Bilžu pavēlnieks. Ketrīna Ingrema „Tas ir Dalī”

Spāņu mākslinieks Salvadors Dalī (Salvador Dalí; 1904–1989) ir viens no zināmākajiem sirreālistiem, kurš iemantojis atpazīstamību ne tikai ar saviem darbiem, bet arī ar savdabīgajām ūsām un ekscentrisko dzīvesveidu – pretošanos ikdienišķajai lietu kārtībai. Dalī Ingremas grāmatā iegūst Mazā karaļa lomu, kas ir ļoti atbilstoša mākslinieka tēlam un prasībām pret līdzcilvēkiem un apkārtējo vidi.

Dalī savulaik ir izmēģinājis visus Eiropas avangarda stilus – pēc impresionisma eksperimentēja ar neoimpresionismu, futūrismu un kubismu. Tāpat, ja radošās darbības sākumā viņš centās apvienot sirreālismu ar skaidri iezīmētu reālismu, tad dzīves beigu posmā Salvadors Dalī pievērsās garīguma tēmai, ko apvienoja ar zinātnisku objektivitāti. Mākslinieks jauno pieeju dēvēja par nukleāro misticismu (71. lpp.). Salvadors Dalī ir bijis ambiciozs, naudas kārs un egocentrisks, kas acīmredzami arī atklājas K. Ingremas tekstā un E. Reja ilustrācijās. 1921. gadā, Dalī zaudējot māti, viņš nolēma gūt panākumus un mirdzēt slavas zenītā, norādot: „[..] kādu dienu izraušu māti no nāves un likteņa važām ar gaismas zobeniem, kas mirdzēs ap manu slaveno vārdu...” (16) Līdzās radošajām izpausmēm gleznās, mākslas akcijās un filmās („Andalūzijas suns” (kopā ar L. Bunjuelu), „Spellbound” (kopā ar A. Hičkoku)) mākslinieks ir rakstījis arī esejas par mākslu, sacerējis pat autobiogrāfiju „Salvadora Dalī slepenā dzīve” (1942), kurā, iespējams, izdomas ir vairāk nekā faktu (grāmatā „Tas ir Dalī” tieši šī autobiogrāfija ieņem dominējošo lomu autores ietvertajās atsaucēs). Dalī ir arī autors romānam „Apslēptās sejas” (1944), kurā atrodamas sirreālisma literatūrai raksturīgās iezīmes.

„Tas ir Dalī” ir balstās uz pasaules slavenā sirreālista hronoloģiski zināmās biogrāfijas pamatiem, atainojot Dalī dzīves ceļu viegli uztveramā tekstā, atkāpjoties no sausiem, akadēmiskiem pētījumiem, ko papildina mākslas darbu reprodukciju, Dalī organizēto akciju attēli un Endrū Reja zīmētie komiksa elementi. Komiksu un viegli uztveramās teksta formas dēļ jādomā, ka iespējamā grāmatas mērķauditorija ir bērni, tomēr tekstā pavīd ne mazums lietu, ko līdz zināmam vecumam vecāki cenšas noslēpt no bērnu ausīm vai kuras būtu grūti izskaidrot pat daudziem pieaugušajiem lasītājiem (piemēram, „omāra dzimumorgāni” (51), „mēles pieskārieni” (61), „dzimuma maiņa” (66), „peldbaseins dzimumlocekļa formā” (73) u. tml.). Līdz ar to uzskatīsim, ka grāmata piemērota zinātkāriem jauniešiem un pieaugušajiem.

Tieši ar attēlu palīdzību notiek Dalī dzīves iepazīšana; stāsts sadalās vairākos mazos stāstiņos jeb pieturas punktos, akcentējot atsevišķus dzīves periodus un radošās darbības posmus, kas ir definēti īsos, lakoniskos un dažreiz pat uzspēlēti banālos nosaukumos, piemēram, „ģimenes dzīve”, „alkas pēc varas”, „Dalī pārvērtības”, „Medus ir saldāks nekā asinis”, „sirreālistu kaujas lauks: „asinis, fēces un puvekļi”, „prāva pārvēršas par striptīzu”, „sirreālais prieks” u. tml. Mākslas darbu reprodukcijas un akcijas ir pamatā skaidrojumam par to, kāds ir bijis Dalī kā personība – dominē doma, ka savos darbos mākslinieks iemiesojis egocentrisko raksturu un mantkārīgo dabu.

