CONFERENCE
Un tagad es saku – IR! Un tas ir tepat! Lūsijas un Stīvena Hokingu grāmata „Džordžs un Lielais sprādziens” ieved fizikā no pašas interesantākās ieejas un notur tajā no sākuma līdz pašām beigām. Tas ir stāsts par pusaudzi Džordžu un viņa labāko draudzeni Anniju, kuri abi ir lieli Annijas tēva, fiziķa un matemātiķa, fani. Annijas tēvs Ēriks nodarbojas ar mūsu planētas izpēti, un viņš ir viens no fiziķiem, kurš izstrādājis Lielo hadronu paātrinātāju. Paralēli Ēriks strādā pie daudziem citiem projektiem un vada lekcijas vietējā augstskolā, un nekur neiet bez sava lielākā palīga Superdatora „Kosmoss”.
Ar Kosmosa palīdzību var visu! Tiešām visu! Pat lielu un smagu cūku pārvietot no vienas fermas uz citu. Jā, tieši tā – cūku! Grāmatā humora netrūkst. Šis Superdators spēj radīt durvis uz jebkuru vietu visā galaktikā un arī uz citām galaktikām. Citējot Superdatoru: „Visu, ko spēj Google, es spēju labāk! Muļķa iesācēji.”Grāmatas kāpinājuma daļā Ēriks nokļūst briesmās, viņam draud Superdatora konfiskācija. Bērni dodas fiziķim palīgā. Viņus apdraud organizācija GOVS (Globāla Organizācija Visuma Saglabāšanai), kas ir izveidota cilvēku maldināšanai, un tās vadonis, Ērika skolotājs, vēlas iznīcināt visus citus fiziķus, lai tikai viņam vienmēr būtu taisnība un neviens nekad neiedomātos viņam stāties pretī.
Bet visam taču ir jābeidzas labi – šāda doma visticamākais iezogas galvā katram lasītājam, kurš ticis līdz grāmatas vidum, kad šķiet, ka tiešām visi ies bojā. Un, protams, viss beidzas labi. Džordžs un Annija, izmantojot savas zināšanas fizikā, aptur ļaunumu.
Paralēli spraigajiem notikumiem saistībā ar zinātni un dzīvības glābšanu risinās arī sadzīviski notikumi, kas jauniešiem ir ļoti aktuāli. Katrs otrais pusaudzis saskatīs Džordžā sevi. Arī es, atceroties savus pusaudžu gadus, velku paralēles savai un Džordža dzīvei. Mājās neiet tā, kā gribētos, vecāki nekam neder, tam visam klāt neveiksmīga mīla un pat mīlas trijstūris. Tas viss ir tik tuvs mūsdienu jaunietim, tāpēc ir interesanti ieskatīties, kā galvenais varonis tiek galā ar problēmsituācijām. Un šai sakarā rakstnieks ir parūpējies, lai jaunietim būtu iespēja ne tikai ielūkoties fizikā kā ļoti aizraujošā zinātnē, bet arī saprast, cik liela nozīmē dzīvē ir draudzībai. Pat lielākais ienaidnieks var kļūt par draugu arī tad, ja viņš ir vēlējies savaldzināt tavu simpātiju.
Grāmata, kā vēsta tās vāks informācija, ir papildināta ar 32 lapaspusēm krāsainu fotogrāfiju no kosmosa. Bildes tiešām ir fantastiskas! Lasītājam ir iespēja apskatīt Zemi no dažādiem rakursiem, dažādās situācijās, piemēram, cunami, zemestrīces un viesuļvētras laikā. Tāpat var apskatīt iespaidīgus attēlus ar Lielo Hadrona paātrinātāju, kosmosa miglājus un, protams, Piena ceļu.
Pielikumos ir pastāstīts, kas īsti ir Lielais Hadronu paātrinātājs un ko tas dara, iepazīstinot lasītājus ar tādu zinātnieku kā Stīvens Hokings, Maikls Tērners, Pols Deiviss un Kips Toms zinātniskās esejas. Lasītājam tiek dota iespēja uzzināt, kas ir Visuma tumšā puse, kas ir Tārpejas un ceļošana laikā, kas ir Lielais sprādziens Uun daudz ko citu, kas jauniešiem tiek mācīts fizikā. Tomēr grāmatā informācija tiek pasniegta nevis kā kaut kas, kas jāiekaļ galvā, bet gan kā kaut kas aizraujošs, nepierasts un neparasts. Zinātniskie termini tiek pielīdzināti jauniešu ikdienas reālijām, lai ir interesantāk un vieglāk saprast, piemēram: „Atomu darbību mēs izprotam ļoti labi un pat meistarīgi protam pārkārtot tos, veidojot dažādas lietas, tostarp manus iemīļotos frī kartupeļus! Ķīmijas zinātne risina tieši šo jautājumu – kā no atomiem „uzbūvēt” dažādas lietas. Tas ir kā atomu Lego konstruktors.” Šāda pieeja piešķir teorijai „krāsas”, un konkrēti man rodas vēlme izzināt un saprast, par ko ir runa, lai arī pirms tam interese par kosmiskajiem notikumiem bijusi visnotaļ pieticīga. Turklāt šie pielikumi grāmatā ievietoti ļoti konceptuāli un mērķtiecīgi. Ja grāmatā bērni jautā fiziķim, kas ir Lielais Hadronu paātrinātājs, tad fiziķis sniegs tikai īsu, vispārīgu atbildi, taču blakus lapā sāksies pilns paātrinātāja funkciju apraksts jau daudz detalizētāk. Tāpat ir, piemēram, ar vakuuma paskaidrošanu, Saules sistēmu un galaktikām. Šāds pielikumu izkārtojums piešķir grāmatai pievienoto vērtību, jo tā vietā, lai šķirtu uz beigām, meklējot pielikumus katrai nodaļai, kā tas bieži novērojams pielikumu sakarā, interesējošos faktus varu izlasīt turpat pie aktuālās nodaļas aktuālā jautājuma.
Domāju, grāmatas mērķauditorija ir skolēni, sākot no 7. klases, jo tieši tad fizika sāk kļūt aktuāla. Nedomāju, ka jaunāki bērni spēs izbaudīt un pa īstam izdzīvot piedzīvojumiem pilno stāstu. Visticamākais, ka jaunāks lasītājs nogarlaikosies un nemaz nevēlēsies iedziļināties zinātniskajos sīkumos, kas grāmatā aprakstīti, un visdrīzāk tos izlaidīs... „Džordžs un Lielais sprādziens” var būt ļoti labs palīgs fizikas apgūšanas procesā un var palīdzēt gan vecākiem, gan skolotājiem pievērts jauniešu uzmanību šim priekšmetam ar lielāku sparu.
Izlasot šo grāmatu, palika mazliet žēl, ka tā nav bijusi man pieejama tajā vecumā, kad skolā vajadzēja apgūt fiziku, jo, iespējams, izlasot šo grāmatu, man būtu pavisam cita attieksme pret sarežģīto mācību priekšmetu. Taču man, nu jau esot pieaugušai, arī bija ļoti interesanti iepazīties ar dažādiem faktiem par Visumu. Tātad grāmata var sniegt noderīgu informāciju jebkura vecuma interesentam (varbūt vienīgi pieverot acis uz faktu, ka daudzi notikumi ir paredzami un jau pašā sākumā ir skaidrs, kurš sliktais, kurš labais...). Jebkurā gadījumā jāsaka paldies Lūsijai un Stīvenam Hokingiem par vārtu uz Visuma izzināšanu atvēršanu!
