Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
RSS

Lasīšanas veicināšanas projekts "Bibliotēka" turpina iepazīstināt ar nozīmīgu personību stāstiem par grāmatu un lasīšanas nozīmi. Intervija ar rakstnieku Māri Bērziņu

09.01.2019.

Latviešu rakstnieks Māris Bērziņš projekta "Bibliotēka" publicētajā video intervijā kā vienu no galvenajiem latviešu valodas nesējiem min latviešu literatūru. Arī Jaunajā gadā lasīšanas veicināšanas projekts "Bibliotēka" turpina iepazīstināt sabiedrību ar Latvijas literatūras aprindās nozīmīgu personību stāstiem par grāmatu un lasīšanas nozīmi. Kā sestā video stāstu sērijā publicēta intervija ar rakstnieku Māri Bērziņu.

"Latvijas literatūra ir viena no kultūras nozarēm. Tomēr tā nav tikai kultūras nozare, bet arī mūsu latviskās identitātes elements," intervijā stāsta rakstnieks. "Ir labi, ka mums ir sava valoda - latviešu valoda. Taču valodai līdzi laikiem ir jāattīstās un vajag arī dokumentēt, kā tā attīstās. Tas notiek caur literatūru," sarunā ar projektu "Bibliotēka" Māris Bērziņš sniedz ieskatu rakstīšanas aizkulisēs. Viņš stāsta par laiku, kad sācis pievērsties tekstu radīšanai, atklāj, kā tapis vēsturiskais romāns "Svina garša", un iepazīstina ar savu mājas bibliotēku.

"Es sāku rakstīt sāku pēc 40 gadu vecuma," pieredzē dalās Māris Bērziņš. "Lai gan domas un kaut kādas iestrādes, lai arī cik nenozīmīgas tās liktos, bija jau bērnībā, skolas laikā. Tomēr pa vidu bija cita dzīve. Tu cilvēks apprecies pirms 30, tev piedzimst bērns, un tev jārūpējas un jāpelna nauda. Vairākus gadus es neiedomājos, ka es vispār varētu rakstīt. Tomēr bija tādi daži momenti dzīvē, varbūt pat jocīgi, jo man vienmēr lika rakstīt atbildes uz vēstulēm. Man lika rakstīt tekstus. Tāpēc es arī pamēģināju. Neviens mani neapstādināja, es turpināju."

Pilnu interviju ar Māri Bērziņu iespējams noskatīties projekta "Bibliotēka" mājas lapā www.manabiblioteka.lv. Turpat skatāmas arī piecas līdz šim publicētās intervijas – ar rakstnieci Noru Ikstenu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni un  bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Tuvāko mēnešu laikā plānots publicēt arī intervijas ar "Baltic International Bank" galveno akcionāru Valēriju Belokoņu, dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas vadītāju Sanitu Stinkuli.