Redakcijas sleja. Ēdiet vārdus

Visi jau zina, ka cilvēki lasa arvien mazāk. Modernās tehnoloģijas, skrējiens pa karjeras kāpnēm, grūti koncentrēties tekstam, kurā lappusēm vien izklājas tikai vārdi, un tā tālāk, un tā joprojām. Nesen pārsteigta atklāju, ka pati uz laiku esmu kļuvusi par to, kas "maz lasa". Vaļsirdīgi sakot, nebiju to nemaz ievērojusi: ikdienas gaitā pašai ir sajūta, ka nemitīgi kaut ko "lasu", ka atsevišķs pamanīts vārds saspēlējas ar apziņā jau esošu vārdu, un galu galā attopos ar veselu hiperteksta romānu galvā.

Šādas izjūtas jo spēcīgāk radīja nesenais ceļojums uz Londonu, kur mani nepameta dežavū sajūta: esmu šo vietu jau apmeklējusi. Šīs sajūtas vaininieki bija tieši izlasītie un sadzirdētie vārdi, kas raisīja nostalģiskas tirpas pār muguru: Vestenda, Īstenda, Haidpārks, Pikadilija laukums, Sitija, Koventgārdena...

Gluži kā postmodernā tekstā, pagātne savijās ar mūsdienīgo: kāri tvēru vārdu spēles arī pilsētvidē: daudzo dažādo ēstuvju klāstā izcēlās asprātīgākās, piemēram, kafejnīca ar lakonisko, bet trāpīgo nosaukumu Eat. Vai arī ēstuve, kura savā izkārtnē norādījusi: "Byron. Proper hamburgers."

Lasīšanas paradumi ir mainījušies. Mēs, modernie (vai kas nu nāk pēc modernajiem) cilvēki, esam mainījušies. Bet, šķiet, ja izkāpjam no hronoloģiski diktētās telpas, attopamies pārlaicīgajā, bezgalīgajā visumā: starp daudziem, daudziem vārdiem. Atliek tos tikai tā vai citādi notvert.

Ko lai saka: ēdiet vārdus! Ēdiet pienācīgi uzrakstītus vārdus!

Back

Share