Greifsvaldes Baltistikas institūta slēgšanu aicina novērst ar sabiedrisku petīciju

Institūta turpmākā pastāvēšana ir apdraudēta tāpēc, ka Mēklenburgas-Priekšpomerānijas (attiecīgās pavalsts valdības) personāla resursu koncepcija liek tuvākajos divos gados samazināt amatvietu skaitu. Var izrādīties, ka baltistikas virzienā līdzstrādniekus un lektorus nealgos, tātad studiju programmas tiks pārtrauktas, bet tiks financēta vairs tikai pētnieciskā profesūra. 1991. gadā Greifsvaldes Ernsta Morica Arnta Universitātes Filozofijas fakultātē tika nodibināta Baltu valodu katedra, un 1993. gada maijā tā kļuva par Baltistikas institūtu. 1994. gadā ieviesta latviešu valodas studiju programma nelatviešiem. 2008. gadā bija pieejama baltu filoloģijas bakalauratūra un Baltijas reģiona studiju maģistrantūra, abās programmās tolaik mācījās ap 50 studentu, no tiem trīs doktorandi, ziņoja Valsts valodas aģentūra. Jau drīz – 2015. gada 24. jūnijā – Greifsvaldē apspriedīs, vai institūts vēl var izvirzīt citus rīcības plānus, izņemot likvidēšanos. Pavalsts vadītā budžeta apcirpšana pašiem darbiniekiem jau šķiet “kā izvēle starp mēri un choleru” (webmoritz.de/2015/05/28/philosophische-fakultaet-stellt-strukturentscheidungen-vor/). Lai jāņu dienā mēs nesaņemtu skumju vēsti par to, ka budžeta pārvaldītāji Vācijā, īpaši neiedziļinādamies Baltistikas institūta tradicijās, tiešām ir apturējuši daudzveidīgu, labi izkoptu un daudziem jau labās, sirsnīgās atmiņās palikušu studiju iespēju Vācijas izglītības sistēmā, ir izveidota tiešsaistes petīcija. To var parakstīt ne tikai filologi, bet ikviens atbalstītājs (līdz 23. jūnijam). www.openpetition.eu/petition/online/foerderung-und-aufrecherhaltung-einer-vielfaeltigen-lehre-an-der-emau-greifswald (“openPetition gGmbH” ir Vācijā reģistrēta labdarības organizācija, polītiski neutrāla, kā arī sola ievērot petīciju parakstītāju datu privātumu un, ja vajadzīgs, anonimitāti.) “Baltistika ir mūsdienīgs Eiropas filoloģijas novirziens – ar salīdzināmām metodēm tiek pētītas valodas, literātūras un kultūras parādības Latvijā un Lietuvā”, tā GU FF Baltistikas institūts sevi pieteic tīmeklī (www.facebook.com/Baltistik/info). Kopīgus studiju kursus tas veidojis ar Viļņas Universitāti, un radās iecere “atrast sadarbības partnerus kopīgam bakalaura studiju kursam arī Latvijas Universitātē”. “Erasmus” apmaiņas studente (2012./2013. g.) Dārta Dzenīte raksta: Greifsvalde ir viena no retajām universitātēm, kas piedāvā jaunas, oriģinālas metodes baltistikas apgūšanai.“ BI studenti lielākoties ir vācieši. “Vairāki studenti no Baltistikas institūta runā tekoši latviski, kā arī lietuviski un, mācoties apmaiņas programmās [...], ir ieguvuši plašas zināšanas Latvijas un Lietuvas vēsturē, kultūrā un literātūrā.“ (www.hzf.