Bailēm lielas acis

Grāmatas apjoms – 14 lappuses – ir ieskauts lielos A4 formāta vākos un izdaiļots ar brīnišķīgām autores ilustrācijām. "Nelūgtie ciemiņi" rada priecīgu noskaņu gan satura, gan vizuālā noformējuma dēļ un raisa interesi par citiem autores darbiem, kurus var aplūkot mākslinieces mājaslapā.

Grāmatas stāsts ir sirsnīgs un mūsdienīgs. Lai arī, visticamāk, šo apskatu lasīs pieaugušie, nevis grāmatas tiešā mērķauditorija, sižeta pavērsienus gribētos atstāt neatklātus. Šis īsais stāsts var aizraut un aizvest eksistenciālās pārdomās par dzīvi arī vecākus, kas lasīs grāmatu kopā ar bērniem.

Grāmata vēsta par Trusīti, kas dzīvoja tumšā un šaurā alā, bet, neskatoties uz augsto cenu – trīs burkāniem –, iegādājās vasarnīcu ar violetām durvīm un skaistu, zaļojošu pagalmu. Ierodoties jaunajās mājās, viņš satika Lauvu, Tīģeri, Gepardu un Panteru – savvaļas kaķi laiski dzēra ūdeni no strūklakas, kas atradās Trusīša mājas pagalmā. Trusītis ļoti nobijās un vēlējās, lai nelūgtie ciemiņi dodas prom, taču, pateicoties mammas padomam un savai viesmīlībai un laipnībai, ieguva jaunus draugus.

Autore spēlējas ar stereotipiem par dzīvniekiem – ja trusis, tad bailīgs, ja kaķis, tad mežonīgs. Tajā pašā laikā viņai izdodas šos stereotipus lauzt – kad Trusītis uzcienā savvaļas kaķus ar bietēm, viņi labprāt ar tām mielojas. Grāmatas nosaukuma Vilda Grannar tiešais tulkojums nozīmē "savvaļas kaimiņi", taču tulkotājs Uldis Ķesteris vai arī apgāds "Zvaigzne ABC" izvēlējies pārdēvēt kaimiņus par ciemiņiem. Iespējams, Latvijas kontekstā nelūgtie ciemiņi nobiedē vairāk nekā kaimiņi, kurus bieži vien nepazīstam un ar kuriem tikai reti sasveicināmies kāpņu telpās.

Ulrikas ilustrācijas papildina tekstu ar asprātīgām detaļām, tās ir rosinošas un var kļūt par sarunu tematu jaunajiem lasītājiem. Lasītājs uzzina par Trusīša raksturu un dzīvi, apskatot viņa mājas iekārtojumu un gleznas uz sienām, mīļš ir mammas tēls un viņas saruna ar Trusīti. Zvaigžņoto debesu attēlojumā aplūkojamie zvaigznāji var kļūt par impulsu sarunai par astronomiju. Trusīša cienasts savvaļas kaķiem – bietes – var veicināt pārdomas par veģetārismu. Bet Trusīša mākslinieciskā dzīves pieeja – zīmēt, veidot, klausīties mūziku un dejot – vairo skaistuma izjūtu.

Bez pamācībām un dedukcijas autore runā par svarīgo un zīmē to: bailes no nezināmā, lai kas tas arī būtu – kaimiņš, tikko iepazīts cilvēks vai jauna dzīvesvieta –, var viegli pārvarēt, ja esi atvērts un draudzīgs. Un zvans mammai nekad nevar būt lieks.