CONFERENCE
Vieta - Latvijas Kara muzejs, Smilšu iela 20.
Konferenci ar savu klātbūtni pagodinās U.Ģērmaņa meita Guna Ģērmane-Frosta, Zviedrijas vēstnieks, LZA pārstāvis, LU Latvijas Vēstures institūta direktors, LU Akadēmiskās bibliotēkas pārstāvji, Okupācijas muzejs, Nacionālo karavīru biedrība, “Daugavas Vanagi”, u.c. Konferences referenti ir U.Ģērmaņa draugi un domubiedri – Dr.Jānis Krēsliņš un Dr.Lilita Zaļkalne no Stokholmas, rakstnieks Jānis Liepiņš un viņa dēls Didzis Liepiņš, gan arī pazīstami vēsturnieki un literatūrzinātnieki – Dr. Ilgvars Butulis, Dr. Kārlis Kangeris, Dr. Kaspars Zellis, Dr. Eva Eglāja-Kristsone, Dr. Viesturs Zanders u.c. Tiks nolasīts U. Ģērmaņa drauga un domubiedra Franka Gordona (Izraēla) veltījuma raksts un rādīti fragmenti no U.Ģērmaņa 1996.g. intervijas NIP biroja žurnālistiem.
Konferences dalībnieki savos ziņojumos skars ne tikai pagātnes jautājumus, bet arī mūsdienu politikas problēmas. Jau šī gada vasarā, gatavojoties U.Ģērmaņa jubilejai, studentu korporācijas „Fraternitas Livonica” telpās Rīgā, Veru ielā 6 ar tuvinieku atbalstu novietots viņa vēsturiskais rakstāmgalds. Pie šī galda Stokholmā tapuši visi pazīstamie U.Ģērmaņa darbi un viņa korespondence ar tuviem un tāliem draugiem un domubiedriem. Pie šī rakstāmgalda Uldis Ģērmanis pārrunāja Latvijas vēstures jautājumus un aktualitātes ar daudziem latviešu vēsturniekiem, rakstniekiem, kultūras darbiniekiem, politiķiem un žurnālistiem, te tika plānota arī „17 latviešu komunistu vēstules” izplatīšana pasaulē 1972. gadā.
Korporācijas telpās Veru ielā 6 iecerēts izveidot U.Ģērmaņa piemiņas ekspozīciju.
Īss Ulža Ģērmaņa dzīves un darbības apraksts.
Uldis Ģērmanis dzimis 1915.gada 4.oktobrī Novoladogā, Krievijā, miris 1997.gada
19.decembrī Stokholmā, Zviedrijā. Tēvs – viens no Nacionālā teātra dibinātājiem un ievērojams Nacionālā teātra aktieris Jānis Ģērmanis. U.Ģērmanis beidzis Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju, Latvijas Universitātes vēstures maģistrs (1943.g.), Stokholmas Universitātes vēstures doktors (1974.g.), Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis (1992.g.). Studentu korporācijas „Fraternitas Livonica”
biedrs (1935.g.). Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1995. g.). Specializējies jaunāko laiku, it sevišķi Padomju Savienības un latviešu strēlnieku vēsturē. II pasaules kara laikā bija kara ziņotājs latviešu leģionā, pēc kara dzīvoja Zviedrijā. Strādājis par vēstures skolotāju Solnas ģimnāzijā (Stokholmā), bijis lektors Zviedrijas aizsardzības institūcijās, sadarbojās ar Bruno Kalniņa vadīto LSDSP Ārzemju Komiteju.
Savas dzīves laikā U.Ģērmanis sarakstījis lielu skaitu vēsturisku pētījumu, vēsturisku un kultūrvēsturisku eseju, literāru darbu, publicistisku sacerējumu. Viņam ir bijusi ļoti nozīmīga loma latviešu nacionālās pašapziņas uzturēšanā Latvijā un trimdā. Ulža Ģērmaņa esejas un politiskie raksti tika publicēti latviešu trimdas presē – t.sk. laikrakstos „Brīvā Latvija”, „Laiks”, mēnešrakstā „Brīvība” u.c. Viņš ticis bieži aicināts uzstāties latviešu trimdas pasākumos visā pasaulē. U.Ģērmaņa politskie apskati bieži tika pārraidīti radio „Brīvā Eiropa” un „Radio Sweden” pārraidēs. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Ulža Ģērmaņa raksti un intervijas nereti tika publicētas Latvijā, pārraidītas arī Latvijas televīzijas kanālos. Arī pēc Latvijas neatkarības atguves U.Ģērmanis turpināja apkarot veco laiku ēnas un jauno laiku nejēdzības Latvijas valstī un sabiedrībā, iestājās par godīgu politiku un eiropeisku,
demokrātisku valsti Latvijā un asi vērsās pret „veco spēku”, īpaši – bijušo VDK darbinieku un aģentu – centieniem saglabāt varu un ietekmi. U.Ģērmaņa sarakstītā Latvijas vēstures grāmata „Latviešu tautas piedzīvojumi” joprojām ir viena no visvairāk lasītajām un pārpublicētajām latviešu grāmatām (11 reizes izdota latviski, publicēta arī lietuviešu un angļu valodā). Kontakti:
Konferences “Piemini Uldi Ģērmani!” koordinators Jānis Amols
tālr.: 29642583
e-pasts: janis.amols@inbox.lv
Uldis Ģērmanis dzimis 1915.gada 4.oktobrī Novoladogā, Krievijā, miris 1997.gada
19.decembrī Stokholmā, Zviedrijā. Tēvs – viens no Nacionālā teātra dibinātājiem un ievērojams Nacionālā teātra aktieris Jānis Ģērmanis. U.Ģērmanis beidzis Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju, Latvijas Universitātes vēstures maģistrs (1943.g.), Stokholmas Universitātes vēstures doktors (1974.g.), Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis (1992.g.). Studentu korporācijas „Fraternitas Livonica”
biedrs (1935.g.). Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1995. g.). Specializējies jaunāko laiku, it sevišķi Padomju Savienības un latviešu strēlnieku vēsturē. II pasaules kara laikā bija kara ziņotājs latviešu leģionā, pēc kara dzīvoja Zviedrijā. Strādājis par vēstures skolotāju Solnas ģimnāzijā (Stokholmā), bijis lektors Zviedrijas aizsardzības institūcijās, sadarbojās ar Bruno Kalniņa vadīto LSDSP Ārzemju Komiteju.
Savas dzīves laikā U.Ģērmanis sarakstījis lielu skaitu vēsturisku pētījumu, vēsturisku un kultūrvēsturisku eseju, literāru darbu, publicistisku sacerējumu. Viņam ir bijusi ļoti nozīmīga loma latviešu nacionālās pašapziņas uzturēšanā Latvijā un trimdā. Ulža Ģērmaņa esejas un politiskie raksti tika publicēti latviešu trimdas presē – t.sk. laikrakstos „Brīvā Latvija”, „Laiks”, mēnešrakstā „Brīvība” u.c. Viņš ticis bieži aicināts uzstāties latviešu trimdas pasākumos visā pasaulē. U.Ģērmaņa politskie apskati bieži tika pārraidīti radio „Brīvā Eiropa” un „Radio Sweden” pārraidēs. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Ulža Ģērmaņa raksti un intervijas nereti tika publicētas Latvijā, pārraidītas arī Latvijas televīzijas kanālos. Arī pēc Latvijas neatkarības atguves U.Ģērmanis turpināja apkarot veco laiku ēnas un jauno laiku nejēdzības Latvijas valstī un sabiedrībā, iestājās par godīgu politiku un eiropeisku,
demokrātisku valsti Latvijā un asi vērsās pret „veco spēku”, īpaši – bijušo VDK darbinieku un aģentu – centieniem saglabāt varu un ietekmi. U.Ģērmaņa sarakstītā Latvijas vēstures grāmata „Latviešu tautas piedzīvojumi” joprojām ir viena no visvairāk lasītajām un pārpublicētajām latviešu grāmatām (11 reizes izdota latviski, publicēta arī lietuviešu un angļu valodā). Kontakti:
Konferences “Piemini Uldi Ģērmani!” koordinators Jānis Amols
tālr.: 29642583
e-pasts: janis.amols@inbox.lv
