Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS

Not worthy/noteworthy*
Mārtiņš Laizāns
11.12.2017.

Ik gadu eglīšu rotāšanas laikā lasītājus, klausītājus un literātus pulcē "Prozas lasījumi". Šogad, 8. decembrī, piektdienā, "Kaņepes kultūras centrā" ("KKC") notika Baltijas autoru prozas vakars. Autoru pārstāvniecība atbilstoša valstu etniskajām mažoritātēm – leitis (Toms Vaiseta (Tomas Vaiseta)), latvis (Osvalds Zebris), igaune (Mārja Kangro (Maarja Kangro)) un krievs (P. I. Fiļimonovs).

"KKC" otrajā stāvā bija sapulcējušies tieši tik cilvēku, lai sēdvieta būtu katram, kas gatavs klausīties no Tallinas līdz Viļņai, savukārt kājās stāvēja tik vien daži iekšā–ārā planētāji. Pēc pasākuma vadītāja Jāņa Ozoliņa ievadvārdiem un īsiem viesautoru literārā CV izklāstiem prozisti tika pārsteigti ar ekspresintervijas blicjautājumiem, piemēram, par pievēršanos rakstniecībai. Lielākajai daļai autoru tas ir bijis kāds astrāls izsauciens, kas aizvilinājis pie rakstītā vārda. Vienīgi Toms pievērsies literatūrai bez sfēru mūzikas palīdzības. Jautājums par Baltijas literatūras vienojošajiem aspektiem un viesu zināšanām par tuvāko kaimiņvalstu literārajām aktualitātēm tika atbildēts ar lavierēšanu starp diplomātiskumu un godīgumu. Vēl tikai viens jautājums, un varēja sākties arī paši lasījumi – autori izplāja prozas partitūras uz skatuves novietotā statīva un iedarbināja savas balsis.

Tieši šajā brīdī divas jaunkundzes, kas bija ieplanējušas pasākumā, izlēma doties prom, vēl paspējot izdvest vārdus: "Enough of brainwash."* Šādu sajūtu mamzelēm, iespējams, radīja pasākuma telpas iekārtojuma matriksīgums – zaļtumšas gaismas uz skatuves, kurai abās pusēs novietoti divi ekrāni ar tekstu, kas slīd no augšas uz leju (kreisajā ekrānā angliski, labajā – latviski). Teksti gan slīdēja baltā krāsā. Šāds trejvalodu mistrs pirmo triju autoru uzstāšanās laikā paģērēja no apmeklētāja sinhronu daudzmaņu sasprindzinājumu. Iespējams,  tāpēc Osvalda Zebra stāstu nemaz tik labi neatceros, jo tikai klausījos, ne vairs arī līdztekus lasīju ar katru aci savu ekrānu, jo viņa uzstāšanās no daudzvalodības viedokļa tika apdalīta.

"Prozas lasījumus" apmeklēju jau kādus padsmit gadus. Daru to, lai iepazītu un izklaidējoši izglītojoši ieklausītos, nevis vērtētu un izvērtētu, tādējādi parasti atmiņā paliek tik kādas detaļas no atsevišķu autoru lasījumiem vai arī kopiespaida plaiksnījumi. Tieši tāpat arī šoreiz – Fiļimonova komiskais stāsts par tūristu došanos uz Venēciju lika iesmieties un pabrīnīties par tiekšanos pēc 21 eiru maksājoša "Bellini" kokteiļa (prosecco + persiku nektārs) teju vai grāla meklēšanas manierē, Kangro groteskais stāstījums par pirmsdzemdību iespaidiem iededzināja atmiņā dzemdību rezultāta salīdzinājumu ar "izdirstu ķirbi", savukārt Vaisetas stāsts, kurš gan secībā bija otrais, ierosināja savā nodabā vērtēt autoru balss skaidrību un dzirdamību (līdzīgi esmu rīkojies iepriekš, rīkojot totalizatoru par vārda "smārds" parādīšanos kādā stāstā). Lūk, subjektīvie vērtējumi 5 ballu skalā: krievs 4, leitis 2,5, igaune 4,5, latvis 4.

Tagad par virsrakstu. Diemžēl nevaru lepoties ar izcilām dzirdes spējām, līdz ar to pasākuma ievadījumā, kad vadītājs Jānis Ozoliņš uzskaitīja katra dalībnieka ievērības cienīgus sasniegumus literatūrā un ārpus tās, par vienu Kangro publikāciju izteiktā "noteworthy" vietā sadzirdēju "not worthy", kas vismaz man ieslēdza šāda nošķīruma radaru, ar kuru pavērtēt vakara piedāvājumu. Noklausoties visus četrus priekšlasījumus, saku, ka svaru kauss (kas, protams, ir pilnīgā pretrunā ar iepriekš teikto, ka "Prozas lasījumos" neko nevērtēju) nosliecas par labu "noteworthy". Tik vai ārpus Baltijas kāds arī tā domās?

 

* Nevērtīgs/vērts ņemt vērā (angļu val.).

** Gana smadzeņu skalošanas (angļu val.).