I. Zanderes, J. Joņeva un I. Gailes grāmatu atvēršanas svētki - 14. decembrī

Plkst. 14.00 Kalnciema kvartāla Brūnajā mājā (Rīgā, Kalnciema ielā 35). I. Zanderes grāmatā trīs draugi – zviedru zirgs, vācu vēzis un krievu krauklis – vēlas kopā būvēt māju, kur varētu mitināties viņu ģimenes, taču viņu priekšstati par to, kādai jābūt labai mājai, izrādās ļoti atšķirīgi. Tomēr tas nenozīmē, ka viņi nevar veidot kopēju māju, kurā katram ir iespēja dzīvot sev vispiemērotākajos apstākļos un draudzīgi satikties vienas upes krastā.  Rakstnieces un mākslinieka veiksmīgā sadarbība aizsākās 2006. gadā bilžu grāmatā “Māsa un brālis” un turpinājās animācijas filmā un dzejoļu krājumā pēc šīs pasakas motīviem.  Stāsts palīdz veidot bērniem priekšstatu par atšķirīgā līdzāspastāvēšanu un sadarbību dabā un sabiedrībā, uzsverot arī nepieciešamību pazīt pašam sevi un izprast  savas vajadzības. Visur, arī skolā nebeidzami lietotais un tādēļ nu jau ironiski skanošais vārds “projekts” te parādīts kā svarīgs, dzīvs process: noformulēt savu ideju, iedziļināties apstākļos, samērot vajadzības un iespējas, pārdomāt, saprast un atrast īsto risinājumu.     Jura Petraškēviča gleznieciskās ilustrācijas, kuru krāsainība un simpātiskie varoņu tēli spēj piesaistīt bērnu uzmanību, rada pasakas vidi un asprātīgi atveido katra tēla raksturu. Šīs ilustrācijas arī veido bērna vizuālo gaumi ar kvalitatīvas mākslas spēku. Ilustrācijas ir bērnišķīgas, rotaļīgas un dzīvespriecīgas, bet ne vienkāršotas. Ar bagātu krāsu, kompozīciju un figūru saspēli tās rada vizuālu stāstu par pasaules daudzveidību un saskanību. Šo mākslas stāstu bērns izjūt intuitīvi, neformulējot vārdos, bet saglabājot emocionālajā atmiņā.   Savukārt J. Joņeva bilžu grāmata rāda lietu pasaules slepeno dzīvi, ko neredz cilvēki. Lielajam drēbju skapim ir dzimšanas diena, bet visu dienu viņu tā arī neviens neapsveic. Taču skapis neskumst. Viņš savu dzimšanas dienu svin naktī, viņa viesi nes dāvanas un uzvedas kā trakulīgā ballītē. Vecākiem nevajadzētu rāties, ja no rīta istabā ir nekārtība – pie tās taču nav vainīgi bērni! J. Joņeva un R. Pētersona darbam raksturīgi labdabīgas ironijas un groteskas elementi, priekšmetu svinības atbilst pieaugušo dzīves rituāliem, kādus tos iztēlojas un savās rotaļās atveido bērni. Darba rašanos veicinājis Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra iedibinātais ilustrāciju forums – pirmā starptautiskā Rīgas bilžu grāmatu kvadrinnāle «Attēlu stāsts». Tās konkursā un izstādē R.Pētersons veiksmīgi piedalījās ar «Slepenā stāsta» ilustrācijām. Izcilā ilustratora R.Pētersona un nesen Eiropas literatūras balvu saņēmušā rakstnieka J.Joņeva līdzvērtīgā sadarbība grāmatas tapšanā liecina, ka arī Latvijā vērojami aktuālie grāmatu mākslas procesi – mākslinieks piedalās stāsta veidošanā, attēls un rakstītais vārds atrodas draudzīgā mijiedarbībā. Ingas Gailes dzejoļu krājums, kura nosaukumā likts bērnudārzā saklausītais audzinātājas "kaujassauciens", ir mēģinājums veidot konceptuāli jauna veida grāmatu – "lasīšanas krustpunktu". Pati ģimenes ikdiena ir krustpunkts, kur satiekas gan mazuļu, gan skolas vecuma bērnu, gan pieaugušo dzīves notikumi un attiecības, un tāds krustpunkts ir arī šī grāmata, kuru var lasīt gan vecāki, gan dažādu vecumu bērni. Tajā ir gan mazo, gan lielo pārdzīvojumi un vērojumi mūsdienīgas, emocionālas dzejas formā, kas var kalpot arī kā rosinājums sarunām ģimenē. Grāmatā atspoguļojas bērnu un pieaugušo klātbūtne pilsētā, kur aizrit viņu ikdienas dzīve, atrodamas konkrētas Rīgas vietas un sociālās vides, ir jūtama spēcīga saikne ar mūsu laika realitāti. Inga Gaile izmanto gan brīvā panta un dzejprozas paņēmienus, gan tradicionālos pantmēros rakstītus dzejoļus un skaitāmpantus. Anete Melece veidojusi asprātīgas ilustrācijas, spēles, uzdevumus, krāsojamas lapas, grāmatā ir vieta arī lasītāju portretiem un pašu sacerētam dzejolim, lai bērniem šī grāmata būtu arī iespēja rotaļai un pašu radošām izpausmēm.