CONFERENCE
Šajā reizē žurnālā "Vārds" lasāma Andra Akmentiņa intervija ar jauno dzejnieku Ivaru Šteinbergu, kā arī Guntas Šnipkes un Šteinberga dzeja. Izdevums piedāvā izlasīt Gunta Bereļa romāna "Aklo gaisma" fragmentu, Andras Manfeldes jaunāko stāstu "Snaipere", Sandras Vensko ieskatu Jura Kunnosa literārajā dzīvē jeb „Autentisks folkloras pieraksts”, kā arī atdzejojumus – hellēnisma laika bukolisko dzeju pārstāv Teokrīts ar mītisko "Kiklopu" Daigas Lapānes atdzejojumā, bet Heli Lāksonenas mūsdienīgās un atraktīvās dzejas atdzejojis Guntars Godiņš. Līdzās dzejai, prozai un atdzejai literatūrkritiķes Anastasija Orehova, Jūlija Dibovska un Kristiāna Kārkliņa recenzē grāmatas – Tīta Aleksejeva "Svētceļojums", Franka Gordona "Mijkrēslis mikrorajonā", kā arī latviešu autoru dzeju krājumu "Viens dzejolis. 2013", kur starp septiņdesmit astoņiem Latvijas autoriem publicēti arī vairāku liepājnieču dzeju teksti.
Ieva Kolmane žurnāla ievadā raksta: "Valoda zināmā mērā anektē telpu līdz ar cilvēkiem, kas tur mīt. Vienpus mazai upītei lauka puķīti sauc vienādi, otrā pusē – jau citā vārdā. Un te sabliežas sābri ciematnieki, gan kaimiņu novadi, gan šoreiz pie mums – kurši un suiti. Stāvus izslejas Sergejs Zavjalovs, krievs ar mordovu un ebreju asinīm. Ungārijā dzimušais baltkrievs Višņevs. Un vēl Leona Brieža "zemes ļaudis", kuri runā mapuču vai mapudunganas valodā, kas pieder pie Dienvidamerikas indiāņu valodu saimes."
Kā vienmēr, žurnālā atvēlēta vieta literatūrpētnieku veikumam, šoreiz Piemares puses latviešu un lietuviešu valodas sasaucas un mijas ar jau minētajiem atdzejojumiem no citām valodām un dialektiem. Žurnālā atrodams izpētes materiāls par kurseniekiem un Kuršu kāpu folkloru Daļas Kiseļūnaites redzējumā, Lindas Kusiņas pētījums par Mariju Valdemāri-Naumani-Medinsku un Minnu Freimani – pirmajām rakstniecēm Kurzemē. Par valodnieci Benitu Laumani vēsta Ineta Stadgale, Ieva Ozola recenzē lietuviešu kolēģes Kiseļūnaites apkopotos Piemares stāstus. Žurnālā vēsturnieka Agra Dzeņa vēstījums par kuršu ēdienu un dzērienu darināšanu tālā pagātnē, Vilmas Kalmes un Kaspara Bikšes apraksts par Suitiju.”Vārds” nr. 7 vēsta par piemiņas vietas izveides metu konkursu rakstniekiem Egonam Līvam un Olafam Gūtmanim Liepājas pilsētā, 136. lpp. biezo izdevumu papildina krāsains fotobloks, žurnāla vāka noformējuma autors Sergejs Moreino, fotogrāfs Imants Blūms.
Līdz šim iznākuši septiņi žurnāla numuri, kuros atspoguļotas jaunākās tendences latviešu un cittautu literatūrā, skarts literāri vēsturiskais aspekts, publicētas intervijas, recenzijas, kā arī ar literatūru saistīti notikumi. Literāro izdevumu „Vārds”dāvinājumā saņēmuši Latvijas augstskolu semināru un konferenču dalībnieki Liepājā, Ventspilī, Rīgā, Rēzeknē.
Literārais izdevums, ir Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas izveidots projekts. Kopdarbībā ar Liepājas Universitātes studentiem un mācību spēkiem, latviešu valodas skolotājiem, kā arī dažādu radošo profesiju pārstāvjiem, Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju, kolēģiem Rīgā, Kuldīgā un Ventspilī, trīs gadu garumā izveidots inovatīvs kultūras produkts, kas ietver sevī virkni citu projektu. Žurnāls akcentē ne vien latviešu literārās valodas lietošanas nozīmi, izdevums sniedz ziņas par valodniecisko un neikdienišķo, dialektu kultūras atdzimšanu un valodas īpatnību saglabāšanu, rāda savdabīgo Liepājai, Kurzemei, Latvijai, akcentē piekrastes unikalitāti tekstos un folklorā, "Vārds" publicē jaunu un talantīgu autoru darbus, pievērš uzmanību kultūras mantojumam literatūrā, veido savu nišu grāmatniecības vēsturē, ir izziņu avots pedagogiem, vēsturniekiem un visiem literatūras cienītājiem.
Izdevums veidots ar Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitālfonda, Liepājas un Ventspils pašvaldību līdzfinansējumu, to iespējams iegādāties Latvijas Rakstnieku savienībā, drīzumā būs pieejams Liepājā, Zivju ielā 5, “Kurzemes Vārds”abonēšanas centrā un citviet, izdevums pieejams publiskajās bibliotēkās, iepriekšējo numuru pilno versiju iespējams lasīt žurnāla mājaslapas adresē www.vaards.com.
Projekta VĀRDS vadītāja, LRS Liepājas biroja vadītāja Sandra Vensko
