Akcija: mākslas darbi un to leģendas rakstnieku u. c. kolekcijās - 12. novembris

Programmā:

• Aleksandra Čaka draugi Jānis Plase, Kārlis Baltgailis un Aleksandrs Junkers

Virtuālā prezentācija “Dzejniekam piederošā gleznu kolekcija jeb etīdes par Jāņa Akuratera draugiem – Konrādu Ubānu, Valdemāru Toni, Oskaru Kalēju un Niklāvu Strunki” Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis muzejs, Lāčplēša iela 48/50–14

• Literāti Romana Sutas un Aleksandra Beļcovas portretējumā

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, Elizabetes iela 57a–26

• Gleznas dzimumdienas rītā

Andreja Upīša memoriālais muzejs, Brīvības iela 38–4

• Teodora Ūdera, Jāņa Roberta Tilberga, Konstantīna Korovina un citu mākslinieku darbi Raiņa un Aspazijas īpašumā

Raiņa un Aspazijas māja, Baznīcas iela 30 Biļetes „Biļešu Paradīzes” kasēs. Biļetes cena – EUR 7,00 Pirms pasākuma biļetes Aleksandra Čaka muzejā – EUR 7,00 Papildus informācija: katram_sava_riga@inbox.lv, tālr. 26703293 Personiskās mākslas darbu kolekcijas nereti ir pamatā muzeju atklāšanai. Taču šādas kolekcijas parasti veidojas citādi nekā muzeji. Tās netiecas atspoguļot ne mākslas vēstures notikumu secību, ne arī dokumentēt kāda mākslinieka radošo attīstību. Kolekcijas veido gan dāvinājumi, gan speciāli pasūtīti un iepirkti darbi. Un vēl – nozīmīgi ir ne tikai paši mākslas darbi, bet arī tā „smalkā garīgā saite”, kas vieno kolekciju ar tās īpašnieku un pastāsta gan par viņa gaumi, gan draugu loku. Arī rakstnieku un dzejnieku memoriālajos muzejos ir iespējams ieraudzīt brīnišķīgus mākslas darbus, kas savulaik ir viņiem dāvināti, speciāli pasūtīti vai no māksliniekiem iegādāti. Ar vairāku latviešu vecmeistaru gleznām un grafikām būs iespēja iepazīties 12. novembra ceļojumā/akcijā MĀKSLAS DARBI UN TO LEĢENDAS RAKSTNIEKU, DZEJNIEKU UN MĀKSLINIEKU KOLEKCIJĀS. Aleksandra Čaka dzīvoklī ciemojušies daudzi mākslinieki. Čaks bijis literātu un mākslinieku biedrības “Zaļā Vārna” biedrs, iesaistījies izstāžu veidošanas darbā. Kad draugi nākuši ciemos pie dzejnieka, pa laikam atnesuši savus jaunākos darbus, līdz ar to viņa dzīvoklī izveidojusies neliela latviešu mākslinieku darbu kolekcija. Starp Aleksandra Čaka draugiem bija Jānis Plase, Kārlis Baltgailis un Aleksandrs Junkers. Vienīgā monogrāfija, ko dzejnieks savā mūžā uzrakstījis un izdevis, ir veltīta Jānim Plasem. Virtuālā prezentācijā būs iespēja iepazīt arī mākslas darbu kolekciju, kas savulaik piederējusi dzejnieka Jāņa Akuratera ģimenei, kuras tuvo draugu lokā bija Valdemārs Tone, Konrāds Ubāns, Oskars Kalējs, Niklāvs Strunke, Jānis Zegners. Ceļojuma turpinājums – Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. Aleksandras Beļcovas radošajā mantojumā ir vairāki latviešu rakstnieku un dzejnieku portreti, kas tapuši laikā no 20. gs.20. gadu sākuma līdz 70. gadu beigām. Sākumā tas notika spontāni, bet vēlāk, 70. gados, viņa apzināti veidoja portretu sēriju. Ar dažiem no portretētajiem literātiem Beļcovu vienoja ilgstoša draudzība, ar citiem modeļiem viņa sadraudzējās portretēšanas laikā. Atmiņas par to glabā mākslinieces veiktie pieraksti, sarakste un vairākas autobiogrāfijas. Romans Suta savulaik portretējis dzejnieku Viktoru Eglīti, ilustrējis daudzas dzejoļu krājumus un prozas grāmatas. Viena no ceļojuma pieturvietām – Andreja Upīša memoriālais muzejs, kurā apskatāmi Roberta Tilberga, Jāņa Gaiļa, Kārļa Melnbārža, Aleksandra Zviedra, Eduarda Kalniņa, Kārļa Sūniņa, Aleksandra Junkera, Friča Rožudārza un Jāņa Beļecka mākslas darbi. 1970. gadā grāmatā “Rudens zelmenis” Andrejs Upīts rakstīja: “It īpaši ievērīgs un sajūtīgs lasītājs un skatītājs, aplūkodams pat tikai tās gleznas pie manu istabu sienām, droši vien kādās detaļās uztvers zināmu tuvu radniecību arī ar tā sauktajām “dabas ainavām” manos romānos. Es patiešām esmu no tām un daudzām citām mācījies – tomēr nekļūdams par gleznotāju.” Akcijas ceļojuma noslēgums Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30, ko pēc restaurācijas atklāja šoruden. Dzejnieku dzīvoklī skatāmi Teodora Ūdera, Jāņa Roberta Tilberga, Kārļa Siliņa, Alberta Prandes, kā arī krievu mākslinieka Konstantīna Korovina darbi. Rainis un Aspazija ļoti interesējās par sava laika mākslu un, pat ja neatzina, piemēram, dekadentismu, tomēr pārzināja to un sekoja līdzi šīs mākslas attīstībai – tas parādās, piemēram, Aspazijas izvēlēto pastkaršu tematikā, kas glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Abi dzejnieki uzturēja samērā ciešas attiecības ar sava laika māksliniekiem Latvijā – Rainis, neraugoties uz to, ka bija modernisma pretinieks, bija laulību liecinieks Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas kāzās. Papildus informācija: katram_sava_riga@inbox.lv, 26703293 (Maira Valtere, pasākuma kuratore, Jāņa Akuratera muzeja izglītojoša darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja) Informāciju sagatavoja Sandra Zobena, Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciāliste