CONFERENCE
smirdīga konjaka glāze uz pleca
nē nevajag ābolu kandžas
tās pagaidīs tavas bēres
āboliņš nomīdīts dubļains
sapuvis ābols pagriezies
skatās caur lūku
kas aizved uz kodolu
kauliņi prauliem
paripo zem zārka
dzertnis novēloti
apciemo bērēs
tulpes kvadrātā
rokas ar puņķiem
malka sacirsta
sakrauta
jāmeklē nedarba darītāji
rokā ir tikai iekodošās ērces
ar mērcēm dažādām
aptecini skaliņus
pēc tam tos dedzini mutē
saule apspīd
upeņu jaundzinumus protams
svaigākie parādīsies pavasarī
varenā gārsa
izaug dzirdam
saule apspīd malkas grēdu
uz kuras notiek dambretes turnīrs
par godu odiem
dzelteni sīpoliņi mētājas
paretā zālājā
labprāt pamielotos taču
zāles pļāvējs noraus pirkstus
cilvēki iekopj mauriņus
pēcāk tos pamet
Ķīniešu lukturi
Padomju Latvijā
Šauri logi
Rūpnīcu bodēm
Mazs čigānzēns
Mirgo slimnīcu
Vientuļās lampās
Zili un brūni
Vārti aizveras vaļā
Durvis atveras ciet
Melns kaķis ērmo
Peļķaino deķu ielu
Iemūk atspējotā žogā
Vakara seja apdziest
Grabošos mānekļu velosipēdos
kuģīši kuņģītī peldinās
kundziņi stum buņdžiņas mādziņā
šļircīte mircītes vēniņā
pielieniņ asintiņ vadiņā
greibonīt reibonīt nakniņlaik
saodīs nagliņu zaglīši
drebulīts šķebinās grabinās
pelītes sagrauza kurpītes
ķermenīts pļeckiņā saļumis
mēnestiņš apspīd maz ciematiņ
nārstoja dvēseļu lietutiņ
mēnestiņ gaismā tā iztvaiko
man apkārt ir riebīgi cilvēki
sāku tiem pamazām līdzināties
vakars tev nokodīs ausi
tramvaja labajā sliedē
un tvaiku nolaidīs
āksti ar rozēm
zem zem zem
mani saimnieki ir nūģi
kādas drēbes viņi apvelk
man kauns pa taciņām
streipuļot ar viņiem
mani saimnieki ir nūģi
viņu kurpes un riepas ir lisas
reiz uzbrauca man uz astes
mani saimnieki ir nūģi
mani baro ar pārpalikumiem
mani saimnieki ir nūģi
vientuļi uz mūžu
