Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS

"...Kur tu mīti, kur tu mīti, kurmīti?"
Ieva Bukša
08.05.2018.

2016. gadā māksliniece Ilze Bindemane kopā ar Latvijā zināmām un mazāk zināmām personībām radījusi ilustrācijām bagātīgu grāmatu "Pasakas par kurmīšiem" ("Mansards", 2016). Grāmatā ir dažādu autoru izdomātas pasakas par kurmīšiem. Stāstnieku vidū ir Ieva Duļevska, Hosams Abu Meri, Helēna Mūrniece, Jana Ezeriņa, Ilze Bindemane, Jana Duļevska, Ilze Ramane, Ieva Bečere, Gunārs Duļevskis, Solvita Āboltiņa, Paukštello ģimene, Gunars Stabulnieks, Elita Veidemane, Dace Vīgante, Kārlis Anitens, Sāra Estere Anitena, Ieva Samauska un Sonora Gabrāne. Pasakas, mijoties ar ilustrācijām, rada sajūtu, ka grāmata ir pieaugušo plānots ceļojums bērniem, kas vēlas iepazīt dzīvnieku pasauli un doties ciemos pie kurmīšiem. Bet par to, vai šis ceļojums norit veiksmīgi, katram lasītājam jāpārliecinās pašam.

Aplūkojot grāmatu no saturiskā viedokļa, jāmin, ka to veido 12 pasakas jeb, kā es tās nosauktu, ceļojuma pieturvietas, kas vēsta, kā norit dzīvnieciņu (kurmīšu) reizēm spraigā, bet reizēm skumju piesātinātā dzīve. Stāstnieki mazos lasītājus iepazīstina ar to, kā kurmīši bauda ziemas priekus, ko viņi jūt un kādi ir viņu ikdienas pienākumi. Stāsta par dažādām kurmīšu dzīves veiksmēm un neveiksmēm, mīlestību, mājas sajūtu, vecumdienām, vientulību un dzīves uzvarām. Daži no pasakās aplūkotajiem tematiem vedina uz savādām pārdomām. Piemēram, vecumdienas un vientulība ir temati, kas kļūst par aktuāliem pārdomu raisītājiem. Vientulība liek domāt par neskaitāmiem dzīves līkločiem, kas mēdz būt arī neprognozējami skumji. Tā liek novērtēt to, kas pieder ikvienam šobrīd, nevis sūdzēties par neesošo un nekad varbūt arī nedabūto. Vecumdienas daudzus cilvēkus biedē, taču, šķiet, bieži vien nepamatoti, jo, dzīvojot bailēs, ka drīz kļūsim veci, nevar izbaudīt to, ko mums piedāvā tagadne. No vecumdienām nav jābaidās, tās ir jāgaida ar prieku, baudot visu, ko vien sniedz 21. gadsimta pasaule. Jāmin gan, ka šādas pārdomas konkrēto pasaku sakarā var šķist mazliet sirreālas un pārāk nopietnas, jo tās tomēr ir pozitīvas dzīvnieku pasakas bērniem. Bet vienlaicīgi tās ir arī iederīgas, jo, kā norāda literatūrzinātniece Ingrīda Kiršentāle, "literārā pasaka nepaliek dabas un dzīvnieku pasaules tēlojuma aplodā, tā vienmēr izraisa asociācijas ar cilvēku un cilvēciskām attiecībām" [1].

Protams, vientulība un vecumdienas primāri nav to tematu vidū, par kuriem varētu domāt bērni, izlasot šo grāmatu. Mazākos lasītājus pasakas aizrauj ar svētku, prieka brīžu un piedzīvojumu aprakstiem, kas izvērstā veidā varētu būt arī brīnumaini, mazliet tuvāki brīnumpasakām. Taču par šo aspektu kurmīšu pasaku kontekstā runāt būtu aplami, jo brīnumu tur ir maz, dominē reālu dzīves situāciju atspoguļojums.

Pievēršoties grāmatas formālajam aspektam un iespaidiem par to, no vienas puses, varētu uzteikt izvēlēto pasaku garumu. Tās ir īsas, viegli uztveramas un neļauj pazust burtu haosā mazākajiem lasītājiem. Taču, no otras puses, pasakas atstāj mazuma piegaršu. Gribas vairāk kustību un spilgtākas izteiksmes, lai pēcgarša, gluži kā izkususi šokolāde uz bērna T krekla, saglabājas vēl kādu laiku pēc izlasīšanas. Tāpat jānorāda, ka neapšaubāmi pasakās bērniem ir nepieciešama vienkāršība un vieglums, taču šajā gadījumā (grāmatā par kurmīšiem) vienkāršība pārvēršas parastumā – viegli uztverams teksts kļūst par ikdienišķu un neizceļas ne ar ko īpašu. Pasaku notikumi vienkārši rit savu gaitu un ātri vien aizmirstas. Teksts kļūtu baudāmāks, ja tajā tiktu ietvertas kādas rotaļīgas vārdu spēles, tie varētu būt arī ekspresīvu darbības vārdu sablīvējumi vai kādi citi spilgti un pamanāmi valodas elementi. Varētu norādīt arī uz citām nepilnībām grāmatā, taču, distancējoties no tām, kopumā iespaids rodas pozitīvs.

Būtiski pieminēt grāmatas vizuālo izskatu un mākslinieces krāšņās ilustrācijas, kas noteikti ir pelnījušas uzslavu un atzinību. Tās padara grāmatu acīm baudāmu un tā vien liek iegādāties, lai (varbūt tikai) skaisti novietotu bērnistabā uz plauktiņa, kur glabājas citas neskaitāmas grāmatas, kas spēj aizvest galvu reibinošos ceļojumos.

 

[1] Kiršentāle, I. (1991). Literārā pasaka. Prozas žanri. Rīga: Zinātne, 160. lpp.