondi mati un vājas prāta spējas. Eloju galvenais uzdevums ir apgūt mājsaimniecības prasmes un apprecēties. Johanna Sinisalo izmantojusi stāstā seno sabiedrības stereotipu par to, ka skaistai sievietei nav jābūt gudrai un jāiejaucas vīriešu darīšanās. Grāmatā visas elojas noteiktā laikā tiek pārsauktas citos vārdos, pievienojot galotni -anna, kas šīm sievietēm vēl vairāk liek zaudēt savu identitāti un unikalitāti. Viņas ir kā krāsainu tērgājošu putnu bars, kam svarīgas intrigas, kruzuļi un vīrieši. Savukārt morlokām tiek piedēvēti fiziski trūkumi, viņas neuzskata par izskatīgām un uztver kā darbaspēku vienkāršu uzdevumu veikšanai. Morlokas tiek sterilizētas, lai nespētu vairoties un nepareizā sieviešu suga izzustu. Stāstā tiek uzsvērts, cik slikti ir piedzimt par morloku, jo tad daudz kas tiek liegts un nav sasniedzams. Lai arī eloju dzīve tiek uzskatīta par vieglāku, patiesībā šķiet, ka viņas cieš vairāk, jo nevienam nerūp viņu eksistence. Tādu eloju ir daudz – vietā vienmēr var atrast kādu citu. Arī vīrieši tiek iedalīti divās grupās – masko un mīnusvīriešos. Masko tiek uzskatīti par labāku šķiru, un viņi ir sabiedrībai vēlami. Masko ir tiesības piedalīties pārošanās tirgū, lai izraudzītos sev patīkamu eloju. Masko lielā mērā nosaka savas elojas turpmāko likteni, jo viņa, būdama vājāka, ir atkarīga no sava vīra. Turpretim mīnusvīrieši fizisko ierobežojumu vai trūkumu dēļ tiek izslēgti no pārošanās tirgus, un viņu dzīve ir tikpat apgrūtināta kā morlokām. Atšķirībā no sievietēm vīrieši tik atklāti netiek nošķirti pēc savām prāta spējām, tomēr stāsts liek noprast, ka tipisks masko atbilst priekšstatam par iedegušu fitnesa treneri ar sliktām manierēm. Protams, ir arī izņēmumi. Masko un eloju pasaulē valda intrigas un nodevība. Masko nekad netiksies ar morloku, bet morlokai nav ļauts tikties ar masko. Tas tiek uzskatīts par kaut ko nepareizu un nedabisku. Lai arī Sinisalo stāstā nemin to, kas tieši pārvalda Somiju un tajā radīto sistēmu, neviļus nākas aizdomāties, ka tā ir vīriešu radīta pasaule, kurā gudri un domājoši indivīdi ir nevēlami, it īpaši sievietes. Verai visu dzīvi ir jāslēpj sava īstā būtība un jāizliekas par tipisku eloju, lai viņu nepiemeklētu grūts liktenis. Par laimi, viņa ir neparasti gudra un spēj pārliecinoši izlikties, lai gan nokļūst situācijās, kurās viņas identitāte teju tiek atklāta. Verai ir māsa Manna jeb Mira, kas ir piedzimusi par eloju, un tas palīdz Verai apgūt atbilstošās iemaņas. Šo noslēpumu glabā abu vecmāmiņa Auliki un jauns masko Jare, ar kuru Verai vēlāk izveidojas romantiskas attiecības. Abām māsām izaugot, viņas aizvien vairāk atsvešinās, un rodas arī neapzināta sāncensība. Veru neinteresē "eloju lietas", tomēr viņai izdodas pārspēt savu māsu teju it visās Mannai svarīgajās jomās, un tas, protams, izveido plaisu abu māsu attiecībās. Vera to pārdzīvo, bet neko nespēj mainīt. Savukārt Mannas emocionālā un garīgā pasaule ir apbrīnojami vienkārša, tāpēc viņa nespēj pamanīt Veras izlikšanos un negatīvās emocijas, kas rodas abu māsu konflikta dēļ. Manna nepamana arī pašu konfliktu, jo tik sarežģīti domāt viņa nespēj: viņai māsa vienkārši kļuvusi par sāncensi. Manna apprecas, un Verai rodas nelabas aizdomas par to, ka māsas laulības dzīve nav pārāk saulaina. Bažas raisa arī ziņa par vecmāmiņas Auliki mīklaino nāvi. Pēc kāda laika Manna vienkārši pazūd, un neviens, izņemot Veru, neinteresējas, kur viņa pazudusi. Elojas pazūd bieži, un netiek meklētas, tāpēc arī Manna nav izņēmums, bet mēģinājumi māsu atrast varētu nodot Veras morlokas būtību, jo elojai nekas tāds nekad neienāktu prātā. Lai sevi nenodotu, māsas meklēšanai Vera izmanto Jares palīdzību.

Vera ir kļuvusi atkarīga no Somijā stingri aizliegto un narkotisko čili lietošanas, jo kapsaicīns to sastāvā palīdz aizdzīt depresiju un sāpes. Romānā čili tiek piedēvētas īpašības atbrīvot cilvēka prātu un uzlabot tā spējas: jo asāks čili, jo lielāks tā efekts. Līdzīgi kā reālās pasaules strīdos par marihuānas kaitīgumu, tā grāmatā Somijas valdība cenšas čili lietošanu apkarot, un tās Veselības inspekcija izplata dažādus propagandas materiālus, kas parāda čili negatīvā gaismā. Tas gan netraucē Verai turpināt lietot šo garšvielu sajaukumu un iesaistīties avantūriskā čili audzēšanas pasākumā ar mērķi radīt ārkārtīgi asu čili piparu. Ar šo garšvielu palīdzību Vera piedzīvo ekstāzisku un pārpasaulīgu lidojumu, kura laikā atklāj, kas noticis ar viņas māsu, un pārtrauc viņas ciešanas.

Johannas Sinisalo "Saules kodola" vēstījumu veido Veras pieredzes izklāsts un viņas vēstules māsai Mannai, kurās Vera stāsta par savām atmiņām un pārdzīvojumiem, tomēr grāmatā parādās arī kaut kas no Jares skatpunkta. Tāpat vietām rakstniece iekļāvusi arī dažādus paskaidrojumus un izvilkumus, padarot stāstu lasītājam interesantāku un vieglāk saprotamu. Pati Somija stāstā kļuvusi par noslēgtu un stingri kontrolētu valsti, kurā cilvēktiesības gandrīz vairs nepastāv, jo viss ir pakārtots valsts sistēmai. Lielāko daļu lasītāju noteikti šokētu stāsta nesaudzīgums un visnotaļ ikdienišķā manierē pasniegtās tēmas par sieviešu domestikāciju un sabiedrības šķirošanu. Par spīti tam, ka šī varbūt nav viegli uztverama literatūra, "Saules kodolu" lasīt ir aizraujoši: pavisam noteikti jāuzteic arī labais tulkojums, jo grāmatas valoda nav zaudējusi savu noskaņu un dabiskumu. Nedaudz vilties tomēr liek romāna beigas: lai arī stāsts  ir pārdzīvojumu un intrigas pilns, tā atrisinājums šķiet pārāk sasteigts un vienkāršots.