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/hzf/studijas/Studijas_arzemes/Darta_Dzenite__Greifsvaldes_Univ..pdf) D. Dzenīte vēsta arī, ka Baltistikas institūta bibliotēkā viņu “priecēja, kad ieraudzīju grāmatu plauktos lērumu [literārā žurnāla] “Karogs” numuru. Tomēr galvenā universitātes bibliotēka piedāvā daudz plašākus grāmatu plauktus, ietverot latviešu senāko literatūru (19. gadsimts) un jaunāko literatūru (21. gadsimts). Nemaz nepārspīlējot, tur ir gandrīz viss, kas atrodas mūsu Humānitāro zinātņu fakultātes bibliotēkā.” Lasītavas turklāt ir moderni un ērti iekārtotas, der mierīgam darbam pat vēlos vakaros. Baltistikas institūtā strādā mācībspēki arī no Baltijas valstīm, tostarp gados jauni. Baltistikas institūtā norit daudzveidīga, aktīva sabiedriski kultūrāla dzīve – tikšanās ar latviešu un lietuviešu mācībspēkiem, literātūras un kultūras darbiniekiem, polītiķiem, vēsturniekiem, ikgadēja vasaras akadēmija. Atpūtai un kultūrizziņai rīko rakstnieku un tulkotāju viesošanās, deju vakarus un svinības. Greifsvaldē ir labas tradicijas zinātkāru un enerģisku studentu un pētnieku ērtību nodrošināšanai – dzīvošanas un transporta izdevumi nav lieli, var apmeklēt prōzas un lugu lasījumus kultūrkafejnīcās, par studentiem pieņemamu cenu skatīties dažādu valstu filmas, apmeklēt koncertus, baleta un teātŗa izrādes. Filoloģijas zinātņu doktore Vineta Poriņa par situāciju Greifsvaldes Universitātē komentē: “Baltu valodas ir senas informācijas nesējas, vienas no senākajām  valodām, ūnikāla pasaules vērtība. Baltistikas institūta pastāvēšana ir nopietns līdzeklis Rietumeiropas tautu un tai piederošo – neatkarību atguvušo valstu tautu, tostarp latviešu un lietuviešu savstarpējai noturīgai saiknei, kuŗa jākopj un jānostiprina, nevis jālikvidē. Būtu pilnīgi neloģiski un tuvredzīgi liegt Greifsvaldes Universitātes studentiem iespēju iegūt šīs unikālās pasaules vērtības un pārtraukt veiksmīgi notiekošo sadarbību. “ V. Poriņa ir daudzu zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autore sociolingvistikā un valodas polītikā, vairāku Eiropas Komisijas financētu pētniecības projektu vadītāja, kā arī Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Nacionālās identitātes komisijas dalībniece. Diemžēl latviešiem un lietuviešiem, mūsu valsts iestādēm, zinātniskām un akadēmiskām aprindām nav nekādas teikšanas pār Greifsvaldes budžeta apcirpumiem, ne arī spēja pārņemt tā financēšanu vai oficiālā veidā kādu pārliecināt. Tāpēc iedarbīga vēl var izrādīties privātu viedokļu izteikšana un daudzu atbalstītāju parakstīšanās petīciju vietnē – www.openpetition.eu/petition/online/foerderung-und-aufrecherhaltung-einer-vielfaeltigen-lehre-an-der-emau-greifswald Īsā petīcijas adrese:
tinyurl.com/instituts  - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - Papildu informāciju par šo ziņojumu jums var sniegt kontaktpersona LVAK dalībniece filoloģe Inga Zariņa, tālr. 29776281, e-pasts zarina.inga@gmail.com. Ziņojuma tekstā lietota klasiskā (pirmspadomju) latviešu pareizrakstība. - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - Par LVAK Latviešu valodas attīstības kopa (LVAK) darbojas Rīgas Latviešu biedrībā kopš 2001. gada. Kopa rīko gada vārda, nevārda un teiciena aptauju, notur ikmēneša sanāksmes un priekšlasījumus par valodu, izdod grāmatas, pēta klasisko latviešu pareizrakstību, vērtē jaunvārdus un vēro publiski lietojamās valodas tendences gan lingvistiskā, gan vēsturiskā un sabiedriskā aspektā. Vietne - LVAK.wordpress.com. Saziņai - LVAK@inbox.lv, kontakttālrunis 29167606 (Maija Sinka).   - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - -   Informāciju sagatavoja Latviešu valodas attīstības kopas dalībnieks, sabiedrisko attiecību konsultants Valters Feists.