Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts ielūdz uz starptautisku zinātnisku konferenci „Zinātne, sabiedrība un laikmets: Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības darbība un tās zinātniskā un sabiedriskā nozīme”.

2015. gadā aprit divsimt gadi, kopš Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības (Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst, 1815-1939) dibināšanas Jelgavā. Atbalsojot Apgaismības laikmeta idejas, 19.gs. pirmajā pusē šī biedrība kļuva par vienu no pirmajām reģionāla līmeņa zinātniskajām biedrībām Austrumbaltijā, apvienojot eksakto un humanitāro zinātņu pārstāvjus un aizsākot nozīmīgus pētījumus vairākās nozarēs (to skaitā valodniecībā, arheoloģijā, vēsturē, ķīmijā, etnogrāfijā, ģeogrāfijā, muzejniecībā). Lai izvērtētu Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības darbību un tās devumu Baltijas valstu sabiedrības un zinātnes vēsturē, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts organizē starptautisku zinātnisku konferenci „Zinātne, sabiedrība un laikmets: Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības darbība un tās zinātniskā un sabiedriskā nozīme”. Konference notiks 2015. gada 15. un 16. janvārī. Konference tiek organizēta ar Baltijas-Vācijas Augstskolu biroja atbalstu. Konference notiks latviešu un vācu valodā (ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā).

 

