Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS

Elīna Vendija Rībena. Dzeja

25.09.2018.

Lai mazinātu grūtumu, kas rodas, dzīvojot laikā, kur visa telpa ir pārsātināta ar atsaucēm un patiesais un klātesošais šķiet pazaudēts, es studēju filosofiju un rakstu, un mēģinu piekļūt tuvāk izpratnei par to, kas pasaulei un cilvēkam zem ādas. Vēl man ir mājdzīvnieks gliemezis, lielas ilgas pēc jūras un slikta atmiņa.

1.

Troksnis dauza pa durvīm un netiek iekšā
Troksnis apaug ap māju kā sūna

Bet akmens paliek akmens
pārdalāms – saskaldāms – saberžams putekļos
un akmens kodols kā vakuums
kā melnais caurums

Bez tārpejas bez ieejas bez spraugas

Tikpat tālu cik rokturis durvīm pie kurām tu stāvi
Nosalis – izmircis – sasalis stīvs
Slapjām kurpēm – nejuzdams pirkstus
Kurls un apaudzis sūnām


2.

Tu mēģini kļūt par pasaulīgu būtni
Mēģini saost savu ādu

Nostaigāt ielas no pēdām
Kā smakas nodzēst ar slapju lupatiņu
Kas piesūcināta ar mirtēm

sūtīt tās dieva mierā lai sēž uz ceļiem un lūdzas savu tālumu
Savu turpinājumu atdot

Lai sēž uz ceļiem kā robežakmeņi
un iezīmē savus krustus un savus apkārtceļus
lai min sevi cietu kā klonu un atmin no tavām pēdām

Tu nometies četrrāpus un kļūsti par dzinējsuni

Tu meklē kur aizgāja tava mute


3.

Tu neielaidies garās runās
(Nerunā velti)
Lieki nepļāpā
(Jāskrien tālāk) Tu esi skrējiens

Tu esi atkarīgs no kustības (bez kustības tev nav vārda)
Bez kustības tu esi noliegums
Divas melnas zīlītes sarauktas uzacis
(Un tikai tāpēc lai izskatītos
ka tu kaut ko centies saprast)

Tu zini, kā darbināt sejas muskuļus

1) apstājies ceļa vidū, nokrīti ar seju pa priekšu,
sašķaidi savu galvaskausu bet parūpējies
lai renstele būtu tuvumā

2) iekāp troleibusā, novelc visas savas drēbes,
novelc visas savas drēbes lēni

3) ieliec roku viņam biksēs

Ieliec roku viņam biksēs un gaidi kad atgriezīsies paisums
Mēness pieliek seju pie vaiga un halucinē aizpampušām acīm

Es projicēju uz tevis nepabeigtus teikumus
(tos, kuros tu man iedur)
es tevi pieķēdēju ar bisi pret mani
ar pirkstu, piesietu pie gaiļa
Es esmu stirna baltu astīti zibinu
iešauj man

iešauj man

iešauj man
lai es varu raudāt
lai es varu plīst

Man briest augoņi sirdī
Sūrstoši pampstoši govju tesmeņi pierietējuši pilni
ne balta bet sāļa piena
rūgta piena
sūra piena

iešauj man

slimas govis man sirdī
slimiem tesmeņiem raud
ganās zālītē
bet zālīte nodegusi skābā lietū

seju un caurumu visumā

 

xx

uz asfalta nakts šķembas

negriež zoles bet atgādina

par ielāpiem kas

kaiju un skursteņu ieplēsti

karājas pāri jumtiem

svīst uz palodzes

 

pak pak pak

skaņa ar kuru

atlaižas stīvums


xx

Caura ir tava mute
kad balssaites žņaudzoties apslāpē
krītošo o

Я посадил дерево. 
Я посадил дерево.


Я сломал ветку дерева
Я сломал ветку дерева

Я сжег ветку дерева
Я сжег ветку дерева

Я стал ветвью дерева
Я стал ветвью дерева

glūn logos klusums



xx

Es aizlienu vaska smērētiem ceļiem
ir auksti
debesis klusē
siltums ir ielijis robežās
glaužas pie kājām kā kaķis


xx

Laiski iesākas gals

Ar pirkstu kauliņiem lietus sit pret palodzi
morzes ābecē palīgā -  palīgā
esmu zem tapas

zem renes, zem tilta, zem akmens
un nu jau es eju cauri
un nu jau es esmu akmens, kas deg
kas kūst un kas bālē

un nu jau es esmu uz iesma uzdurta miesa
kas nevaid, kas nečurkst
kas apdegs un garšos pēc pelniem un oglēm, un melnas nakts
kad tikko nolijis lietus, skābs jo tu aizskrien
neizmirkusi nesalijusi

un spurojas no tava pakauša laukā tādas kā pūkas
kā bultas kā asmeņi
es skatos cauri ventilācijas lūkām
es skatos zem misiņa lietussarga
šņākdama garodama sekoju tev pa pēdām
ar atpakaļatmestiem skatieniem atzīmēdama punktus
kuros tu griezies
ceļu stabos
luksoforos
grāmatu ausīs, putekļos, atvilktnē,
neiztukšotās glāzēs, aiz papēža, cauri stiklam
cauri membrānai

Tavs snīpis uz augšu, tu nervozi lavierē
cauri sūnainām ķiverēm, ciņiem, akačiem, ausmai

Es iztēlojos, ka tu bēdz no manām sērsnām
ka tev nav siltu ausaiņu
ka tev neizaugs kažoks
Ka tu pārtiec tikai no siltām un sausām dienām

Izgrauž sūrsna rūsa un sērsna caurumus manos vaibstos
un es kūpu kā saspiests pūpēdis
un apberu saus ceļus ar sporām

baltām

tu priecājies un raksti man vēstuli
saki
paskaties laukā pa logu
ir uzsnidzis pirmais aukstums