Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS

Atskats uz konferenci "Latvistika: tagad un turpmāk II"

21.10.2017.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē 29. septembrī norisinājās starptautiska zinātniska studentu konference "Latvistika: tagad un turpmāk II", kurā piedalījās 17 studenti no Latvijas, Francijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Polijas.

Ideja par konferenci radās 2016. gadā, kad ar pasniedzēju atbalstu tika noorganizēta pirmā konference "Latvistika: tagad un turpmāk", kurā piedalījās 17 studenti. Pēc pirmās konferences panākumiem bija skaidrs – tai ir jākļūst par tradīciju, kas, rudenim sākoties, vieno latviešu un ārzemju studentus.

Konferences mērķis ir veidot starptautisku sadarbību un dalīties pieredzē ar dažādu studentu jaunatklājumiem latviešu valodā, literatūrā un kultūrā, tāpat arī aktualizēt latvistikas studijas un izcelt to nepieciešamību. Konference ir viens no veidiem, kā stiprināt valodas un kultūras tradīcijas, pievēršoties gan vēsturiski nostiprinātām vērtībām, gan atklājot kaut ko jaunu.

 

Dalībnieku loks ir gana plašs – gan studenti, kam latviešu ir dzimtā valoda, gan ārzemnieki, kas pārvalda latviešu valodu ļoti labā līmenī, gan tādi, kas tikai šogad uzsākuši latviešu valodas studijas, – tomēr visus vieno kopīgs mērķis, kas saistīts ar latviešu valodu, literatūru vai kultūru.

 

Dalībnieku atsauksmes par konferenci

 

"Man ļoti patika konference, priecājos, ka varēju piedalīties šajā pasākumā, dzirdēt citus referātus un nolasīt savu referātu par to, kas mani interesē. Bija lieliska iespēja apmeklēt Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un piedalīties kultūras vakarā, kurā uzstājās latviešu folkloras ansamblis. Esmu ļoti apmierināts ar konferenci, ar pavadīto laiku Rīgā un to, ka man bija iespēja iedziļināties Latvijas kultūrā, sabiedrībā, vēsturē un valodā."

Leslavs Pavels Gorals(Lesław Paweł Góral), Varšavas Universitāte, baltu filoloģija

 

"Konference bija lieliska! Mani pārsteidza studenti no citām valstīm, kuriem ir svarīgs Latvijas kultūras mantojums un kuri nekautrējas runāt latviešu valodā. Mīļie studenti, nebaidieties dalīties ar savām zināšanām un jaunatklājumiem! Uz tikšanos nākamgad!"

Diāna Kaņepa, Latvijas Universitāte, baltu filoloģija

 

"Šī konference sniedza man daudz neaizmirstamu atmiņu, iespēju satikt interesantus un zinošus cilvēkus. Man bija iespēja uzzināt vairāk par pašu Latviju, tās literatūru, tradicionālo mūziku, kultūru, mākslu un ēdieniem. Es ceru, ka būs iespēja konferencē piedalīties arī nākamgad."  

Emīlija Veronika Jarnutovska(Emilia Weronika Jarnutowska), Varšavas Universitāte, baltu filoloģija

 

Dienu pirms konferences (28. septembrī) dalībnieki tika aicināti iesaistīties diskusijā par latvistikas studiju situāciju Latvijas un ārzemju augstskolās. Studenti stāstīja par motivāciju un studiju izvēles iespējām savā augstskolā, raksturoja latvistikas studiju pozitīvos aspektus, konstatēja galvenās problēmas un sniedza ierosinājumus nepilnību novēršanai. Tāpat studenti norādīja uz turpmākajām karjeras iespējām latvistikas jomā.

 

Studentu atziņu kopsavilkums

 

Lietuvā

Lietuvā baltistikas studijas var apgūt Viļņā un Kauņā, arī Šauļos un Klaipēdā, bet studentu vidū nebija šo pilsētu pārstāvju, kas spētu par to pastāstīt. Kauņā (Vītauta Dižā universitāte) pašreiz nav zināma latvistikas studiju turpmākā situācija, jo notiek dažādas pārmaiņas, taču studenti norāda, ka agrāk latviešu valodu A1 un A2 līmenī varēja apgūt jebkurš. Iepriekš baltistikas studentiem latviešu valodas pamatus vajadzēja apgūt obligāti, taču šobrīd tā vairs nav. Viļņā latvistikas studiju situācija ir labāka, jo Viļņas Universitātē ir atsevišķs latvistikas centrs, kas piedāvā studijas un rīko kultūras pasākumus. Veiksmīgs piemērs ir Baltu akadēmija, kas organizē dažādus latviešu valodas kursus un vakarus skolēniem. Par darba iespējām, kas saistītas ar latvistiku Lietuvā, studenti izsakās pozitīvi, jo daudzi uzņēmumi meklē cilvēkus ar latviešu valodas zināšanām.

