Sarunas un lasījumi ar rakstnieci Ingu Žoludi. Ieeja brīva!

Plkst. 20:00 Hāgenskalna komūna, Nometņu iela 49, Rīgā. "— Jūsējais? —Viņa iespēra ar kāju manam koferim.
Tikai tagad atskārtu, ka biju atstājis savas mantas citiem pa kājām. Viens koferis bija apgāzies, tas, kurā bija dators un portatīvais printeris, un es aukstām kājām piegāju, lai to paceltu. Es nobraucīju ādas sakvojāža putekļaino un saskrāpēto sānu un tad paskatījos uz kritušās būtnes līdz asinīm nobrāzto kāju. Tas nebija nopietns ievainojums. Abi pelēkie čubināja viņu kā pa logu izkritušu lelli, un man
uznāca rūgts smiekls, ko es nekādi nevarēju apspiest.
— Jums tas liekas smieklīgi? — viņa man jautāja, dusmīga.
Protams, viņa bija dusmīga. Un man tas viss arī jau bija sācis apnikt — gaidīšana, izsalkums, nepacietība, un tagad vēl šis...
— Sadzīs, — es teicu, pieliecies un pieskāries viņas norīvētajai ādai. — Apbrīnojams veidojums tomēr ir āda! Plāna, bet izturīga. Dažkārt tā nobrāžas, bet ko tik tā neiztur ikdienā! — Un es ar roku paberzēju savu saskrāpēto koferi, kurš bija pavisam jauns, nopirkts no avansa par grāmatu."
(Fragments no stāsta "Putekļi")

Share