Konferences programma / Tagungsprogramm
15. janvāris / 15. Januar (Raiņa bulvāris 19, LU Juridiskās fakultātes konferenču zāle, 153. auditorija)
9.00 – 10.00 Reģistrācija / Registrierung
10.00 Konferences atklāšana / Eröffnung der Tagung:
  • Latvijas Universitātes prorektors Indriķis Muižnieks / Prorektor der Universität Lettland Indriķis Muižnieks
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis / Präsident der Lettischen Akademie der Wissenschaften Ojārs Spārītis
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš / Vorsitzende des Senats der Lettischen Akademie der Wissenschaften Jānis Stradiņš
10.45– 12.00 I sekcija / Sektion I
  • Gvido Straube. Savādais biedrību laiks Baltijā: 18. gs. vidus – 19. gs. sākums. / Die seltsame Zeit der Gesellschaften im Baltikum: Mitte des 18. Jahrhunderts - Anfang des 19. Jahrhunderts.
  • Pauls Daija. Biedrību kultūra un tautas apgaismības projekts Kurzemē 19. gs. pirmajā pusē / Zum Charakter der Gesellschaften und zum Projekt der Volksaufklärung in der ersten Hälfte des 19. Jahrhunderts in Kurland.
12.00-12.30 Kafijas pauze / Kaffeepause
12.30-14.30 II sekcija / Sektion II
  • Jörg Hackmann. Wissenschaft, Patriotismus und Geselligkeit. Gelehrte Gesellschaften in den Ostseeprovinzen, 1815-1919. / Zinātne, patriotisms un saviesība. Inteliģences biedrības Baltijas provincēs, 1815-1919.
  • Silva Pocytė. Lietuviešu literatūras biedrība – „mirstošas tautas” mantojuma fiksētāja 1879.–1923. g. / Die Litauische literarische Gesellschaft – die Archivarin des Erbes „eines sterbenden Volks” 1879–1923.
  • Peter Woerster. Die Akzessions- und Bestandskataloge des Kurländischen Provinzialmuseums: Entstehung, Überlieferung, Auswertung. Ausgangspunkt für eine „virtuelle Rekonstruktion“ eines nicht mehr existierenden Landesmuseums / Kurzemes muzeja jaunieguvumu un krājuma katalogi: sastādīšana, tālāknodošana, izpēte. Aizsākums vairs neesoša zemes muzeja „virtuālajai rekonstrukcijai“.
  • Thomas Taterka. Kollektive Volkslehrer? Programm und Wirken der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst und anderer deutscher Vereine im Zusammenhang der baltischen Volksaufklärung / Kolektīvie tautskolotāji? Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības un citu vācu apvienību programma un darbība Baltijas tautas apgaismības kontekstā.
14.30-15.30 Pusdienu pārtraukums / Mittagspause.
15.30-18.00 III sekcija / Sektion III
  • Aiga Šemeta. Bedeutung der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst für die Entstehung eines gesamtbaltischen medialen Kulturraums in der ersten Hälfte des 19. Jahrhunderts / Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības nozīme Baltijas provinču kopīgās mediālās kultūrtelpas veidošanās procesā.3
  • Māra Grudule. Mācītājs Ādams Konrādijs starp putniem un latviešiem. / Pastor Adam Conradi unter Vögeln und Letten.
  • Zigrīda Frīde. „Kurzemes biedrība uz visu augstu zināšanu vairošanu”: Lestenes mācītājs Vatsons un latviešu literatūra / „Die Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst für die Vermehrung aller hohen Weisheiten”: Pastor von Lesten Watson und die lettische Literatur.
  • Aija Priedīte-Kleinhofa. „Latviešu jautājums” Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā latviešu nacionālisma vēstures kontekstā / „Frage der Letten” in der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst im Kontext der Geschichte des lettischen Nationalismus.
  • Andrzej Mycio. Manuscripts of the Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst held in the University Library in Torun / Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības rokraksti Toruņas Universitātes bibliotēkā.
16. janvāris / 16. Januar (Aspazijas bulvāris 5, 510. auditorija)
9.00-11.30 IV sekcija / Sektion IV
  • Elita Grosmane. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība un Kurzemes Provinces muzeja izveide / Die Entstehung der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst und des Kurländischen Provinzialmuseums.
  • Imants Lancmanis. Kurzemes Provinces muzeja mākslas kolekcijas. / Die Sammlungen des Kurländischen Provinzialmuseums.
  • Kristiāna Ābele. Jūliusa Dēringa „Austrumbaltijas mākslinieku leksikons” un tā pēctecība reģiona mākslas uzziņu literatūrā / „Lexikon baltischer Künstler” von Julius Döring und seine Nachfolger in den Nachschlagwerken zur Kunst der Region.
  • Edvarda Šmite. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības un Kurzemes Provinces muzeja tēlotājmākslas kolekcijas: personību nozīme šo kolekciju izveidē un mākslas popularizēšanā / Die Sammlungen der bildenden Kunst der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst und des Kurländischen Provinzialmuseums. Die Bedeutung von einzelnen Persönlichkeiten für die Entstehung der Sammlungen und die Popularisierung der Kunst.
  • Anita Meinarte. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības biedru portreti glezniecībā un grafikā (19. gs. pirmā puse un vidus) / Die Porträts der Mitglieder der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst aus der Malerei und Graphik (die erste Hälfte und Mitte des 19. Jahrhunderts).
11.30-12.00 Kafijas pauze / Kaffeepause.
12.00-14.00 V sekcija / Sektion V
  • Andris Šnē. Arheoloģijas veidošanās Latvijā 19. gadsimtā: teorētiskās nostādnes un praktiskā pieredze / Archäologische Forschungen in Lettland im 19. Jahrhundert: Ansätze und Erkenntnisse.
  • Ernestas Vasiliauskas. Kurzemes literatūras un mākslas biedrība un Lietuva: arheoloģiskie pētījumi un kolekcijas (1828.-1916.g.) / Die archäologischen Untersuchungen der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst im Territorium Litauens (bis 1915).
  • Armands Vijups. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības arheoloģiskie pētījumi Ziemeļkurzemē 19. gadsimtā / Die archäologischen Untersuchungen der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst in Nordkurland im 19. Jahrhundert.4
14.00-15.00 Pusdienu pārtraukums / Mittagspause.
15.00-16.30 VI sekcija / Sektion VI
  • Sigita Šnē. Heraldikas pētījumu pirmsākumi Latvijā (19.-20. gs. sākums) / Die Anfänge der heraldischen Forschungen in Lettland.
  • Zenta Broka-Lāce. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības goda biedra Augusta Bīlenšteina ieguldījums Latvijas arheoloģijas zinātnē / Beitrag zu Wissenschaft der Archeologie Lettlands von Ehrensmitglied der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst August Bielenstein (1826-1907)
  • Mārtiņš Mintaurs. Kurzemes Literatūras un biedrības aktivitātes reģiona arhitektūras mantojuma aizsardzībā (19. gs. otrā puse – 1914. g.) / Die Handlung der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst auf dem Gebiet der Architekturdenkmalpflege in der zweiten Hälfte des 19.Jhs – 1914.
16.30-17.00 Kafijas pauze / Kaffeepause.
17.00-18.30 VII sekcija / Sektion VII
  • Rasa Pārpuce. Nacistiskās Vācijas politikas ietekme uz Kurzemes Provinces muzeja darbību 20. gs. 30. gados / Einfluss des Nationalsozialistischen Deutschlands auf die Tätigkeit des Kurländischen Provinzialmuseums in den 30er Jahren des 20. Jahrhunderts.
  • Raimonds Cerūzis. Vācbaltiešu un latviešu vēstures interpretācija – kopēja vai katram atsevišķa vēsture? / Die Interpretation der deutschbaltischen und lettischen Geschichte – eine gemeinsame oder jeweils eigene Geschichte?
  • Ilgvars Butulis. Kurzemes tēls K. Ulmaņa autoritārajā ideoloģijā (1934-1940) / Das Bild Kurlands in der autoritären Ideologie von K. Ulmanis (1934-1940)
18.30-19.00 Konferences noslēgums / Abschluss der Tagung

Share