Polijā

Polijā baltistikas studijas piedāvā apgūt Varšavā, Poznaņā un Vroclavā. Varšavā (Varšavas Universitāte) lituānistikai pievērš daudz lielāku uzmanību nekā latvistikai, šobrīd Varšavā latviešu valodu apgūst četri cilvēki. Poznaņā latvistikas studiju iespējas ir plašākas, taču konferences dalībnieku starpā nebija neviena Poznaņas pārstāvja, kas par to varētu pastāstīt. Turpretim Vroclavā (Vroclavas Universitāte) situācija ir pavisam bēdīga – tur latvistiku apgūt nav iespējams, tiek piedāvātas tikai lituānistikas studijas. Lielākā problēma visās pilsētās ir pasniedzēju trūkums, īpaši Vroclavā, kur nav neviena latviešu valodas pasniedzēja. Studenti norāda, ka, iespējams, pieprasījums pēc latvistikas studijām varētu būt, taču piedāvājuma nav.

 

Par nākotnes iespējām latvistikas jomā Polijā studenti izsakās pozitīvi. Iespēju ir daudz, jo vairākiem starptautiskiem uzņēmumiem nepieciešami darbinieki ar latviešu un lietuviešu valodas zināšanām. Studenti norāda, ka šādiem cilvēkiem ir iespējas saņemt pat ļoti labu atalgojumu – līdz 3000 eiro mēnesī. Darba iespējas Polijā piedāvā tādi uzņēmumi kā aviokompānija "Wizzair", mobilo sakaru operators "Bite" u. c. Tāpat ir iespējas darboties tulkošanas sfērā.

Somijā

Somijā baltistiku iespējams apgūt Helsinkos – Helsinku Universitātē. Studijas tiek organizētas sadarbībā ar Rozentāla organizāciju. Katru gadu pamīšus iespējams izvēlēties vai nu latviešu, vai lietuviešu valodas kursu. Ja kāds, piemēram, vēlas apgūt latviešu valodu, bet stāšanās brīdī tā netiek piedāvāta, tad ir jāgaida gads, ko studenti uzskata par mīnusu, jo daži nevēlas gaidīt tik ilgu laiku. Tomēr studenti norāda, ka studijas ir intensīvas un kvalitatīvas. Studējot baltistiku Helsinkos, obligātas ir viena semestra studijas ārzemēs atbilstoši apgūstamajai valodai – Lietuvā vai Latvijā. Par lielāko problēmu studenti norāda cilvēku trūkumu: ir ļoti mazas grupas, reizēm lekcijās ir tikai pasniedzējs un viens students. Helsinku Universitātes studenti par darba iespējam izsakās pozitīvi – tādas pastāv, īpaši tulkošanā.

Francijā

Francijā baltistikas studijas iespējams apgūt Parīzē, taču tās tiek organizētas individuāli, jo pieprasījums ir ārkārtīgi mazs. Ja kāds izrāda interesi apgūt baltistiku, tas parasti ir kāds vecāka gada gājuma cilvēks, jaunieši šādas studijas neizvēlas. Kursus lasa divas pasniedzējas, kuras nav valodnieces, bet gan citu jomu pārstāves, kas perfekti pārzina latviešu valodu. Vienīgās darba iespējas ir tulkošana.

 

Konferences norisi finansiāli atbalstīja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas projekts "Kultūras daudzveidība jaunatnes atbalstam, starpkultūru dialoga un daudzvalodības veicināšanai".

 

Konferences "Latvistika tagad un turpmāk" organizatori plāno turpināt iesākto tradīciju un cer uz tikšanos ar visiem arī nākamajos gados!

 

LU HZF baltu filoloģijas studentes

Ieva Bukša, Marija Bebre un Ruta Kurpniece