Okeāns pret tuksnesi jeb kas es esmu un kāpēc?

Jā, tieši ar šo ikvienam cilvēkam tik fundamentāli svarīgo, bet tai pašā laikā tik ļoti eksistenciālo jautājumu sākas un arī noslēdzas grāmata. Tieši šo jautājumu sev uzdod gan mazā lama Atakama, kas piedzimst tuksnesī, gan pingvīnēns Humbolts Humbolts, kas mīt okeāna krastā. Gluži kā Diegabiksim vai Sprīdītim, arī viņiem gribas zināt – kas ir tur ārā, ārpus bara, visa ierastā un ikdienišķā. Un viņi, kā tikai bērni to prot, ar pārliecību, ka viss izdosies, droši un bezbailīgi dodas pretim nezināmajam. Lama Atakama izdomā, ka turpmāk vairs nevēlas dzīvot tuksnesī, kurā valda nežēlīgi likumi un cīņa par eksistenci, un dodas meklēt okeānu, jo tur "visi dzīvo lielos un biedriskos baros". Turpretim pingvīns Humbolts Humbolts, kas dzīvi aizsācis pārapdzīvotā salā, kur visiem vienādi ir ne vien uzskati un nodarbošanās, bet pat vārdi, nolemj, ka dosies iepazīt tuksnesi, jo tur "visi ir vieni un brīvi".

Ceļā viņi satiek daudzus dažādus radījumus, tuksnesī un okeānā mītošās radības – ķirzakas, tuksneša lapas, kolibri, taureņus, kondorus, gulbjus, roņus, kalmārus, neticami krāsainas zivis un astoņkājus –, kas viņiem ne vien liek apjaust pasaules daudzveidību, bet arī sniedz skarbas mācības. Bērniem šīs nezināmās un jaunatklātās pasaules iepazīšana būs īpaši aizraujoša. Latviešu bērnu literatūrā, kur darbojas galvenokārt labi pazīstami tēli no apkārtējās faunas un lauku sētas (lāči, zaķi, vilki, kaķi, lapsas, peles utt.), šī eksotiskā dabas telpa būs jauka un neikdienišķa pārmaiņa. Tāpat autore vienkāršā, katram  bērndārzniekam saprotamā valodā māca izpratni par jauniem jēdzieniem, reālijām un dabas parādībām. Ja jūsu bērns vēl nezina, kas ir, piemēram, observatorija vai Čukikamata, varš vai teleskops, tad, izlasot šo grāmatu, viņš noteikti to uzzinās. Tāpat bērns uzzinās arī to, ka zirgi mēdz gulēt stāvus un kalmāri briesmu gadījumos izšļāc tinti. Bez atbildes nepaliks pat jautājums, kādēļ mašīnas tuvumā ir tik milzonīgas, bet tālumā tik maziņas. Autorei perfekti izdevies sabalansēt kā izglītojošo, tā izklaidējošo literatūras funkciju. Mazajiem lasītājiem pavisam noteikti nevajadzēs garlaikoties.

Grāmata aizrauj ne tikai tajā izklāstīto piedzīvojumu un jauniegūto zināšanu dēļ, tā ir interesanta arī no valodiskā aspekta. Ikvienam bērnam patīk rotaļas un rotaļāšanās, un valodas rotaļa bērnu grāmatai pavisam noteikti ir ārkārtīgi liela pievienotā vērtība. Tā, piemēram, grāmatas nodaļā "Mazā lama dabū vārdu", kurā tēlots, kā lama Atakama sāk savu dzīves ceļu, parādās arī mazās lamas Atakamas tantes, kuras sauc Samasama, Panorama, Apvednama, Inkadama un Alfafama. Tikpat interesanti ir sastapties ar mazo pingvīnēnu nodaļā "Tūkstoš pingvīnu krasts".  Šajā salā visi pingvīni runā īpašā manierē un visus sauc par Humboltiem: "Es i' Humbolt, un mams i' Humbolt. Īs' sakot, te vis' i' Humbolt'." Daži Humbolti ir mazliet īpašāki par citiem, piemēram, Šļupstu Humbolts, kura runas stils ir īpaši kolorīts: "Kaš šmird? Mēš šmird? Tinieš, šīkaiš, mēš nešmird, mēš ķer živš." Šādas un līdzīgas epizodes mazajam lasītājam vai klausītājam liks gan pasmieties, gan aizdomāties par to, cik daudzveidīga un interesanta var būt lasīšana un grāmatu pasaule.

