Murjāņu supervaroņi. Valdis Rūmnieks „Murjāņu Kurmītis un viņa draugi”

Grāmatā iekļauti desmit stāsti jeb pasakas (kā tās nodēvējis pats autors), ievads, kurš šķiet diezgan izvērsts pretstatā lakoniskajiem stāstiem, un nobeigums, kurā cildināta (visnotaļ pamatoti) šī izdevuma ilustratore Gundega Muzikante. Grāmata, šķiet, vissaistošākā būs vecāko pirmsskolnieku un sākumskolnieku auditorijai.

Grāmatā aprakstītie notikumi aizsākas pavasarī līdz ar murķeļiem un paliem un noslēdzas ar Ziemassvētku brīnumu Kurmīša pazemes kambaros. „Murjāņu pasakās” iepazīto Piecu Muru mājvietu, Gaujas piekrasti un Negantās Līdakas peldvietu, ābolu zagšanas un sēņošanas telpu „Murjāņu Kurmītis” papildina galvenokārt virzienā uz leju, atklājot faktu, ka zem Murjāņiem plešas sarežģīts apakšzemes eju tīklojums, kuru rūpīgi pārvalda Murjāņu Kurmītis, kuram piemīt gudrība un sevišķas zināšanas par pazemi, kas palīdz glābt draugus no briesmām: ”Jā, tikai Murjāņu Kurmītis zināja Lielo Noslēpumu: zem Gaujas atradās milzīgs, tukšs dobums, kuru vēl aizvien nebija atraduši Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbinieki.” (24)

Kurmītim piemīt arī pārliecinošas vadītāja un koordinātora spējas, dažādos uzdevumos pēc vajadzības viņš salīdzinoši viegli spēj iesaistīt citas apkārtnē mītošas personas. Murjāņu Kurmītim nepārprotami grāmatā atvēlēta galvenā loma, un tas ir likumsakarīgi, jo tieši viņš ir tas, kurš sasaista visus tēlus vienkopus. Viņa apakšzemes eju un sazarojumu veidošanas spēja savā ziņā pielīdzināma viņa spējai veidot un uzturēt attiecības ar apkārtējiem. Viņš ir izdomas bagāts, izpalīdzīgs un ļoti saimniecisks, uztur kārtībā savus apakšzemes rakumus (pretstatā Inčukalna Kurmītim), radoši izpaužas kulinārijā. Viņam piemīt arī neparastas fiziskas dotības, piemēram, spēja uzrāpties eglē. Un, protams, viņš ir kaislīgs makšķernieks un sēņotājs. Tāpat kā Rūķis Dūķis, kurš gan, izrādās, nav pasakaina būtne, bet gan grāmatas autors. Viņa klātbūtne ir salīdzinoši neuzkrītoša, viņš nekur neizvirzās kā galvenais varonis, bet reizēm ir ļoti aktīvi iesaistīts darbībā, piemēram, stāstā par jaunlaulātajiem pazudušo gredzenu („Pasaka par gredzenu”).

Grāmatā nozīmīgi arī Pieci Muri – bariņš uz zivīm kāru kaķu, par kuru piedzīvojumiem vēstīts arī „Murjāņu pasakās”. Piektais Muris viņu vidū ir kā pašpasludināts līderis. Un visi pieci kopā savās kaķiskajās aktivitātēs ļoti atraktīvi. Viens no Muriem pat izcieš mazgāšanu automātiskajā veļasmašīnā (šādas idejas gan bērniem citādi uz pozitīvu rīcību aicinošos sacerējumos labāk nepiedāvāt!).

Taču līdzās saprotamiem un labestīgiem tēliem parādās arī kāds baiss radījuma – Briesmīgā Līdaka. Tā droši vien ir tā pati „Murjāņu pasakās” iepazītā Negantā Līdaka, kura laikam paaugusies un kļuvusi vairāk briesmīga nekā neganta (nešpetnāka tā patiesi ir pirmajā grāmatā), jo šajā grāmatā viņa ir ļoti izpalīdzīga un Murjāņu sabiedrībai noderīga, taču ne jau sava labā rakstura, bet fizisko dotumu dēļ. Uz labu darbu darīšanu viņa parasti ir jāpierunā vai viņai jāpiedraud. Un tas, protams, nav labākais piemērs bērniem... Uz grāmatas beigām Līdaka gan kļūst pat sentimentāla, kas savā ziņā ir jauki, jo atklāj, ka pat tik lielai un nešpetnai zivjveidīgai būtnei ir nepieciešama apkārtējo mīlestība. Vienīgais grāmatas varonis, kurš patiešām atklāti izaicina un kašķējas ar Briesmīgo Līdaku ir Murjāņu kolorītais makšķernieks Helmārs: „Tad, kad Helmārs iekāpa akā, kā raķete no paparžu cera izšāvās Briesmīgā Līdaka. (..) Briesmīgā Līdaka koda, bet iekoda tikai kāpnēs. Un sagadījās tieši tā, ka viņa uzkoda vecu, sarūsējušu naglu un tā iesprūda tukšajā zoba vietā. Helmārs paņēma Briesmīgās Līdakas zobu un gāja uzkasīt uz kārtējā vizuļa uzrakstu: „Briesmīgā Līdaka ir ņerga un ēd vecas naglas.”” (79)

