Māra sava dzīvokļa remonta fāzē

Rakstot "Es" vairs nav nekur, un nav nevienas vietas, kur "Es" labprātāk atrastos. Protams, bez cilvēkiem "Es" nemaz nebūtu sācis vai turpinājis darīt... jebko. Varbūt šeit no paradoksiem izbēgt nav iespējams, taču tos var tīri labi pētīt un pierakstīt tāpat kā savas fāzes vai izjūtas, kuru mums visiem ir ļoti daudz (pat brīžos, kad šķiet – to nav nemaz), un gan jau tāpēc mēs turpināmies. Dzīves pieredzējumi šajā pasaulē ir tik savādi patīkami-netīkami vai neizprotami-saprotami, ka dažreiz tos var ielikt tikai dzejā.

pirmā

tūlīt zibenīgs uzplaiksnījums kur iedoma pārkāpusi iespēju robežu cenšoties panākt mierinājumu šīm dzeļošajām trīsām kur katrs solis ir pārgājis neuzvaramā vētrā kas bez sirdsapziņas

sienas no grīdām atelpo

 

bezveidīgi kā sonātes frāze

pārtrūkstu

 

kur ēna sākas

liegi pie sarkušas kores

liegi pie mīļo nomutētām debesīm

tik tuvu viens otram tik tuvu tik tuvu

 

pārtopot bezgalīgās gaismas līnijās

atņem pa vienai

apkārt esošās krāsas

 

otrā

ar vienu diegu piešujoties apziņas elektriskajai sinapsei

ja vien mēs zinātu ko uzvilkt šai nozīmei

mastā

ar vienu virvi pietauvots miers

līdzīgā brīdī nopratuši pavediena divējādo dabu

aplēja melnu kafiju ar pienu

kamēr acīs spīdēja salūts viņi kāpa

uz kioska jumta to labāk saskatīt

neviens neuztraucās par pieklājību

otrā pilsētas galā

katra pārliecība izaicināja revolūciju

savējos

rūpīgi līmējām gaišākos fragmentus

no ielām līdz rindu beigām

sakabinājāmies elkoņos

neviens      nekur       nepazuda

arī tad kad pienāca laiks

 

trešā

beidzot izdevās vietām iedarbināt zaļo laika mašīnu atgriezties atpakaļ un izvairīties nepareizā krustojuma / laicīgi pamanīt simptomus un ziņot par mehāniskā ananasa nespēju vienādot saucējus / Aleksandrijas bibliotēkai aizvedām ugunsdzēsējus / atteicāmies no kastām / atcerējāmies dēlus nesist krustā reducējot iedzimto grēku pasargājām pasauli no dieva dusmām / pievēršot uzmanību tikai nepieciešamajām detaļām mīļi atvadījāmies no pasūtījuma slepkavām / nekritizējām Ādolfa gleznu / novērsām pirmo un otro pasaules karu / izmainījām gružu pārstrādes ātrumu un bada iniciētā rūpnieciskā slaktiņa vietā trenējām govis un cūkas šahā / laicīgi atradām naftu un zeltu / vilcienu vagonus piestūmām končām / viduslaikos dezinficējāmies dušā / šis kļūdu labojums sekmēja māksliniecisko izpausmju plaukšanu / meditējām ar redzamo bērnu brīnumzemē pateicoties treknām algām skočojām gurķus pie sienām / arī tālākais kļuva atmiņa ko neatšķirt no sapņa kad mūsu pavediens šķetinās sešus miljonus gadu var gadīties neizšķirt kur sākas tu vai beidzas es

 

ceturtā

satiekoties pretējos virzienos beidzot atlaidos

vaļā

tavā pusē vai pirms tās

mēs vairs nevarējām nepiedzimt

 

nepazinu bailes pirms ieraudzīju

kā auksti egļu zari ieslīdēja matracī spilvens noelsās gurdumā mirklis un atstarpe

neapzināti

kā maināmies vietām redzami ieaužamies neredzamās vērpetēs pārklājamies krāsainiem miglas plīvuriem pārvēršamies odzēs un pelašķos

 

ja viss būtu mūžīgi sastindzis

nekad

es ne kļūdītos ne atskatītos

 

piektā

šķīstot kā peintbola bumbiņai pieres vidū neizdevās pierakstīt pareizo noti līdz novilku krītu pār uzartu mugurkaulu pār rapšu dzelteno lauku līdz upei pār baznīcas freskām līdz kolizejam

 

un distancēm starp skatītājiem

 

kur kustība ir politiska darbība

mizanscēnas centrā noputējusi

dievišķā komēdija

ja labi ieklausās var dzirdēt

simtacainu lustru čukstam viņas ausī

atkārtot

atkārtot

atkārtot

 

sestā

kā tikko dzimusi antilope nakts

sagrīļojas

pie pirmā ausmas šķēluma no saules

pirkstgala līdz gurnam

 

maldoties vietā bez nosaukuma

viņi / nav / vairs / kas / bija / tev / tagad

ir rēta uz vaiga un citas

nav iespējams izskaidrot

 

līdzinot oktobra aukstajam lietum

var novelt to visu uz termodinamisko sistēmu

pilnmēnesi

vai zemes pievilkšanas spēku

 

septītā

atlikusi vien riekšava vārdu

kurus iemest atbildes gleznainajā arkā

vai pārējie varēja nebūt

vai vajadzēja

strautu pārklāja upe

kad baidījos to – tie biju es

 

bērziem slāpes remdē lapas

tāpat šeit

pamanot pelnus nedaudz par vēlu

lai nekad nekam nepieskartos

citi palīdzēja attīrīt piesārņojumu

pārkaisīt birztalu ar sūnu

 

ir tik daudz ko elpot

šajā vietā

 

klusumu

 

redzot

tajā gadā ziema neuzvarēja

krāsainais putns pārvērtās ziedā

 

astotā

ik diena garšo citādi

no galvas vidus līdz pēdām

viss ir gluži savāds

gribu smieties

bet neredzu vārdus

šī nav neviena cita stunda

ieilguši centieni saprast

apkārtni kas mūžīgi mainās

vienādi

noguļu ausi pulsējošu sarkanu

lai atlocītu kā papīra lidmašīnu

mēs kustamies pavisam vienkārši

kā parasti nekas nenotiek

bez mums

trīs puikas zem tilta vēro ūdeni

met akmentiņus un neredz

kā tie grimst

vienīgi plunk

                    šķis

atkal

      garšo citādi

 

nultā

jūrā

    vilnis

          apledojis

                      vilnis

         apledojis

   kad

      esmu

            kad esmu

                         vilnis

             neredzu

     jūru

          esmu jūra

                     kad esmu

                  jūra

       neredzu

 vilni

 

:) :(

    :( :)

        :) :(

             :( :)

          :) :(

     :( :)

:) :(

    :( :)

       :) :(

           :( :)

        :) :(

     :( :)

:) :(

    :( :)

        :) :( :)

               :) :(

        :) :( :)

     :( :)

:)

Share