Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS

Atskats uz konferenci "Latvistika: tagad un turpmāk III"

07.12.2018.

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē 30. novembrī jau trešo gadu pēc kārtas norisinājās starptautiska zinātniska studentu konference "Latvistika: tagad un turpmāk", kurā piedalījās 20 studenti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas, Krievijas un Indijas.

Ideja par šāda veida konferenci radās 2016. gadā, kad ar pasniedzēju atbalstu tika noorganizēta pirmā "Latvistika: tagad un turpmāk", kurā piedalījās 17 studenti. Pēc pirmās konferences panākumiem bija skaidrs – tai ir jākļūst par tradīciju, kas vieno un ļauj satikties Latvijas un ārzemju studentiem, kuru intereses un pētniecības loks aptver latvistikai un baltistikai svarīgus jautājumus.

Konferences mērķis ir veidot starptautisku sadarbību un dalīties pieredzē ar dažādu studentu jaunatklājumiem latviešu valodā, literatūrā, folklorā un kultūrā, ka arī aktualizēt latvistikas studijas un izcelt to nepieciešamību ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Konference ir viens no veidiem, kā stiprināt valodas un kultūras tradīcijas, pievēršoties gan vēsturiski nostiprinātām vērtībām, gan atklājot ko jaunu.

Studentu loks, kas piedalījās konferencē, ir gana plašs – gan studenti, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda, gan ārzemnieki, kas pārvalda latviešu valodu ļoti labā līmenī, gan tādi, kas tikai pavisam nesen uzsākuši latviešu valodas studijas, – tomēr visus vieno kopīgs mērķis, kas saistīts ar latviešu valodu, literatūru vai kultūru.

 

Dalībnieki par konferencē pieredzēto:

"2018. g. 29. un 30. novembrī piedalījos starptautiskajā zinātniskajā studentu konferencē "Latvistika: tagad un turpmāk III". Konferencē tikās dažāda līmeņa (gan bakalaura, gan maģistra un doktora studiju programmas) studenti no dažādām valstīm ar priekšlasījumiem par visdažādākajām tēmām. Kā ārzemniecei, kura interesējas par latviešu valodu un kultūru, man ir ārkārtīgi svarīgi sekot līdzi latvistikas attīstībai un jauniem pētījumiem, kā arī iepazīties ar jauniem latvistikas pētniekiem. Tā kā latvistika ir, pirmkārt, zinātne par latviešu valodu, literatūru, vai kultūru vispār, lietderīgi ir uzzināt par šīm lietām, atrodoties Latvijā, runājot ar latviešiem vai apmeklējot ar Latvijas kultūru saistītas vietas. Ekskursija uz Rakstniecības un mūzikas muzeju bija viena no tām.

Minēto dalībnieku un viņu priekšlasījumu tematu daudzveidība, manuprāt, piederas konferences mērķim, jo tā var paplašināt redzesloku, kā arī mudināt domāt par saviem pētījumiem no cita skatījuma, tādā veidā palīdzot pilnveidot savu pētījumu. Interesantas debates par latvistikas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām sniedza priekšstatu par baltistikas centriem Polijā, Čehijā, Krievijā vai Lietuvā.

Konferenci vērtēju ļoti pozitīvi, gan iegūstot informāciju no priekšlasījumiem, gan iepazīstoties ar latviešu kultūras entuziastiem."

Nadja Vaverova (Naďa Vaverová), Prāgas Kārļa universitāte

 

"LU HZF studentu konference bija tāda, ko gribētos apmeklēt vēlreiz. Tā bija pirmā konference, ko apmeklēju kā dalībniece, un, lai arī jāatzīst, ka mazliet baidījos, patiesi priecājos, ka piedalījos šajās divās diskusiju un prezentāciju dienās. Bija interesanti dzirdēt netālo kaimiņu – poļu, lietuviešu, čehu un krievu – studentu pētījumus un piezīmes par studiju procesiem viņu universitātēs, kā arī apmainīties ar kultūras pieredzi. Priecēja, ka rīkotāji bija parūpējušies par labu organizētību un patīkamu, draudzīgu atmosfēru."

