
Literatūrzinātniece Jūlija Dibovska par Elīnu saka tā: "Radīšana, gaisma, pasaule – tās būtu Elīnas Līces dzejas galvenās tēmas, kas savienojas un atraujas viena no otras, vibrējot mīļumā un siltumā. Savas zemes, savas piederības apzināšanās un ģimenes vērtība piešķir šai dzejai lasītājam tik gaidīto, labestīgo pēcgaršu, kas neatstāj vienaldzīgu."
Elīna ir arī pazīstama dziesminieku kustības pārstāve, kura īpašu uzmanību pievērš vēsts muzikālajai niansētībai, bagātinot to ar citu mūzikas žanru atbalsīm. Viņas radītajās un izpildītajās kompozīcijās postfolkloras tradīcijas apvienojas ar autordziesmu, radot novatorisku un dziļi intīmu skanējumu.
Līdz šim viņas dzejoļi publicēti presē, dzejas un prozas krājumos, 2009. gadā apgādā Tapals kopā ar māti, dzejnieci un prozaiķi Andu Līci, izdots kopkrājums "Tik tuvu pie...".