Kā pirmā ilustrācija ir aplūkojams attēls, kur S. Dalī ar saviem laikabiedriem piedalās akcijā – 1958. gadā Parīzē, atdarinot zārka nesējus, viņi izrādīja 12 metru garu bageti. Ilustrācijā redzams mākslinieka visiem atpazīstamais tēls – savdabīgās ūsiņas, skatiens un smīns, kas noskaņas veidā arīdzan caurvij visu grāmatas tekstu un tajā ietvertās ilustrācijas. Tāpat reprodukcija labi ilustrē sirreālisma būtību – parastais kļūst par neparasto, un šo savdabīgo noskaņu papildina Endrū Reja ironija. Savā ziņā tieši ilustrācijas liek domāt, ka grāmata ir veidota kā netradicionāla Dalī darbu hrestomātija – grāmatas autore ir ietvērusi vislabāk pazīstamās Dalī mākslas darbu reprodukcijas („Atmiņas pastāvība” (1931), „Mīksta konstrukcija ar vārītām pupām (Pilsoņu kara priekšnojauta)” (1936) u.c.), kā arī mākslas darbus, kuri ir pamatā nozīmīgiem pagrieziena punktiem Dalī radošajā darbībā („Kadakesas skats ar Pani kalna ēnu” (1917), „Meitene pie loga” (1925), „Penya-Segats (Sieviete uz klintīm)” (1926), „Krusta Svētā Jāņa Kristus” (1951) u.c.). Būtībā grāmatu var šķirstīt kā mākslas albumu.

Lai gan ilustrāciju ir daudz, tās nenoslogo lasītāju, drīzāk „atvieglo” teksta uztveri, vizualizējot informāciju un ne reizi vien vedinot domāt, ka tiek lasīta LIELO bērnu enciklopēdija, kurā jaunus vārdus un parādības uzzinām caur līdz šim mazāk iedomājamām vizualizācijām un zīmju kombinācijām. Piemēram, it kā Dalī sakarā interesanti ir rakstīts arī par to, ka „mežonīgais ziemeļvējš „Tramuntana” var pūst nedēļām ilgi un sasniegt 100 km/h. Vietējos tas padara trakus”. (11) Kur lai citur šķietami visu zinošais, humanitāri izglītotais mūsdienu lasītājs pēkšņi sastopas ar tik naivi destilētu zinātnisku faktu?

Jāpiebilst, ka, lai atvieglotu ekskursu robežas pārkāpjošajā mākslas pasaulē, tekstā dominē zināma redakcionāra familiaritāte, kad pasaulē nozīmīgu personu iniciāļi tiek atspoguļoti tikai vārdā vai tikai uzvārdā. Līdz ar to nezinātājiem, Salvadora Dalī biogrāfiju un radošās izpausmes iepazīstot, būs nepieciešams meklēt informāciju par grāmatā ietvertajām personībām atsevišķi, ārpus Ingremas grāmatas vākiem. Līdzīgi ir arī ar vietvārdiem – ir norādītas tikai mākslinieka dzīvei svarīgas pilsētas bez ģeogrāfiska precizējuma par reģionu, valsti utt.

„Tas ir Dalī” nepretendē uz zinātnisku un nopietnu pētījumu, tomēr grāmata rotaļīgi atgādina par cilvēku, kura vārds nu jau ir kļuvis par zīmolu un kuru varbūt ir pēdējais laiks ietvert karikatūrās, kuras būtu kā neliela atkāpe no reālismu apvērsošā sirreālisma. Daļēji šādas grāmatas, protams, ir arī solis pretī lasītāju vēlmei un vajadzībai pēc izklaidējošas bilžu grāmatas. Savdabīgās komiksa formas, kā arī viegli uztveramā teksta dēļ tas būs labs pienesums jauniešu mājas bibliotēkai, tāpat grāmata noderīga būs tiem pieaugušajiem, kam patīk reizēm pāršķirstīt glancētos žurnālus, bērnu grāmatas, tajā pašā laikā gūt spilgtus un noderīgus, mākslinieciski oriģinālus iespaidus ikdienai.