CONFERENCE
Plkst. 20:00 Hāgenskalna komūnā, Nometņu ielā 49, Rīgā.
Autore dzeju salīdzina ar garīgo brīvību, kas dota cilvēkam un ko tam nav iespējams atņemt pat ļoti ierobežojošos apstākļos. Dzeja ir dzīves veids un skatu punkts. To nav iespējams apgāzt vai atspēkot, vai raksturot kā pareizu vai nepareizu. Dzeja ir neaizskarama. Autore savā dzejā mēģina rast atbildi uz jautājumu kā sievietei sadzīvot ar savas esamības trauslumu, kā izbēgt no pašiznīcināšanās slazdiem, kur atrast mierinājumu un patiesību. Cilvēka dabā ir ilgas pēc mūžīgā un absolūtā, cilvēka dvēseles struktūra ir nesavietojama ar šo pasauli, ko raksturo iznīcība. Autores dzejas liriskā varone uzskata, ka nedrīkst aizmālēt sev acis ar lētu optimismu, labāk sastapties ar patiesību.
, studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā kultūras teoriju un Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā teoloģiju, pašlaik studē muzeoloģiju maģistra programmā Kultūras akadēmijā. Strādā Memoriālo muzeju apvienības Raiņa un Aspazijas muzejā. Savulaik iemēģinājusi roku lugu, stāstu rakstīšanā, patreiz raksta dzeju, līdz šim publicējusies interneta žurnālos un periodiskajos izdevumos.){kind=link}