Ko vēstījumā par Murjāņu Kurmīti un viņa draugiem var izlasīt bērns?

„Murjāņu Kurmītis un viņa draugi” piesaista bērnu uzmanību ar spraigu darbību, dzīvesprieku un asprātībām, bet, galvenokārt, šajās pasakās bērniem saistošs ir Murjāņu Kurmīša, Rūķa Dūķa un Briesmīgās Līdakas varonīgais, pat supervaronīgais raksturs. Murjāņos, kā izrādās, mīt varonīgu un drošsirdīgu varoņu komanda, kas atrisina ikvienu problēmsituāciju un kalpo par piemēru bērniem un pieaugušajiem tuvu un tālu. Lielākos un mazākos, svarīgos un pavisam triviālos uzdevumos un glābšanas misijās varoņi spēj atrast risinājumu jebkurā ārkārtas situācijā. Paldies autoram, ka šiem varoņiem nav jāstājas pretim klasiskiem mošķiem antivaroņiem, tikai mazdūšības vai vienaldzības vietā jāizvēlās risināt ikdienas ķibeles.

Noteikti jāpiemin arī vēl kāda šīs grāmatas praktiski didaktiskā vērtība, proti, grāmatas teksts, kurš pirmajā acu uzmetienā šķiet nepamatoti sadrumstalots, starp stāstiem iekļaujot sakāmvārdus, parunas un mīklas, var kalpot par lielisku un atraktīvu līdzekli, ar kuru mazajiem lasītājiem radīt interesi par dažādiem literatūras žanriem un arī latviešu folkloras daudzveidīgajām izpausmēm. Grāmata ieved lasītāju ne vien pasaku „Reiz bija...” valstībā, bet to paplašina, literāro tēlu bagāto Murjāņu vidi „būvējot” no dažāda veida tekstiem (piemēram, makšķernieku stāstiem).

Bagātīga un iztēli rosinoša ir arī grāmatas valoda, piemēram, palos „Gauja iecirta zobus salai sānos” (37) vai arī, mežacūkām skrienot „troksnis tāds, it kā tanku armijai kāds būtu pavēlējis pagriezties pa labi” (46). Bērniem tādējādi paveras plašas iespējas papildināt arī savas valodas krājumu.

Nenoliedzami, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, kas veicina mazkustīgu dzīvesveidu, liela vērtība ir ikkatram sacerējumam, kurš mudina un ieinteresē bērnus uz aktivitātēm brīvā dabā, svaigā gaisā un būt saskaņā ar dabā sastopamo. Šajā grāmatā lasītāji tiek vilināti doties, piemēram, azartiskās baraviku medībās vai izmēģināt veiksmi un pacietību makšķerēšanas priekos. Turklāt grāmata veicina lokālpatriotismu, rādot bērniem, ka dēkas un dzīves krāsainību iespējams piedzīvot arī vietējā pilsētā, ciemā vai lauku sētā.

Bērniem, lasot šo grāmatu, svarīgs arī vizuālais vēstījums, kurā lieliski paskaidrots, kur atrodas Murjāņi, kādā virzienā plūst Gauja, kā notiek slīcēja dzērājšofera atdzīvināšana un cita informācija. Māksliniece Gundega Muzikante tiešām slavējama, radot dinamiskus un kolorītus Murjāņu iemītnieku vizuālos tēlus, kā arī vārdiski un ar bultiņu palīdzību paskaidrojot, kas ir kas viņas veidotajās ilustrācijās.

Valda Rūmnieka grāmata „Murjāņu Kurmītis un viņa draugi” ir bērniem simpātiska un oriģināli noformēta; tā visvairāk piesaista ar varoņu nenogurstošo apņēmību un drošsirdību, kā arī ar plašo diapazonu gan vēstījumā, gan tēlu daudzveidībā. Un ir patīkami, ka stāstu vēstījums pauž pozitīvas, sakārtotas, draudzīgas un izpalīdzīgas attieksmes varoņu starpā – grāmatas izskaņā kopīgu valodu atrod pat Helmārs un Briesmīgā Līdaka!