Sveiks, Dzintar Mihail! ir Māra Bērziņa romāns par kādu savdabīgu latviešu ģimeni, kas sastopas ar grūtībām, kuras galvenokārt balstītas savstarpējā nesapratnē un nevēlēšanā ieguldīt sapratnei nepieciešamo darbu. Lai gan uzstādījums izklausās gaužām klišejisks, šī nav kārtējā ikdienas “ziepju opera”. Iespaids, kas par grāmatu bija sācis veidoties, izlasot dažas pirmās lappuses, drīz pēc tam tika sagrauts.

Sveiks, Dzintar Mihail! ir grāmata par cilvēka saskaršanos ar savu nespējību. Dzintars ir vecs kalējs, kurš tik tikko atgriezies no slimnīcas. Pēc trīs nedēļām stenokardijas ārstēšanas, smēde ir apputējusi un pelēka. Ārsts Dzintaram aizliedzis smēķēt, dzert kafiju, dusmoties, satraukties un, vissvarīgāk, kalt. Šī iemesla dēļ viņš izlemj ņemt sev palīgā mācekli Mihailu. Smeldzīgi tiek atainots, kā Dzintars apzinās visu, ko vairs nav spējīgs vai tiesīgs paveikt. Viņa sieva Zelma reiz mācījusies un strādājusi par audēju, bet faktiski lielāko mūža daļu ir bijusi mājsaimniece un rūpējusies par bērniem. Tikmēr stelles patrepē noput.

Sveiks, Dzintar Mihail! ir grāmata par reliģiskiem meklējumiem. Trīs nedēļu laikā slimnīcā Dzintars ir lasījis Bībeli un tagad nespēj atrisināt teoloģiskas neskaidrības par Jēzus dzimtas radurakstiem. Zelma agnostiski izvairās no šīs sarunas. Viņu meita Marita, kas aizraujas ar ezotēriku, piesakās palīdzēt, taču īsti veidu, kā to darīt, neatrod. Pārliecības par šiem jautājumiem nav nevienam.

Sveiks, Dzintar Mihail! ir grāmata par līdz riebumam tipiskas ģimenes sadzīvi. Gādīgs tēvs, kurš no ģimenes iekšējām kaislībām ir mazliet sāņus un bieži nesaprot savu tuvinieku raizes. Pašpārliecināta saimniece, kas vienmēr zina labāk, kā viņas bērniem un pašai dzīvot, arī tad, ja piekāpjas; viņa bieži tīši vai netīši izraisa vainas apziņu, lai panāktu savu. Ļoti tramīga par dzimtas īpašumu, kura lielāko daļu veido kilogramīgs zelta stienis. Meita – bērnudārza skolotāja, kas dzīves atbildes meklē senās, slepenās un tikai izredzētiem pieejamās zintīs. Ambiciozs dēls, kurš veiksmīgi iekārtojies augstākajā sabiedrībā. Viņš ļoti cītīgi piestrādā pie sava statusa uzturēšanas, tai pašā laikā sūdzēdamies, cik ļoti to nevēlas.

Sveiks, Dzintar Mihail! ir grāmata par identitāti. Dzintara kā kalēja pašpriekšstatu apdraud viņa veselības stāvoklis un nespēja faktiski kalt. Viņa kādreizējais palīgs arī bija kalējs, taču tagad viņš pat pats sevi redz galvenokārt kā aizvainotu dzērāju. Meita neļauj nevienam apstrīdēt viņas viedokli pedagoģijas jautājumos, jo viņa ir skolotāja pēc izglītības un viņai pašas prāt ir īpašas zināšanas. Dēls redz sevi kā lielu cilvēku ar varu un ietekmi, lai gan tā ir ilūzija bez seguma. Bet sieva sevī saskata mīlošu, gādīgu un no sirds atbalstošu sievieti. Visas šīs lomas romāna gaitā tiek pārbaudītas.

