CONFERENCE
Latvijā šajā laikā turpina attīstīties un uzplaukst triviālā literatūra, dažkārt dēvēta par “sēnalu” jeb “lubu” literatūru, tostarp daudz tulkojumu; sazarojas laikrakstu feļetona pielikumi un dažādi izdevumi – sākot no modei veltītiem žurnāliem līdz par sapņu tulkiem, ziedu valodas skaidrojumiem un “vēstuļniekiem” jeb mīlestības vēstuļu paraugiem un instrukcijām. Uz teātru skatuvēm attīstās vodeviļas stilā iestudētas dziesmu spēles, izklaidējošais repertuārs. Dažādās sīkiespiedumu tehnikās attīstās populārajai kultūrai piederīga vizuālā tēlainība – gan pastkartēs, reklāmās un plakātos, gan plašas publikas simpātijas guvušu gleznu reprodukcijās.
Populārā kultūra ir ne vien vēsturiskas izpētes (ikdienas dzīves vēsture, literatūras vai mākslu vēsture, kas palikusi perifērijā, ārpus kanona), bet arī teorētiskas intereses objekts. Ar kuru gadsimtu datējami populārās kultūras sākumi? Vai, apspriežot populāro kultūru 19. un 20. gs. mijā, mēs varam izmantot to pašu leksiku, kas lietota 20. gadsimta otrās puses popkultūras studijās? Ko nozīmē vārds “populārs” apzīmējumā “populārā kultūra” – plašu izplatību masās, respektīvi, popularitāti, tirgus noietu vai arī –pielietojamību un piederību kultūras “zemajam” līmenim?
Konferencē aicinām pievērsties šiem un citiem jautājumiem, kuru izpēte aptvertu laika posmu no 19. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem līdz Pirmā pasaules kara priekšvakaram Latvijā un pasaulē. Sagaidām referātu tēmas no dažādām humanitāro un sociālo zinātņu nozarēm, kurās atklātos populārās kultūras izpausmes un funkcionalitāte gadsimtu mijas kultūrā un laikmeta kontekstos.
Konference ir veltīta gadsimtu mijā populārā dzejnieka, publicista un sabiedriskā darbinieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa (1866-1950) 150. dzimšanas dienai. Atsevišķas konferences sekcijas tiks veltītas Edvarda Treimaņa-Zvārguļa daiļradei un recepcijai.
Referātos aicinām pievērsties šīm un citām tēmām:
- paraugu studēšanas un kopēšanas loma tradīciju pārmantojamībā un oriģinalitātes jēdziena ienākšanā
- Edvards Treimanis-Zvārgulis un citas personības latviešu populārajā kultūrā / Vidzemes reģions populārajā kultūrā
- populārā kultūra un pārmaiņas sabiedrībā / sociālajās struktūrās gadsimtu mijā
- populārā kultūra un kultūras kanons
- populārās un elitārās kultūras mijiedarbe
- populārā kultūra un literatūra / teātris / mūzika / kino / vizuālā māksla / reklāma / prese un mediji gadsimtu mijā
- populārās kultūras (masu kultūras, kiča) definēšanas problēmas
- populārā kultūra un dzimte / femīnais un maskulīnais lauks gadsimtu mijā
- populārā kultūra un ikdienas dzīve, ēdiena / apģērba antropoloģija gadsimtu mijā
, tā tehnoloģijās, kas aizvien vairāk ļauj piedāvāt masu produkciju arī mākslās.){kind=link}