Antra Kapilinska, Latvijas Kultūras akadēmija

 

"Šī gada konferencē "Latvistika: tagad un turpmāk III" bija ļoti jauka, draudzīga un zinātniska atmosfēra. Rīkotāji bija sarīkojuši ekskursiju uz Rakstniecības un mūzikas muzeju, kur bija iespēja aplūkot dažādas lietas, kuras piederējušas cilvēkiem, par kuriem iepriekš tikai lasījām vai dzirdējām. Pirmajā konferences dienā arī varējām dzirdēt jaunākos latviešu dzejniekus un viņu dzejoļus. Konferences dalībnieki referātos stāstīja par savām pētniecības tēmām, dzirdējām referātus par visjaunāko literatūru, folkloru, kultūru un valodniecību. Pavadītais laiks Rīgā kā vienmēr bija ļoti jauks un lietderīgs, zinu, ka katrs konferences dalībnieks aizbrauca no Latvijas bagātāks – gan ar zinātnisku, gan draudzīgu pieredzi."

Leslavs Gorals (Lesław Góral), Varšavas Universitāte

 

"Es atbraucu uz konferenci no Pēterburgas, un tā bija mana pirmā konference. Es ļoti baidījos, bet viss bija tiešām lieliski. Lai gan Rīgā bija ļoti auksti, konferencē man bija silti, tāpēc ka visi dalībnieki bija brīnišķīgi, laipni un tiešām jauki. Man nav bijusi iespēja pietiekami daudz praktizēt latviešu valodu, bet tas netraucēja. Domāju, ka konference ne tikai palīdzēja man brīvi un bez kautrēšanās runāt latviski, bet arī deva daudz ko vēl – jaunas iepazīšanās, zināšanas, paplašināja redzesloku. Ceru, ka nākamajā gadā es vēlreiz braukšu uz latvistikas konferenci."

Anastasija  Balčuna (Anastasia Balčunas), Sanktpēterburgas Valsts universitāte

 

"Man bija prieks un lepnums kā uzstāties, tā arī klausīties referātos. Tāpat sajūsmu izraisīja fakts, ka redzēju, kā konferences dalībnieki ar krievu, poļu, čehu un lietuviešu (protams, arī latviešu) dzimto valodu kā starpnāciju saziņas līdzekli izmanto latviešu valodu. Kam tādam biju liecinieks pirmo reizi, ja ņem vērā faktu, ka cilvēkiem ar ne-latviešu dzimto valodu pastāvīgās uzturēšanās vieta atšķiras no Latvijas.Tomēr dzirdēju arī jautājumus, kuri viennozīmīgi pārsteidza mani – par nelabvēlīgo ietekmi uz latviešu valodas attīstību: universitātēs, kurās ir iespēja izvēlēties starp latviešu un lietuviešu valodas studijām, vairums studentu izvēlas lietuviešu valodas studijas. Tas vedina domāt par starptautiska līmeņa latvistikas studiju atstāšanu novārtā no Latvijas valsts iestāžu puses, proti, valsts veicināšanas programmu trūkumu latviešu valodas un kultūras iepazīšanai un popularizēšanai ārvalstīs. Tomēr šo apstākli nav spējīgs mainīt neviens cits kā ieinteresēti latvistikas studiju atbalstītāji mūsu pašu zemītē. Ir jāmācās no tā, kā lietuvieši atbalsta savas valodas un kultūras studijas ārvalstīs, un jādara labāk par viņiem."

Zigmārs Jānis Ziemelis, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte

 

Konferences norisi finansiāli atbalstīja Latvijas Universitāte, Latvijas Universitātes Studentu padome, Valsts kultūrkapitāla fonds, kā arī sponsori Magic Corn un Burn Energy.

Konferences "Latvistika: tagad un turpmāk" organizatori plāno turpināt iesākto tradīciju un cer uz tikšanos ar visiem arī nākamajos gados!

 

LU HZF baltu filoloģijas studenti

Ieva Bukša, Marija Bebre, Ruta Kurpniece, Diāna Kaņepa un Mārtiņš Laizāns