Sveiks, Dzintar Mihail! ir grāmata par iecietību un integrēšanos. Kalt nespējīgais kalējs nolīgst sev palīgu Mihailu. Zelma ir ļoti neiecietīga pret krieviem un, attiecīgi, iebilst pret konkrētā jaunieša izvēli. Kad Mihails sāk strādāt Dzintara piemājas smēdē, viņa noslēpj zelta gabalu īpaši slepenajā patrepē bailēs, ka māceklis to varētu nozagt. Marita, lasot savas Sibīrijā pabijušās vecmammas dienasgrāmatas, mācās būt dāsna, pacietīga un labticīga pret visiem. Viņa ātri vien sadraudzējas ar Mihailu. Pats Mihails sevi uzskata par krievu, bet nespēj iejusties tīri krieviskā vidē. Attiecīgi veidojas savstarpējas neskaidrības, izjūkot izpratnei par ģimenes viendabību.

Sveiks, Dzintar Mihail! ir grāmata par kaunu. Kad nāk gaismā ģimenes noslēpums, jau sākotnēji no kauna slēpts, visas iesaistītās un neiesaistītās puses klusē, kaunoties cits no cita, kaunoties no apkārtējiem cilvēkiem, kaunoties paši no sevis. Rekursīvais kauns un klusēšana par kaunu un klusēšanu grauž ģimeni tik ilgi, ka tas no saziņas problēmas pārtop par fizisku problēmu un manifestējas veselības traucējumos.

Sveiks, Dzintar Mihail! ir grāmata par piedošanu. Par piedošanu laikā un nelaikā. Fonā pastāv vecmāmiņas dienasgrāmata no Sibīrijas, kurā viņa raksta par mācīšanos, par ticēšanu labajam ļaudīs un par piedošanu. Vairums tēlu iemācās piedot vai saņemt piedošanu, mainās tikai tas, cik tie ir gatavi pieņemt šo principu un, attiecīgi, cik  ātri to izdara.

Sveiks, Dzintar Mihail! ir grāmata par palīdzības lūgšanu. Praktiski visi tēli sastopas ar problēmām, kuras saviem spēkiem nespēj atrisināt. Stāsta gaitā tiek aplūkota teju visa šādu problēmu risināšanas gamma - no problēmas esamības noliegšanas (līdz kāds to neatrisina tēla vietā), līdz palīdzības meklēšanai pie līdzcilvēkiem un augstākiem spēkiem.

Sveiks, Dzintar Mihail! ir grāmata par pārvērtībām. Lai arī grāmatas sākumā visi tēli šķiet nelokāmi stereotipiski, ikvienam no tiem pienāk lūzuma punkts, sacelšanās pret savu iedomāto un pieņemto lomu. Tāpat kā tēli, arī pati pasaule pārvēršas. Kas sākumā ir pavisam ikdienišķa Rīgas nomale, ar laiku iegūst arvien vairāk mistisku īpašību. Sākotnēji pamazām, bez skaidrības, pārliecības vai īstas ticēšanas. Taču ar laiku drošāk un arvien nenoliedzamāk, līdz brīdim, kad spēj notikt un notiek brīnumi.

Sveiks, Dzintar Mihail! ir grāmata par daudzveidību. Katru tematisko fokusu sevī atspoguļo vairāki tēli. Katrs no šiem tēliem ar to tiek galā citā veidā. Ne tikvien tēlu kopums atspoguļo daudzveidību, bet arī atsevišķie tēli ar savu izaugsmi sižeta gaitā iemieso daudzveidību ar saviem viedokļiem un problēmu risināšanas metodēm.

Sveiks, Dzintar Mihail! ir pastāvīgi mainīga grāmata. Tās centrālā tēma mainās bieži un nesaudzīgi, rādot tēlus no arvien jaunas puses, neļaujot vienai lasītāja interpretācijai pārāk spēcīgi nostiprināties. Māris Bērziņš lieliski notvēris tos mirkļus, kad vēstījumā sāk veidoties paredzamība, un tajos pavērsis uzmanību citā virzienā.

Grūti izteikt attieksmi pret Bērziņa “hameleonu”. Ja kāds tematiskais virziens ir nepatīkams, tad tikai mazliet jāpaciešas, līdz tas tiks aizstāts ar kādu citu. Tai pašā laikā, ja lasāmā nodaļa ir īpaši tīkama, tad jārēķinās, ka tā drīz beigsies un pāries citā gultnē. Sadrumstalotība, reizēm pat nesavienojami iespaidi.

Share