Viens no iemesliem tam, vai bērns izlems konkrētu grāmatu lasīt vai ne, protams, ir ilustrācijas un to kvalitāte, spēja uzrunāt, ieinteresēt. Grāmatas ilustrāciju autorei stāstu izdevies papildināt patiešām izcili. Attēlos mājo gan reālistiem tik ļoti nepieciešamā sasaiste ar dzīves īstenību, gan romantiķiem un sapņotājiem vajadzīgā bezgalības un netveramības izjūta. Brīnišķīgi uzgleznoti gan traktori un tuksneša lapsas, gan plūstošās smiltis, maigs apvārsnis un nebeidzamas zvaigžņotas debesis, uz kurām raudzīties un raudzīties… Ilustrāciju ir daudz, un tās ir brīnišķīgas. Būs ko baudīt kā bērniem, tā vecākiem.

Kādiem bērniem vislabāk patiks šī grāmata? Zinātkāriem bērndārzniekiem – pingvīnu faniem –, ja priekšā lasīs mamma vai tētis, un pirmo klašu skolēniem, kuriem patīk grāmatas ar skaistām bildēm. Visiem dabas, ceļojumu un piedzīvojumu mīļotājiem. Un arī domātājiem. Lasot par to, kā mazā lama Atakama un mazais pingvīns Humbolts Humbolts meklē savu īsto vietu pasaulē, varbūt arī lasītājs aizdomāsies par to, kas viņš ir un kāpēc… Jo tieši par to ikdienā ir tik viegli nedomāt. Šo vienkāršo, bet arī vienlaikus tik sarežģīto jautājumu sev ik pa laikam būtu svarīgi uzdot ikvienam.

Atzinīgi vērtējams ir ne tikai "Okeāna un tuksneša" plašais faktoloģiskais materiāls, vizuālais baudījums un dziļdomīgums, bet arī prasme caur bērniem saistošiem tēliem atainot sabiedrībai aktuālas problēmas. Mazā lama dzīvo pasaulē, kurā katrs cīnās pats par sevi, nerēķinoties ar citiem, nepalīdzot cits citam. Savukārt pingvīns Humbolts Humbolts mitinās iesūnojušā un netīrības apdvestā sabiedrībā, kurā nevienam nav iespēju izrauties un ieraudzīt jaunus apvāršņus. Abas minētās situācijas autore salīdzina skaudri un nežēlīgi (bet tai pašā laikā ļoti trāpīgi), izmantojot ļoti naturālistiskus un nepārprotamus simbolus. Tuksnesis ir pasaule, kurā cits uz citu spļauj, bet salā pie okeāna, tūkstoš pingvīnu krastā, viss ir aizmēslots un smird: "Savs sūds nesmird. (..) Jūs te izšķiļaties, te dzīvojat, te ēdat, te kakājat. Pats par sevi saprotams, ka te baigi smird pēc pingvīniem. Tikai jūs paši nevarat iedomāties, cik neizturami tas ir citiem." Gluži saprotams, ka jauniem un progresīviem censoņiem, apjaušot skaudro realitāti, gribas meklēt jaunus, citādus apvāršņus. Un viņi meklē…

Vai meklētais tiks atrasts, un vai tas attaisnos lolotās cerības? Vai tuksnesis ir labāks par okeānu – un okeāns par tuksnesi? Kā atšķirt sapni no mēģinājuma bēgt no nepatīkamā? Šie visi nopietnie un vēl daudzi citi neizdibināmie jautājumi grāmatā harmoniski savijas ar žilbinošām, eksotiskām redzes gleznām un rotaļīgu humoru. Šo grāmatu pavisam noteikti ir vērts lasīt vienam vai kopā ar kādu, dāvināt un turēt grāmatplauktā goda vietā – kaut vai tikai ilustrāciju dēļ. Mēs katrs esam pelnījuši ik pa brīdim padomāt, kas esam un kāpēc.