CONFERENCE
Arī man sākotnēji bija tāda attieksme pret Gvinetas Paltrovas pavārgrāmatu „Sava tēva meita”, kura pavisam nesen izdota latviešu valodā izdevniecībā Zvaigzne ABC. Par grāmatu biju dzirdējusi vairāk slikta nekā laba. Turklāt, lai gan pērku daudzas pavārgrāmatas, šādām, kuras izdod slavenības, man bieži vien žēl tērēt naudu (kaut gan manā īpašumā ir Žerāra Depardjē grāmata, un tā tiešām ir laba!).
Pirmais, kas ienāca prātā: kapēc grāmatai šāds nosaukums? Tas bija viens no pirmajiem jautājumiem tāpēc, ka, īpaši pēc pieredzes pašai izdodot grāmatu un pērkot citas, reti nākas sastapties ar vārdu “tēvs” pavārgrāmatas nosaukumā, drīzāk ar vārdiem “kārdinošas”, “interesantas”, “izdevīgas”, gardas” utt. Izrādās, atbilde nav tālu jāmeklē: tā atrodama Paltrovas pašas plašajā skaidrojumā grāmatas ietvaros. Aktrises tēvs bijis kaislīgs ēdienu un dzērienu baudītājs un, kā jau tas vienmēr gadās, iemācījis šo dzīves šķautni izjust arī meitai, pat tagad – pēc tēva nāves. Šķiet nedaudz sirreāli, kā Paltrova izklāsta savu mīlestību pret tēti, pret to, kā viņa to sajūt šodien, darbojoties virtuvē. To noteikti var saprast tikai tās meitas, kurām ko tādu ir bijusi iespēja izjust. Un šīs meitas var būt ekskluzīvi laimīgas!
Mēdz gadīties, ka, ja kaut ko gaidām ar skepsi un negatīvismu, tas bieži vien pārsteidz ar pilnīgi pretējo. Tā notika arī ar šo grāmatu, jo manas domas par to mainījās – vismaz pēc trešās skatīšanās reizes. Pirmkārt, man patīk, ka tā ir pozitīva, iedvesmojoša un salīdzinoši viegli saprotama. Gaišās bildes un salīdzinoši viegli pagatavojamās receptes rada iespaidu, ka darbošanās virtuvē patiesībā ir ļoti relaksējoša un mierpilna nodarbe (kas lielākoties, ieejot virtuvē ar pareizo noskaņu, tāda arī ir). Tāpat katrs sīkums, gatavošanas solis gana viegli un precīzi paskaidrots, viešot uzticamību, ka viss izdosies, pat ja ēdiens nekad pirms tam nav gatavots. Autore ir pievērsusi uzmanību sīkumiem, paskaidrojot dažādu ēdienu izcelsmi, vēsturi, svarīgāko, kas jāievēro gatavojot. Turklāt autore atsevišķi izdalījusi dažādu piedevu un mērču receptes, piemēram, krāsnī kaltēti tomāti, majonēzes utt. Arī bildes ir apetelīgas, kārdinošas, un viegli var iztēloties ēdiena garšu. Mazliet gan žēl, ka pat tik turīgs cilvēks kā Paltrova nav varējusi nodrošināt, ka ēdiena attēls ir pie katras receptes, kas, manuprāt, ir būtiskākais ikvienā recepšu grāmatā. Lielākoties to nedara vai nu tāpēc, ka nav pietiekami liels budžets, lai algotu labu fotogrāfu, vai arī nevar atrast labu fotogrāfu. Lai nu kurš, bet Gvineta Paltrova jau nu noteikti pazīst lieliskus fotogrāfus un var atļauties samaksāt. Un nebūt nav tā, ka šo dažu neiekļauto bilžu dēļ, sadārdzinātos visa grāmata – vismaz tā varētu padomāt. Jā, tas ir nedaudz dārgāk, jo laba fotogrāfija ir dārga, bet tās klātbūtne vienmēr garantē lielāku iespējamība, ka ikviens, kas grāmatu apskatīs, to arī iegādāsies, jo, lai vai kā, pavārgrāmatā attēls ir viens no pirmajiem, kas mūs uzrunā – tieši tāpat kā restorānā. Vispirms stāsts, tad bilde, ko ieraugām uz šķīvja, kam seko aromāts un tikai tad garša.
