Lieldienas Zaļajā ceturtdienā

Viss sākās ar procesā iesaistīto cilvēku (uz)runām par grāmatas tapšanu un veidošanu. To gaitā uzzinājām, ka Inga "Lieldienās" iekļautos dzejoļus rakstījusi un krājusi sešus gadus (šīs grāmatas sakarā sešinieks laikam ir diezgan zīmīgs skaitlis, hmm). Tāpat dzejniece sniedz padomu tiem, kuri gatavojas izdot grāmatu, – ja viņi vēlas, lai noformējumam māksliniece/mākslinieks piedāvā vairākus variantus (un šeit es nedomāju tikai divus), pirmajā tikšanās reizē vajagot pateikt, ka, visticamāk, tev nepatiks tas, kas tiks piedāvāts.

Vēlāk, baudot patīkamu atmosfēru un sildoties ar krūzi karstas tējas vai glāzi vīna, klausījāmies Ingas lasījumā, kā arī vērojām dzejoļa "Lielā Piektdiena" performanci, par kuras muzikālo noformējumu gādāja Edgars Mākens. To varētu nosaukt par meditatīvu – vieglas klavieru skaņas un spriedzes pilni vārdi. Tās laikā, aizverot acis, bija pavisam viegli iejusties dzejolī un kopā izdzīvot katru īso vēstījumu (dzejolis sadalīts tādos kā plāna punktu teikumos). Performance sniedza gluži vai maģisku pēcgaršu.

Pēc tam saviesīgas sarunas literārā kompānijā, tikšanās ar dzejnieci, autogrāfu izsniegšana un viss pārējais, kas piederas dzejas krājuma atvēršanas svētkiem.

Tik šausmīgi (jā, tieši tik ekspresīvi!) patīkama, lūk, bija mana šā gada Zaļā ceturtdiena!

Sviniet svētkus, draugi, un sviniet katru mazo iespēju lasīt un klausīties labu, kvalitatīvu latviešu dzeju!