Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS

Cabaret Valters
Mārtiņš Laizāns
19.01.2018.

Pašā gada nogalē, kamēr vēl āres bija pārpildījis plusots gaiss, nu jau arī par grāmatizdevēju, ne tikai krājēju, tapušais Valters Dakša bija uzrīkojis pēdējo gadu avangardiskākā latviešu dzejnieka Eināra Pelša dzeju krājuma "Demon Condom" ("Valtera Dakšas izdevniecība", 2017) performatīvu atvēršanu mākslas rezidencē un radošajā stropā "D27". Jāsaka gan, ka tikšanai no bruģētās Dzirnavu ielas līdz "D27" ieejai pāri glumzdošo dubļu laukam būtu noderējuši arī kādi gumijveida izstrādājumi, kas gan kājās velkami (izdotajai grāmatai līdzi iekomplektēts bija prezervatīvs).

Plašajā literāru un kulturālu pasākumu gūzmā un gada nogales viesību un svinību maratonā, kad galdautiem pats saspringtākais darba laiks, prieku jau pirms grāmatas atvēršanas radīja pabohēmiskiem darbaļaudīm parocīgā notikuma sākuma stunda – 24.00 (vai 00.00, ja tīk). Bieži vien brīnišķīgi un noderīgi kultūrpasākumi paliek dzīves secenīgajā pusē, jo intelektuālā kāmīša darba rata griešana sākas agri, bet noslēdzas – arī agri, toties jau citā diennakts puslodē. Līdz ar to saviesīgai kulturālībai lielākoties atliek vien žēlpilns – nē!

Pats grāmatas izdevējs, ietērpies salaveča kombinezonā un ar kādu parūkbārdu apkāries, staigāja apkārt ar ķengursomā ieslēptām dāvanām svaigizdokļa formā. To varēja iegūt savā īpašumā par ziedojumu. Toties šāds artavojums vigulteiļu (receptes meklēt grāmatā!) cenām bufetē lika nokristies par pusi – laikam ietrāpīju laimīgajā stundā pirmoreiz kopš atestāta saņemšanas. Varēja uzēst arī pelēkos zirņus ar speķi – viss, kā "Cabaret Valters" iederas.

Turpinājās viss tā sauktajā nepiespiestajā gaisotnē – Valters Dakša un Einārs Pelšs pakāpās un draudzīgi ieņēma vietu uz baltā dzejas pjedestāla (instalatīva sanmezgla), no kura tad arī visi klātesošie tika apdzejoti. Tālāk varēja doties lejā uz muzikāli poētiskās grupas uzstāšanos. Grāmatas atvēršanai mākslas rezidencē ir savas priekšrocības, proti, vari paviesoties arī kāda pazīstama un sen nesatikta mākslinieka darbnīcā. Tā nu savu mākslas apvāršņu iepazīšanas un plašināšanas vārdā palaidu garām lejstāvā performējošās "Maukas". Savukārt, kad dzejdraugi jau sāka izklīst, varēja pavērot video projekcijas, kurās piedalījās arī pats Valters, puspliks apstaigājot Saldu un veicot atspiedienus publiskās vietās. Es gan nesapratu noteikumus, ja tādi bija, interaktīvajam jautājumam projekcijās "Zēgners vai Ibsens?", lai varētu iesaistīties spēlē, tomēr Valtera publiskā fizkultūra gan jau nebija ne viens, ne otrs.

Vakara eksperimentāciju un performāciju virpulis, protams, priecēja vairāk nekā citu tekstuālu izdevumu svinīgajās atvēršanās pierastās oficiāluzrunas, pateicību virknes, apmaiņa ar ziediem. Īsā sarunā Valters iepazīstināja arī ar saviem nākotnes plāniem grāmatniecības pasaulē, kas nav latviski pieticīgi, līdz ar to varu novēlēt izdošanos un entuziasma neapdzismi jelkādu pasaulīgu un/vai pārpasaulīgu fortunāciju dēļ.

 

Drīzumā portālā "Ubi Sunt" lasiet recenziju par "Demon Condom".