Tomēr grāmatai ir viens liels mīnuss – ir būtiska atšķirība starp to, ko Gvineta Paltrova uzskata un var atļauties kā ikdienas ēdienu un ko var atļauties lielākā daļa cilvēku, kuriem, visticamāk, šī grāmata ir domāta (jo ne jau citiem aktieriem un slavenībām viņa to sarakstījusi). Lielais kārdinājums pagatavot kādu ēdienu, apskatot garšīgās bildes, var apstāties pie tādiem produktiem kā krabis, kuru Paltrova pagatavo lieliskā, sulīgā burgerī, tomēr tas ir kas tāds, ko diez vai daudzi uztaisīs. Vai pie nezināma nosaukuma mērces, kas droši vien pieejama tikai Amerikas labākajos specializētajos veikalos. Vai, piemēram, la granja pupiņām, kuras noteikti vēl kādu laiku pie mums nebūs pieejamas. Lai gan vienmēr visu var aizstāt ar ko citu... Tāpat grūti būs pieejami mazie artišoki, jo artišoks kā tāds ir diezgan reta lieta, bet mazie Latvijas veikalos vēl nav manīti, tomēr receptē “Dārzeņu paelja” tie notiekti spēlē lielu lomu. Grūti būs atrast arī veganēzi –majonēzi vegāniem. Vai tādus produktus kā dažādas gaļas, zivis eko kvalitātē, Nicas olīvas, kūpinata mocarella (Latvijā ir pieejam tikai vienā veikalā un arī reti) un omārs, kuru, liekas, Paltrovas kundze ir ļoti iecienījusi, jo izmanto diezgan daudzās receptēs. Protams, daļa šo produktu pieejama arī Latvijā, bet reti; gadās, ka tie jāmeklē vien kādā vienā veikalā vai pie konkrēta piegādātāja, un bieži vien ne tādā kvalitātē, kādā gribētos. It kā jau sīkums, bet zinu, ka tas ļoti ietekmē garšu ēdienam, kādu uzbūrusi Paltrova un varu uzburt arī es vai jūs, zinot, cik ļoti atšķiras mājas vai eko vista no konvencionālas un cik grūti pirmās ir dabūt. Tas noteikti varētu būt ietekmējošs faktors, lai pagatavotie ēdienu izdotos tik labi, kā recepšu autore vēlējusies.
Neskatoties uz to, pārējais Gvinetas Paltrovas grāmatā „Sava tēva meita” mani tiešām ir uzrunājis, un es pat esmu noskatījusi dažas receptes, kuras gribētu pagatavot. Tapēc vismaz man nav iemesls nokārt degunu. Un arī tev ne, dārgo lasītāj! Manā sarakstā ir “Penne puttanesca” (kuru esmu garšojusi kāda cita autora piedāvājumā un vēlos zināt, kāds rezultāts būs Paltrovas receptei), “Gandrīz uz iesma cepts cālis”, “Kļavu sīrupā un Dižonas sinepēs cepti ziemas dārzeņi” un “Brūsa Paltrova pasaulslavenās pankūkas”. Tas protams nav viss, bet sākums. Tapēc esmu droša, ka arī ikviens šīs grāmatas pircējiem būs ko pagatavot gan ikdienā, gan svētkos (mazāk dārgos un dārgos). Gan stāsti un idejas, gan noformējums un veids, kā receptes aprakstītas, ir tā vērts, lai grāmatu iegādātos un smeltos jaunu iedvesmu un skaistas izjūtas (ja vien, protams, piever acis uz dažām receptēm un dažām sastāvdaļām, tās kreatīvi aizstājot ar ko citu).
Esmu dzirdējusi, ka Paltrovas pirmā izdotā pavārgrāmata „It’s All Good: Delicious, Easy Recipes That Will Make You Look Good and Feel Great” ir vēl „ekskluzīvāka” dārgo un specifisko produktu dēļ (viena maltīte var izmaksāt pat 100 dolārus). Bet varbūt, ka tās ir tikai baumas, kurām apstiprinājumu vai noraidījumu gūšu tikai tad, kad manās rokās ieguls īstā versija ar šķirstāmām lapām – un varbūt pat latviešu valodā.
