
Mazā ostas pilsētiņā Noviljā ierodas padzīvojis vīrietis ar mazu puiku, Simons un Dāvids. Viņi ir pazaudējuši visu – mājas, tuviniekus, pat savus vārdus un atmiņas. Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka autora uzmanības centrā nonākusi patlaban tik aktuālā bēgļu tēma līdz ar tās sociālajām un psiholoģiskajām problēmām. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Kutzē allaž bijis sociāli aktīvs, tostarp savulaik vērsies pret aparteīdu un tā sekām Dienvidāfrikā, taču "Jēzus bērnībā" autors tiecas ielūkoties dziļāk. Romāna sižets ir vienkāršs – par padzīvojuša vīrieša un ceļā nejauši sastapta zēna attiecībām un viņu pūlēm iedzīvoties jaunajā vietā, taču tas nemitīgi rada jautājumus.
"Jēzus bērnība" nebūt nav kārtējā mūslaiku prozas variācija par evaņģēliju tēmu. Tāpat Kutzē nerunā par reliģiju un pat ne par ticību. Būtībā šis pirmajā acu uzmetienā it kā vienkāršais un aizkustinošais stāsts ir ārkārtīgi sarežģīta metafora, kas ietver sevī esamību slāņu slāņiem, turklāt šie slāņi ir neatšķetināmi sajaukušies un pārklājušies. Kā jau tam labā literatūrā pienākas būt." Guntis Berelis